Sanita Jemberga: Netīrā nauda. Bankas ēnā

ABLV

Pēc gadu ilgušas stīvēšanās, kā pārbaudīt likvidējamās ABLV naudas tīrību, kontrolieri beidzot vienojušies. Taču process savilcis tumšus mākoņus pār banku uzrauga Pētera Putniņa galvu.

“Kādam par šiem lēmumiem būs jāatbild. Gan par tiem, kas tiks pieņemti, gan tiem, kas netiks.”

Bija 2017. gada vēls rudens. Sanāksmē Latvijas banku uzraugā (FKTK) gāja karsti. Valsts trešā lielākā banka ABLV, kuras vārds regulāri figurēja starptautiskos naudas atmazgāšanas skandālos, cīnījās pret sodīšanu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu pret Ziemeļkoreju.

Šo vārdu teicējs bija Ernests Bernis — ABLV vadītājs, akcionārs un smadzeņu centrs vienā personā. Viņš uzskatīja, ka daži regulatora ierēdņi nevar pierādīt nodarījumu, bet nepamatoti cenšas uzspiest sodu. (“Jā, brīžiem sarunas notika emocionālā gaisotnē, to nevar noliegt, taču banka nebija gatava parakstīties par to, ko nebija izdarījusi,” viņš paskaidro Re:Baltica).

Šajā gaisotnē Berņa teikto varēja uztvert kā maskētus draudus. Viņa dusmu iemesls bija prezentācija par bankas iespējamajiem pārkāpumiem, ko galvenais uzraugs tagad atzīst par “nekvalitatīvu un vienkāršotu skatījumu”. ABLV gāja pat tik tālu, ka lūdza Valsts drošības dienestu pārbaudīt, vai ierēdņi speciāli radījuši nepatiesus materiālus, lai pieņemtu bankai nelabvēlīgu lēmumu (abas pārbaudes beidzās ar atteikumu ierosināt kriminālprocesu).

Pusgadu vēlāk banka bija mirusi, bet cīņas otrais cēliens tikai sākās. Vispirms par to, kā likvidēt, bankai tiekot pēc sev vēlamā risinājuma – “kontrolētas pašlikvidācijas”, kuras formālais iemesls bija neļaut to saplosīt bēdīgu slavu ieguvušiem maksātnespējas darboņiem.

Gandrīz gadu turpinājās stīvēšanās, kā pārbaudīt bankas naudas tīrību. Process savilcis tumšus mākoņus pār FKTK vadītāja Pētera Putniņa galvu. ”Es nekad neesmu bijis ABLV advokāts, lai gan mana profesija ir advokāts,” pārmetumus noraida Putniņš.

Fakti liek to apšaubīt.

***

Sākums bija cerīgs.

Saeima apstiprināja Putniņu FKTK priekšgalā 2016. gada 11. februārī — pēc tam, kad iepriekšējais vadītājs Kristaps Zakulis iesniedza atlūgumu. Latvija gribēja iestāties OECD, bet organizācija kritiski vērtēja līdzšinējās sekmes netīrās naudas apkarošanā.

Putniņa uzdevums, pakāpjoties no vietnieka uz FKTK vadītāja amatu, bija tikt galā ar skandāliem, ko radīja Latvijai neproporcionāli lielais nerezidentu banku bizness. Dolāru norēķiniem tām bija palikusi tikai viena Rietumu partnerbanka. Acu pievēršana uz biznesa netīro daļu bija apnikusi arī ASV, bet gaisotnē pēc Krievijas – Ukrainas kara sākšanās tas bija pēdējais, kas Latvijai nepieciešams.

Putniņa vadībā lietas tiešām mainījās. Ar banku peļņu nesalīdzināmi smieklīgos sodus – tikai nepilnu miljonu eiro visam sektoram 11 gadu laikā – nomainīja daudz lielāki. 2016. gadā par naudas atmazgāšanas kontroli FKTK atbildēja 3, tagad – 23 cilvēki. 2016. gada martā licenci zaudēja tobrīd Latvijas galvenā “veļasmašīna” – Trasta komercbanka.

Bet tad notika negaidītais. ASV finanšu izmeklētāji (FinCen) 2018. gada februārī publicēja ziņojumu, par kuru Latvijas partnerus brīdināja stundu iepriekš. ASV bankām tika ieteikts nestrādāt ar ABLV, kuras darbības apraksts vairāk izklausījās pēc organizētas noziedzīgas grupas, nevis bankas.

ASV iepriekš bija nodevušas FKTK ziņas par bankas varbūtēju lomu Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanā un gaidīja sodīšanu.

Tā vietā FKTK pēc pārbaudes noslēdza administratīvu izlīgumu. Pamatojums — tieša sankciju pārkāpšana nav konstatēta, bet par trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanā banka jau iepriekšējā gadā saņēmusi sodu un tai dots laiks laboties. ABLV ne tikai izspruka no smagāka soda, tā vietā investējot kontroles sistēmās, bet līgums arī aizliedza FKTK par šo lietu runāt bez bankas rakstiskas piekrišanas.

FinCen paziņojums bankai bija liktenīgs, jo noguldītāji strauji izņēma naudu. Eiropas centrālā banka (ECB), kuras uzraudzībā ABLV bija, sākumā ierobežoja maksājumus, bet 2018. gada 23. februārī nolēma, ka cerību atkopties nav, un banka jālikvidē.

Saprazdami, ka beigas ir pienākušas, ABLV akcionāri cīnījās par iespēju nokopt galus tā, kā grib paši. Pateicoties ziedojumiem dažādām partijām un kultūras mecenātismam, ietekmīgu draugu bankai nav trūcis. Tagad tiem bija pievienojies arī uzraugs. Uz to norāda vismaz četri apstākļi, no kuriem daži iepriekš nav bijuši plašāk zināmi.

***

Pirmais šaubīgais FKTK lēmums bija jau pieminētais noteikums nerunāt par Ziemeļkorejas lietas saturu bez ABLVatļaujas.

Nākamais — Putniņa iestāšanās pret maksājumu ierobežojumu uzlikšanu ABLV krīzes karstumā, par ko līdz šim publiski nav bijis zināms.

18. februārī, kad viena no Eiropas banku uzraudzības struktūrām balsoja par ierobežojumiem, paverot ceļu ECB gala lēmumam, no visām dalībvalstīm pret bija tikai viena balss — Putniņa. Šie balsojumi ir slēgti, tāpēc Putniņa rīcība un tās iemesli publiski nav bijuši ne zināmi, ne iztirzāti. “Cilvēks, kas jums šo ziņu – ja tā vispār atbilst patiesībai – ir nopludinājis, ir pārkāpis likumu,” bija vienīgā Putniņa atbilde par jautājuma būtību. “Jūs varat mīcīties pa savām nelikumībām, kā jūs šīs informācijas saņemat – negribu, lai man ar to būtu jebkas kopīgs. Komentējat, kā vēlaties.”

Tai pašā nedēļas nogalē, kad ar ECB par šo notika diskusija, FKTK brīdināja Latvijas banku un Finanšu ministriju (FM), ka ABLV maksājumu apturēšana var izraisīt domino efektu un pakļaut riskam vēl četras bankas. ECB tomēr ierobežojumus noteica, bet FKTK drūmais scenārijs nepiepildījās. Putniņš atsakās atbildēt uz jautājumu, uz kādiem datiem tas balstījās un vai tagad nav atzīstams par maldinošu — norādot, ka arī šī vēstule ir pretlikumīgi nopludināta. Intervijā Delfi TV, kur tā pirmo reizi parādījās, viņa komentārs bija: “Par laimi, un tas varbūt pat nedaudz ir arī mūsu nopelns. Jūs gribētu, lai notiktu?”

Trešais bija izšķiršanās nesākt nekavējošu izmeklēšanu un bankas informācijas pārņemšanu, lai nodrošinātu tās viltošanas neiespējamību. Tas nav noticis joprojām. Putniņš mierina, ka viss vajadzīgais ir izdarīts un nevajag par zemu vērtēt cilvēku vēlmi neriskēt ar savu reputāciju un karjeru, pārkāpjot likumu. ABLV pēdējā pilnā pārbaude ir bijusi 2013. gadā. Pēdējos gadus bijušas vairākas tematiskās — “pietiekami plašas”.

Luksemburgā, kur darbu turpināja ABLV meita, uzraugs rīkojās pretēji — bez kavēšanās pēc ECB lēmuma iegāja bankā pilnai pārbaudei. Putniņš neesot tā rīkojies, jo “bankas taču vairs nebija”. Kontrolētajā pašlikvidācijā pārbaude būšot plašāka, nekā toreiz būtu bijis iespējams. FKTK pienākums esot kontrolēt tikai “dzīvas” bankas darbību, pārējo Putniņš uzskata par “vēsturi”, ar ko pienākums ir nodarboties Kontroles dienestam.

Ceturtais apstāklis — FKTK mēdza atteikt informāciju Finanšu ministrijai, pamatojot ar banku datu konfidencialitāti. Tāpēc iepriekšējā finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS) pēdējās Māra Kučinska valdības dienās nosūtīja FKTK un visām atbildīgajām valsts struktūrām vēstuli, kam neierastā kārtā nav slepenības atzīmes. Ministre norādīja uz virkni jautājumu, kuros FKTK nesniedz atbildes — vai tiek kontrolēta ar banku saistīto uzņēmumu pārstrukturizēšana, kāpēc nav laikus savākti dati pārbaudei, kāpēc FKTK darbības rada iespaidu par pakļaušanos kreditoru un bankas interesēm. Vēstulē rezumēts: “Mēs neesam guvuši pārliecību, ka FKTK izpratne par bankas pašlikvidāciju sakrīt ar pārējo institūciju viedokli un pilnībā atbilst Latvijas interesēm”.

“Es no savas puses neizteikšu nevienu komentāru par šo vēstuli,”  Re:Baltica  teica Putniņš.

***

Decembra sākumā četri jaunievēlētās Saeimas deputāti – Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (A/Par!), Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA), kā arī Daniels Pavļuts (A/Par!) un Ainars Latkovskis (JV), bija devušies uz Vašingtonu, lai piedalītos parlamentāriešu forumā.

Delegācija tikās arī ar ASV Finanšu ministrijas augstāko amatpersonu terorisma finansēšanas apkarošanas jautājumos Maršalu Billingsliju.

ASV Finanšu ministrija uz Re:Baltica nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja. Taču Latvijas politiķu teiktais par šīm sarunām pamatā sakrīt — ASV vairs neuzticas Latvijas banku uzraugam un lieki cerēt uz jauniem finanšu izlūkošanas datiem naudas atmazgāšanas lietās.

“Manā diplomātiskajā pieredzē šī bija vistiešākā saruna, kāda var būt, bet pat tajā nekas netika sacīts tieši. Katrā ziņā bija skaidrs, ka informācija uzraugam ir sniegta, bet iznākums nav tāds, kā ticis gaidīts, un ASV ir vēl vairāk informācijas,” Re:Baltica pauda Kols.

Ar tādu pašu vēsti februāra sākumā no vizītes ASV atgriezās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). “Ir skaidrs, ka amerikāņu acīs mums ir problēma ar atsevišķām institūcijām,” viņš teica pēc valdības koalīcijas sēdes, kurā bija informējis pārējās partijas, bet atteicās konkretizēt, par kuru institūciju ir runa.

“Amerikāņiem cita sarunu priekšmeta nav,” Re:Baltica atzina arī ministrs Juris Pūce (A/Par!) “Ar mani par to ir runājuši trīs reizes. Varu tikai iedomāties, cik reižu viņi jau ir bijuši pie premjera.”

Kad Re:Baltica jautāja Putniņam, kad viņam pēdējo reizi bijusi saruna vai sarakste ar ASV iestādēm (FinCen), atbilde bija: “Manā vārdā vakar. Un aizvakar”. Attiecības ar FinCen esot labas un pastāvīgas. “Es nevienā brīdī no FinCen neesmu dzirdējis nekādus pārpratumus. Ir divas lietas, ko gan esmu dzirdējis – pārsteigumu par to, ka par informāciju, ko esam devuši ASV vēstniecībai Latvijā, nav tikuši informēti. Tieši tāpēc mēs esam arī spiesti ar viņiem pa tiešo strādāt, jo informācija lielajos koridoros pazūd. Otrs – par visu, kas saistīts ar ABLV likvidāciju, nepaļaujoties uz starpniekiem, kas procesā bijuši, mēs tagad ar FinCen strādājam tieši.”

****

Iepriekš Putniņu sargāja bijušā premjera Māra Kučinska (ZZS) nedalīts atbalsts, lai gan ap ABLV likvidāciju samilza problēmas – tādas, kuru sekas ir plašākas un ilglaicīgākas.

Viens no Rīgas vissliktāk glabātajiem noslēpumiem ir FKTK iekšējais karš starp Putniņu un viņa vietnieci Guntu Razāni. Domstarpības pirmo reizi izlauzās FKTK padomes balsojumā par ABLV un Ziemeļkoreju 2017.gada nogalē, kurā Razāne nepiedalījās, jo nepiekrita bankas nesodīšanai (viņa no intervijas joprojām atsakās, jo tai esot vajadzīga vadības atļauja, ko viņa nav lūgusi). Turpmāk tās ir tikai progresējušas. Konflikts nonācis līdz tam, ka Razāni regulāri neielaida dažādās ar nozari saistītās apspriedēs, ieskaitot speciālo Saeimas apakškomisijas sēdi februārī, jo Putniņš viņu nav iekļāvis delegācijas sastāvā.

Saspīlētas attiecības ir arī ar otru partneri – Ilzes Znotiņas vadīto Kontroles dienestu (KD), kurš ilgstoši atteicās saskaņot ABLV likvidatoru piesaistītās un apmaksātās auditorfirmas Ernst & Young (EY) izstrādāto metodoloģiju naudas izcelsmes pārbaudei. Strīds pamatā bija par diviem jautājumiem – vai pārbaudes attiecināmas tikai uz esošajiem klientiem vai jāiet piecu gadu vēsturē.

“Gribējās procesu pabeigt. Cik reižu es viņus nesaucu pie viena galda, bet tas vienmēr beidzās ar puņķiem un asarām,” Re:Baltica teica Kučinskis. “Abas puses ir apkārušās ar konsultantiem, un tas process maksā naudu.” FKTK darbam ar metodoloģiju bija nolīgusi PwC, bet KD – pieredzējušos izmeklētājus Kroll. Abas iestādes līgumu summas tur slepenībā, bet runa ir par simtiem tūkstošu eiro.

Intervijā Re:Baltica Kučinskis vēlreiz atkārto, kāpēc iestājies par Putniņu — FKTK vadības nomaiņa laikā, kad Latvijas bankas (LB) prezidents tiek turēts aizdomās par korupciju, izraisītu vēl lielāku turbulenci sektorā un ABLV likvidācija notiktu bez virsvadības. Putniņam bijusi pilna drošības iestāžu uzticība. Kučinskis atklāj agrāk nezināmo — šoruden Putniņš, par kura atbrīvošanu var lemt tikai Saeimas vairākums, piedāvājis atkāpties pats, ja viņa darbošanās kaitē valsts prestižam. Premjers to noraidījis.

“Nevienam nav noslēpums, ka es neesmu ieķēries šajā krēslā – tā nav nekāda saldā maize. Vienkārši pārbaudīju situāciju, vai valdības vadītājam nav kādas problēmas saistībā ar politiku, kādu mēs te īstenojam,” saka Putniņš.

“Kam tad lai es vēl uzticos, ja ne mūsu pašu cilvēkam?” Kučinskis skaidro. “Turklāt amerikāņi nav iesnieguši nevienu papildu pierādījumu. Neko vairāk kā mēs varam izlasīt avīzēs.”

***

Tagadējais premjers Krišjānis Kariņš (JV) publiski vairākas reizes atkārtojis – kamēr atbildīgās iestādes spēj izdarīt savu darbu, viņš par personālijām nerunās. Taču vairāki valdības veidošanas sarunu dalībnieki  Re:Baltica apliecināja, ka vismaz divreiz to laikā Kariņš sacījis: ja Putniņš netiek galā un viss turpina buksēt, viņš gatavs galveno uzraugu mainīt.

Drīz pēc stāšanās amatā Kariņš FKTK un KD uzstādīja ultimātu: divu nedēļu laikā beidzot vienoties par ABLVlikvidācijas metodi. Pēc šī termiņa beigām Kariņam azotē bija vēl kāds pārsteigums. Triumfāli smaidot un spiežot rokas savas valdības tieslietu, iekšlietu un finanšu ministriem, Kariņš izziņoja finanšu sektora uzraudzības “kapitālo remontu”. Par to viņš nebija iepriekš informējis ne FKTK, ne KD.

“Ir skaidri redzams, ka pēc banku krīzes ir izveidots organizēts noziedzīgs balto apkaklīšu, maksātnespējas administratoru grupējums, kas caur politiku, regulatora darbu un tiesām ir kļuvuši bagāti,” Re:Baltica teica Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (A/Par!). “Esmu apsolījis Kariņam visu iespējamo atbalstu parlamentā – man uz tās pogas roka nenotrīcēs, bet bumba, ko tagad darīt, ir viņa un finanšu ministra pusē,” par iespējamo FKTK vadības maiņu saka Bondars.

***

Taču ABLV nav palikusi bez draugiem arī jaunajā Saeimā.

Janvārī Bondara vadītā Budžeta komisija izveidoja speciālu apakškomisiju naudas atmazgāšanas apkarošanas uzraudzībai, kuras vadībā iecēla Gati Eglīti (JKP), kurš publiski sevi iezīmējis kā nerezidentu banku sektora draugu. Viņš Re:Baltica skaidroja, ka šai nostājai nav savtīgu iemeslu — viņš patiesi tā domājot. Apakškomisijas mērķis esot koordinēt dažādās iniciatīvas Moneyval procesā — šogad Latvijai draud iekļaušana starptautiski neuzticamo valstu “pelēkajā sarakstā”, ja steidzami neaizlāpīsim robus finanšu kontrolē, tāpēc šī riska novēršanu valdība pasludinājusi par svarīgu prioritāti. Otrs apakškomisijas uzdevums esot uzlabot komunikāciju starp FKTK un KD. “Kādu iespaidu uz mūsu vērtējumu atstāj šī publiskā strīdēšanās? Domāju, ka ārvalstu vēstniecībās ne viens vien lasa presi un brīnās: kas te notiek?”

Komunikācijas uzlabošanā viens no Eglīša pirmajiem darbiem bija slēgtas sēdes sasaukšana februāra sākumā, uz kuru uzaicināja abus dienestus un ABLV likvidatorus, kreditorus. Vairāki klātesošie deputāti to raksturoja kā “spēli vienos vārtos” ABLV interesēs.

Jau pirms sēdes likvidatori komisijai bija nosūtījuši vēstuli, kurā caur puķēm sūdzējās par KD, kas neizrāda vēlmi sarunāties ne ar banku, ne trīspusēji ar FKTK. Viņu pozīciju stiprināja arī ģenerālprokurora lēmums, ka KD no bankas prasa par daudz. Likvidatori arī iestājās pret metodoloģijas saskaņošanu ar KD un ASV, norādot uz FKTK neatkarību.

Līdzīga rakstura kampaņa sākās medijos (piemērus skatīt tete un te), lai gan Kučinska valdības lēmums saskaņot metodoloģiju ar starptautiskajiem partneriem tika pieņemts pēc nozares asociācijas ieteikuma.

“Iejaukšanās FKTK kompetencē (..) nozīmē likumā noteiktās FKTK neatkarības acīmredzamu pārkāpumu, kas, ņemot vērā FKTK lomu, ir būtisks apdraudējums finanšu sistēmas stabilitātei Latvijā,” teikts likvidatoru vēstulē. Gan šis apstāklis, gan kavēšanās ar noguldījumu izmaksu radot tiesvedību riskus pret uzraugu un valsti (tiesvedību pagaidām vēl nav).

Līdzīga noskaņa valdīja arī apakškomisijas sēdē, kuras vidū Eglītis pēkšņi piedāvāja balsot par Saeimas vēstuli, lai gan sagatavotais teksts iepriekš deputātiem nebija pieejams. Citstarp tajā pausts atbalsts Putniņam un viņa darbībai, nodrošinot profesionālu un caurspīdīgu bankas likvidācijas procesu, kā arī kritizētas valdības vēlmes saskaņot ABLV likvidācijas procesu ar starptautiskajiem partneriem.

Sēde beidzās ar balsojumu, kurā pret vēstuli bija ZZS deputātes un Arvils Ašeradens (JV), atturējās Bondars, bet vairākums bija par. Situācija bija tik divdomīga, ka koalīcijas partneri jutās aicināti to uzrunāt nākamajā kopsēdē, prasot JKP, kāda īsti ir viņu nostāja. Vēstule pēc tās klusi izzuda no dienaskārtības.

Koalīcijā gan šobrīd ir pieklusušas runas par Putniņa nomaiņu — paradoksālā kārtā viņu pagaidām varētu glābt korupcijā aizdomās turētā LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča atgriešanās amatā. FKTK vadītāju Saeimai nominē LB prezidents un finanšu ministrs, un nevienam negribas, lai nerezidentu banku sektora “kapitālo remontu” vadītu viens no sistēmas arhitektiem. Tomēr vēl iepriekšējās ministres pilnvaru laikā Finanšu ministrija ir pasūtījusi OECD novērtējumu uzrauga darbam. Tā pirmais uzmetums parādījās februāra beigas. Esot skarbs, bet noslepenots — kā daudzas lietas ABLV likvidācijā.

Autore: Sanita Jemberga
Pārpublicēts no Re:Baltica

Populārākie raksti

Jūs varētu interesēt

3
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Zuze
Zuze

Pašiem neliekas smieklīgi, ka šīs lietas par bankām kūrē Bondars???? Diez vai jeņķi runās ar cilvēku, kurš pats apsūdzēts kriminālnoziegumos tieši banku sektoros.

Lamata
Lamata

Galvenais ir nolikvidēt pēc iespējas vairāk banku Latvijā. Kā teiks jeņķi, tā darīsim. Citās valstīs nauda nesmird. Ja Latvija ” atbalsta ” Ziemeļkoreju, aktīvi no Latvijas bankām jāpārskaita uz citām ES bankām. Tiks izpildīts. Pat pelnošo Citadeli uzdāvinājām jeņķu konsorcijam, par to vēl piemaksājot.

Santa
Santa

Labs raksts.