Rimšēvičs no “Trasta komercbankas” kukulī saņēmis mazāk nekā cerēja

Latvijas Banka

Prokuratūras celtajā apsūdzībā pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu figurē epizode, kurā Martinsons un Rimšēvičs esot saņēmuši kukuli 250 tūkstošu eiro apmērā, lai gan bija vienojušies par lielāku summu – 500 000 eiro.

Par to piektdien, 29. jūnijā, preses konferencē informēja Rimšēvičam un Martinsonam apsūdzību cēlusī Ģenerālprokuratūras prokurore Jirgena.Vienā epizodē par 2010. gadu kukuļdevējs, AS ”Trasta komercbankas” akcionārs, apmaksājis atpūtas braucienu Rimšēvičam uz Kamčatku. Kā atlīdzību par to Rimšēvičs esot palīdzējis grūtībās nonākušās ”Trasta komercbankas” akcionāram sniegt atbildes banku darbību regulējošajai Finanšu kapitāla un tirgus komisijai (FKTK) saistībā ar komercbankas likviditātes problēmām, uzskata prokuratūra.Šādi Rimšēvičs esot ilgstoši radījis iespēju, ka FKTK pieņem labvēlīgus lēmumus par ”Trasta komercbanku”.Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu sāka pēc divu, vārdā nenosauktu AS “Trasta komercbanka” (TKB) akcionāru iesnieguma, šodien preses brīfingā paziņoja lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena.Viņa uzsvēra, ka abi akcionāri lietā figurē kā kukuļdevēji, taču ir atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi 2018.gada februārī vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsās pie Rimšēviča, aicinot palīdzību citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasīja 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms FKTK lēmuma pieņemšanas, savukārt otru pēc tam.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedza konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tika sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevās ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bija labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem tika pieņemti arī lēmumi, kas bija nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedza prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bija starpnieka loma, kurš saņēma 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana tika veikta skaidrā naudā.

Pēc tam, kad abi akcionāri vērsās KNAB, tika ierosināta lieta un operatīvo darbību rezultātā Rimšēvičs un Martinsons tika aizturēti, un tika veiktas kratīšanas un citas operatīvās darbības, skaidroja Jirgena. Viņa norādīja, ka līdz brīdim, kad jūnija vidū lieta tika nodota prokuratūrai, viens no apsūdzētajiem bija izvēlējies nesniegt liecības, taču tagad ir iesniedzis dažādus ar lietu saistītus materiālus. Tāpat Jirgena norādīja, ka kopš lietas nonākšanas prokuratūrā ir iegūti jauni pierādījumi, kas prokuratūras ieskatā apstiprina kukuļošanas faktu.

Prokurore uzsvēra, ka izmeklēšanas gaitā tika izmantoti KNAB 2013.gadā iegūtie operatīvie materiāli, kuros bija noklausītas vairākas sarunas. Viņa piebilda, ka lieta, kuras gaitā tika iegūti šie materiāli ir slepena, tādēļ arī viņai nav plašākas informācijas par to kādēļ jau toreiz netika veiktas cita veida operatīvās darbības.

Jirgena arī uzsvēra, ka nevar prognozēt, cik ilgs laiks paies, lai minētajā lietā notiku tālāka virzība, bet viņa piebilda, ka Martinsons un Rimšēvičs ir lūguši laiku līdz augustam, lai iesniegtu rakstveida liecības. Tāpēc prokurore izteica cerību, ka aktīvāka lietas virzība varētu notikt līdz šī gada beigām.

Rimšēvičs telekanālā LNT paziņoja, ka saista KNAB saņemtos iesniegumus ar viņa veiktajām darbībām, kas veiktas, lai samazinātu nerezidentu noguldījumus Latvijā. Viņš apgalvoja, ka ar TKB saistīti cilvēki meklējuši kontaktus ar viņu un lūguši, lai viņš nepieļautu bankas slēgšanu pēc OECD ziņojuma saņemšanas. Rimšēvičs kā aizdomīgu izcēla faktu, ka TKB akcionāri sāka sniegt liecības divas dienas pēc tam, kad ASV Finanšu ministrija noteica sankcijas pret “ABLV Bank”.

Savukārt Martinsona aizstāvis Didzis Vilemsons norādīja, ka Martinsons jau izmeklēšanas sākuma ir sniedzis liecības par savu alibi. Viņš arī uzsvēra, ka Martinsons ir sniedzis visu nepieciešamo informāciju, lai sevi attaisnotu.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

1 Komentārs on "Rimšēvičs no “Trasta komercbankas” kukulī saņēmis mazāk nekā cerēja"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
ansis
ansis

konsultācijas par kukuli? blēņas. konsultēt par to, kādi dokumenti jāiesniedz citā iestādē nav noziegums. spriežot pēc prokurores teiktā, tie 250.000 ir “mutiski” , t.i. nav pierādījumu par reālu naudas kustību. ja būtu, tad prokurore runātu pavisam savādāk. forši, divi puskrimināli akcionāri iesniedz knābī iesniegumu par kukuli, ko devuši pirms 4 – 5 gadiem, un knābis nekavējoties uz aizdomu pamata aiztur nacionālās bankas prezidentu.

wpDiscuz