Reformas ceļu policijā

ceļu policija

Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža pavēle par Ceļu policijas darba organizācijas izmaiņām paredz arī policistu rotāciju un liegumu policistiem darba laikā makā turēt vairāk par 30 eiro.

Ķuzis pagājušā piektdienā VP gada pārskata sanāksmē īsi paziņoja, ka šogad būtiski tiek mainīta Ceļu policijas darba organizācija, proti, tās ekipāžu galvenie divi uzdevumi būs satiksmes negadījumu formēšana un atrašanās vietās, kurās izveidojušies sastrēgumi. Saskaņā ar jauno kārtību ātruma kontrole vairāk tiks veikta ar fotoradariem un netrafaretajām automašīnām.

VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidro, ka VP priekšnieka pavēle patiesībā ir daudz plašāka un tā attiecas uz diviem jautājumiem – ceļu policijas un patruļdienesta darba organizāciju un pretkorupcijas risku mazināšanu šajās struktūrās.

Pavēle paredz, ka reģionālo pārvalžu priekšniekiem un pašam Krapsim sešu mēnešu laikā būs jāziņo par satiksmes uzraudzībā un patruļdienestā iesaistīto policistu rotāciju.

Krapsis skaidroja, ka arī pagājušā gadā nav iztikts bez korupcijā aizturētu policistu pieķeršanas, tāpēc VP ir nepieciešams stingrāk mazināt korupcijas riskus, kā arī uzlabot darba kvalitāti un disciplīnu.

«Ja mērķis par tehnisko kontroles līdzekļu izmantošanu satiksmes uzraudzībā ir pareizs, tad vajadzētu sakārtot arī šo jautājumu, jo atsevišķu policistu aizturēšanas grauj VP prestižu. Rotācija ir viens no preventīviem pasākumiem, jo darbiniekiem kopā ilgstoši strādājot, ir iespējama kāda savstarpēja sadarbība, kas var veicināt korupcijas riskus. Policistu rotācija šādā gadījumā šo komforta zonu izjauktu. Rotācija gan paredzēta pašas struktūrvienības iekšienē, jo nevaram ceļu policijas inspektoru aizsūtīt pildīt iecirkņa inspektora darbu,» norādīja Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks un piebilda, ka rotācija attiektos tikai uz tiem policistiem, kas reāli strādā uz ielas.

Ķuža pavēle uzdod sagatavot organizatorisku un tehnisku risinājumu, lai nodrošinātu, ka tiktu konstatēta un saglabāta informācija par ikvienu transportlīdzekļa pārbaudes faktu. Krapsis skaidroja, ka transportlīdzekļa apturēšanai ir jābūt pamatotai, proti, ja policistam ir pamats uzskatīt, ka izdarīts likumpārkāpums. Šāda priekšlikuma ieviešana ir nepieciešama, lai kontrolējošajām institūcijām, ja ir aizdomas par kādu likumpārkāpumu, būtu iespējams iegūt informāciju par pārkāpuma izdarīšanas vietu un laiku. Arī šī priekšlikuma ieviešana preventīvi iedarbotos uz korupcijas riskiem, norādīja Krapsis.

Tāpat pavēle paredz, ka pie patruļdienesta un ceļu policistiem dienesta laikā nedrīkstēs atrasties skaidra nauda virs 30 eiro. Krapsis teica, ka arī šis būs viens no preventīviem pasākumiem korupcijas risku mazināšanā. Lietuvā šāda prakse jau ir ieviesta. Ja kontrolējošās struktūrvienības konstatēs naudu virs 30 eiro, tad būs pamats vērtēt policista rīcību disciplinārā kārtā par pavēles neievērošanu, norādīja VP pārstāvis. Tāpat lielākas naudas izcelsmi un tā iespējamo saistību ar korupciju varētu pārbaudīt Iekšējās drošības birojs.

VP priekšnieka pavēle arī paredz, ka reģionālo pārvalžu vadībai būs jānodrošina policistu izvietojums darbadienu rītos un vakaros vietās, kurās regulāri notiek satiksmes noteikumu pārkāpumi, piemēram, agresīva braukšana. Lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos policijai, norīkojumos vairs neiekļaus vietas, kas tieši neapdraud satiksmes drošību.

«Rīta stundās un darbadienas beigās pārsvarā notiek negadījumi, tāpēc mēs virzāmies uz to, lai policija nestāvētu uz maznozīmīga ceļa, kur pārkāpumi notiek daudz mazāk. Šis pavēles punkts vairāk ir domāts, lai cīnītos ar tiem satiksmes dalībniekiem, kas klaji «uzspļauj» likumam, kuru pārējie ievēro. Piemēram, lielākā daļa satiksmes dalībnieki ievēro noteikumus un stāvot rindā gaida, kad iedegsies zaļā gaisma, taču ir atsevišķi indivīdi, kas neievēro pārējo intereses. Taisni šādās situācijās mums vajadzētu būt,» norādīja Krapsis.

VP ir apņēmības pilna turpināt arī citus preventīvus pasākumus korupcijas risku mazināšanā, piemēram, jau šobrīd tiek organizēts iepirkums, lai ceļu policistus un patruļdienesta darbiniekus aprīkotu ar individuālajām pie ķermeņa piestiprināmām videokamerām. Arī policijas jaunākās automašīnas tiek aprīkotas ar videosistēmu un audiosistēmu, ar kuru palīdzību policijas vadībai attālināti ir iespējams sekot līdzi savu padoto gaitām.

Kā ziņots, Ķuzis šonedēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā paziņoja, ka šī gada sākums apliecina, ka autovadītāji masveidā turpina neievērot satiksmes noteikumus un ātruma pārkāpšanā «vālē uz nebēdu», neliekoties ne zinis par fotoradariem.

Iepriekšminētais liecina, ka ar esošajām tehniskās kontroles ierīcēm acīmredzot ir nepietiekami, pauda policijas priekšnieks.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem strādā 40 stacionārie fotoradari. Šogad būs pieslēgti vēl 20 fotoradari un 2018.gadā – vēl 40. Pagājušajā gadā par stacionāro fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem piespriestas soda naudas 3,7 miljonu eiro apmērā, un visbiežāk šīs mērierīces pārgalvīgus braucējus konstatējušas Rīgā, Lielirbes ielā, un uz Jelgavas šosejas Ozolnieku novadā.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LETA

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

1 Komentārs on "Reformas ceļu policijā"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
xx
xx

Varbūt nokrāsojiet tos radarus dzeltenus, ne pelēkus vai olīvzaļus, un kā pienākas izlieciet brīdinājuma zīmes pirms tiem . Ko nozīmē vālē uz nebēdu – tos radarus tak nevar pamanīt!

wpDiscuz