„Norvik banka” atklājusi inovatīvu veidu, kā faktiski apzagt savus klientus

Guseļņikovs Norvik banka

Krievijas uzņēmēja Grigorija Guseļnikova (attēlā) kontrolētā, smagu finansiālu problēmu māktā AS Norvik banka ir atklājusi inovatīvu veidu, kā izmantot Latvijas valsts vēlmi vērsties pret tā sauktajām „čaulas kompānijām”, lai šīs cīņas aizsegā faktiski apzagtu savus klientus – nerezidentus.

Pietiek rīcībā ir nonācis kādas nerezidentu kompānijas Norvik bankā atvērta konta izraksts, no kura redzams, ka šā gada 5. aprīlī banka no sava klienta rēķina patvaļīgi noņēmusi apaļu summu – 10 000 eiro.

Šī summa bankas klientam atņemta ar paskaidrojumu – šī ir „soda nauda par kaitējumu bankas reputācijai gadījumā, ja banka pieņem pozitīvu lēmumu pārtraukt sadarbību ar klientu”.

Tas nozīmē – bez kāda plašāka rakstiska paskaidrojuma klientam Norvik banka ir „aizņēmusies” no tā konta 10 tūkstošus eiro, norādot, ka pēc nezināma laika un atbilstoši nezināmiem kritērijiem tā pieņems lēmumu, vai turpināt ar klientu sadarbību, un, ja sadarbība netiks turpināta, banka šos 10 tūkstošus paturēs sev kā kaitējuma atlīdzību.

Norvik banka nevēlējās atbildēt ne uz vienu no tai uzdotajiem jautājumiem. Kredītiestāde nevēlējās atklāt, cik klientiem šogad ir noteiktas šādas „soda naudas” (pēc Pietiek ziņām – vairākiem simtiem, kas nozīmē vairāku miljonu eiro „peļņu” bankai).

Tāpat Norvik banka neatbildēja uz jautājumu, kāda ir kopējā noteikto soda naudu summa un kāds ir tiesiskais pamatojums šādu soda naudu noteikšanai. Banka arī nevēlējās atklāt konta atvēršanas standartlīguma formu, kurā būtu paredzēta šādu soda naudu noteikšana.

Kā zināms, bankas 2016. gada pārskatā revidenti ir atzinuši, ka „pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par bankas spēju turpināt darbību”. Šodien atkārtoti publicējam nozīmīgākos fragmentus no neatkarīgā revidenta PricewaterhouseCoopers SIA ziņojuma par bankas darbību.

Pamatojums atzinumam ar iebildēm

1)  2015. gada 31. decembrī, pārvērtējot Krievijas rubļos izteikto aktīvu vērtību uz eiro, Grupa un Banka piemēroja RUB/EUR valūtas kursu, kas atšķīrās no piemērojamā gada beigu kursa. Ja Grupa un Banka 2015. gada 31. decembrī būtu piemērojusi gada beigu kursu, Grupas pārskata par finanšu stāvokli postenis “Ieguldījumu īpašumi” un Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenis “Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi” samazinātos par EUR 4 449 000, Grupas un Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenis “Kredīti un debitoru parādi” samazinātos par EUR 3 957 000 un postenis “Uzkrātie zaudējumi” palielinātos par EUR 8 406 000 2015. gada 31. decembrī. Arī Grupas un Bankas zaudējumi pirms nodokļiem par gadu, kas noslēdzās 2015. gada 31. decembrī, un peļņa pirms nodokļiem konsolidētajos un Bankas finanšu pārskatos par gadu, kas noslēdzās 2016. gada 31. decembrī, palielinātos par EUR 8 406 000.

2) Grupa un Banka nav atzinusi pietiekamus uzkrājumus kredītu un ieguldījumu īpašumu vērtības samazināšanai 2016. gada 31. decembrī. Tādejādi, konsolidētā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli posteņi “Kredīti un debitoru parādi” būtu jāsamazina par attiecīgi EUR 4 663 000 un EUR 9 819 000, konsolidētā pārskata par finanšu stāvokli postenis “Ieguldījumu īpašumi” būtu jāsamazina par EUR 5 156 000 un konsolidētā un bankas pārskata par finanšu stāvokli postenis “Atliktā nodokļa saistības” ir jāsamazina par EUR 1 473 000 2016. gada 31. decembrī, un Grupas un Bankas peļņa pirms nodokļiem un peļņa pēc nodokļiem ir jāsamazina par EUR 8 346 000 gadā, kas noslēdzās 2016. gada 31. decembrī.

3)  2015. gada 31. decembrī konsolidētā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenī “Kredīti un debitoru parādi” bija iekļauta ekspozīcija vēja enerģijas sektoram EUR 48 510 000 apmērā. Mēs nevarējām iegūt pietiekamus atbilstīgus revīzijas pierādījumus attiecībā uz šo ekspozīciju 2015. gada 31. decembrī dēļ būtiskas nenoteiktības, kas saistīta ar šo ekspozīciju saistīto uzņēmumu tiesas prāvu iznākumu tajā laikā. Tādēļ mēs nevarējām noteikt, vai būtu nepieciešami kādi labojumi konsolidētā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli posteņos “Kredīti un debitoru parādi” un “Uzkrātie zaudējumi” 2015. gada 31. decembrī un vērtības samazināšanās zaudējumiem gados, kas noslēdzās 2015. gada 31. decembrī un 2016. gada 31. decembrī.

4)  2015. gada 31. decembrī konsolidētā pārskata par finanšu stāvokli postenī “Ieguldījumu īpašumi” bija iekļauts ieguldījums viesnīcas biznesā Krievijā EUR 20 118 000 apmērā. 2015. gada 31. decembrī Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenī “Kredīti un debitoru parādi” bija iekļauts kredīts viesnīcas biznesam Krievijā neto vērtībā EUR 7 208 000 un postenī “Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi” bija iekļauts ieguldījums viesnīcas biznesā Krievijā EUR 10 425 000 apmērā. Šī ziņojuma sagatavošanas datumā viesnīca vēl nebija uzsākusi darbību. 2015. gada 31. decembrī, nebija pieejami uzticami šo aktīvu patiesās vērtības vērtēšanas ziņojumi. Tādēļ mēs nevarējām iegūt pietiekamus atbilstīgus revīzijas pierādījumus par viesnīcu biznesa atgūstamo vērtību 2015. gada 31. decembri. Tādējādi, mēs nevarējām noteikt, kādi labojumi būtu nepieciešami konsolidētā pārskata par finanšu stāvokli posteņos “Ieguldījumu īpašumi” un “Uzkrātie zaudējumi” un Bankas pārskata par finanšu stāvokli posteņos “Kreditori un debitoru parādi”, “Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi” un “Uzkrātie zaudējumi” 2015. gada 31. decembrī. Tādēļ mēs ari nevarējām noteikt, kādi labojumi būtu nepieciešami vērtības samazināšanās zaudējumiem gados, kas noslēdzās 2015. gada 31. decembrī un 2016. gada 31. decembrī.

5)  2015. gada 31. decembrī konsolidētā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenī “Kredīti un debitoru parādi” bija iekļauti kredīti divu darbojošos viesnīcu biznesam Krievijā neto vērtībā EUR 34 506 000. Viesnīcas ir ieķīlātas kā nodrošinājums minētajiem kredītiem. 2015. gada 31. decembrī nebija pieejami uzticami šo aktīvu patiesās vērtības vērtēšanas ziņojumi. Tādēļ mēs nevarējām iegūt pietiekamus atbilstīgus revīzijas pierādījumus par viesnīcu biznesa atgūstamo vērtību 2015. gada 31. decembrī. Tādejādi, mēs nevarējām noteikt vērtības samazinājumu, ja tāds būtu, kas būtu jāatzīst konsolidētā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli posteņos “Kredīti un debitoru parādi” un “Uzkrātie izdevumi” 2015. gada 31. decembrī, un ietekmi uz konsolidēto un Bankas peļņas un zaudējumu aprēķinu gados, kas noslēdzās 2015. gada 31. decembrī un 2016. gada 31. decembrī.

Būtiska nenoteiktība attiecība uz darbības turpināšanu

Mēs vēršam uzmanību uz konsolidēto un Bankas finanšu pārskatu 4. pielikuma sadaļu “Darbības turpināšanas apsvērumi”, kurā aprakstīta būtiska nenoteiktība saistībā ar nepieciešamību veiksmīgi īstenot Bankas apstiprināto stratēģiju. Šis apstāklis, kā ari citi 4. pielikumā minētie apstākļi, norāda uz to, ka pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par Grupas un Bankas spēju turpināt darbību. Mūsu atzinums nav ar iebildi attiecībā uz šo apstākli.

No bankas 2016. gada pārskata: darbības turpināšanas apsvērumi

Vadība ir rūpīgi izvērtējusi apstākļus, kas ietekmē Grupas un Bankas spēju turpināt nepārtrauktu uzņēmējdarbību. Vadība uzskata, ka galvenie riski, kas var būtiski ietekmēt Grupas un Bankas darbību un finanšu stāvokli ir:

– ekspozīcija Krievijas aktīvos, tostarp valūtas risks (skat. 2.pielikumu “Ekspozīcija Krievijas Federācijā” un “Jūtīguma analīze”);

– kāds būs realizētais gala rezultāts no būtiskiem ieguldījumu īpašumiem un kredītiem (skat. 2.pielikumu “Jūtīguma analīze”);

– atbilstība normatīvajām prasībām, tostarp – Bankas kapitāla pietiekamības nodrošināšana (skat. 6. pielikumu un 41.pielikumu “Kapitāla pietiekamība”).

Grupas un Bankas spēja turpināt nepārtrauktu uzņēmējdarbību it būtiski atkarīga no augstākminēto risku sekmīgas vadības. Grupas un Bankas finanšu pārskati ir veidoti uz darbības turpināšanas principa pamata un neiekļauj sevī visas korekcijas, tai skaitā aktīvu un pasīvu summu novērtējumu, kas varētu būt nepieciešams gadījumā, ja darbības turpināšanas pieņēmums nav piemērojams.

Bankas portfeļa likviditātes stresa pārbaudes tiek veiktas kā daļa no regulārām stresa pārbaudēm iekšējā kapitāla pietiekamības novērtējuma procesa (ICAAP) ietvaros. Gan stingru īstermiņa pārbaužu, gan mērenu vidēja termiņa pārbaužu rezultātā ir secināts, ka Banka noguldītāju maksājumu veikšanai spēj likvidēt īstermiņa un vidējā termiņa aktīvus, tādus kā vērtspapīri un diennakts finanšu nodrošinājums. Bankas vadība ir pārliecināta, ka ilgtermiņā papildu aktīvu daļa var tikt likvidēta, veicot kredītu pirmstermiņa atmaksu, iespējams, pat ar diskontu, atkarībā no situācijas tirgū.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Bankas vadība ir secinājusi, ka finanšu pārskatu sagatavošanā ir piemērojams darbības turpināšanas princips. Tomēr joprojām pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par Bankas spēju turpināt darbību. Tas saistīts ar nepieciešamību veiksmīgi īstenot Bankas apstiprināto stratēģiju, kas savukārt atkarīgs no Bankas spējas samazināt neprofila ekspozīciju, un nodrošināt pietiekošu ienesīgumu no bankas pamatdarbības. Savukārt Bankas pamatdarbības stratēģijas īstenošana ir atkarīga no FKTK uzlikto ierobežojumu atcelšanas.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek

 

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Lasītāju viedokļi

avatar