Lēmums par viena no “netīrākajiem” KNAB darbiniekiem atlaišanu liek atcerēties viņa finanšu shēmas

KNAB Jurašs

Klajā nākot ziņām par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka plāniem no amata atbrīvot vienu no skandalozākajiem KNAB darbiniekiem – biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu, Pietiek publicējis fragmentu no grāmatas Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”, kas atgādina par vienu no zināmajiem „netīrajiem” stāstiem par KNAB darbinieka darbošanos.

Šo stāstu aizsāk Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma, kas 2008. gada augusta sākumā pavēsta – esot ļoti iespējams, ka vairāki KNAB darbinieki savās valsts amatpersonu deklarācijās (neilgi pēc tam biroja darbinieki ar likumdevēju palīdzību atbrīvojas no kaitinošās nepieciešamības savus īpašumus, ienākumus un finanšu darījumus uzrādīt publiski) neesot norādījuši visus savus darījumus un konkrēti – iespaidīgus aizņēmumus.

Savukārt dažas dienas vēlāk eļļu ugunij pielej tobrīdējais iekšlietu ministrs, sabiedrības ne pārāk mīlētais Mareks Segliņš, pēc tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu paziņojot par „ļoti nopietnu informāciju par daudzu tūkstošu un miljonu darījumiem” – esot iespējams, ka atsevišķi KNAB darbinieki veikuši daudzkārt lielākus darījumus, nekā to atļautu viņu ienākumi.

Šajā mirklī vēl oficiāli netiek nosaukts neviens pats konkrēts vārds un uzvārds, taču KNAB nekavējoties nostājas totālas neizpratnes pozā: tābrīža KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājam Alvim Vilkam ir skaidrs gan tas, ka „žurnālistiem nav bijusi skaidrība par atsevišķu civiltiesisku darījumu norises apstākļiem, kuros nav bijušas iesaistītas KNAB amatpersonas, bet tikai viņu radinieki”, gan tas, ka, „izskaidrojot šos apstākļus, žurnālistiem nav bijis pamata norādīt uz KNAB darbinieku prettiesisku rīcību”.

Šajā brīdī jau faktiski nav šaubu, ka informācijas noplūdei „kājas aug” tieši VID vai tam tuvu cilvēku lokā, kas šajā reizē darbojušies pēc paša KNAB tolaik jau pāris gadus iecienītās metodes (arī tai pēcāk pievērsīsimies sīkāk) – nopludināt gabaliņu informācijas medijiem, likt taisnoties tiem, kas vienmēr paraduši būt uzbrucēju un taisnības cīnītāju lomā, un ik pa brīdim pamest vēl jaunu informācijas porciju.

Un nopludinātāji nekļūdās: KNAB skaidrojumos vērīga acs jau tobrīd spēj saskatīt pretrunas. Vienlaikus tiek gan apgalvots, ka biroja Iekšējās kontroles nodaļa darbinieku pārbaudēs nekādas neatbilstības neesot konstatējusi, gan skaidrots, ka viena darbinieka tēva vadīts uzņēmums (bet nekādā gadījumā ne pats darbinieks) tomēr esot ņēmis kredītu uzņēmumā, par kura darbības likumību publiski izskanējušas aizdomas, gan (neraugoties uz citreizējo turēšanos pie maksimālas noslēpumainības) aicināts – „ja jau VID rīcībā ir šādi pārbaužu rezultāti, tad lūdzam nodot tos atklātībā, lai veicinātu valsts amatpersonu darbības atklātumu, kā to paredz likumsPar interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Tikmēr informācija pa gabaliņam vien tiek nodota atklātībai. Jau dienu pēc ministra un VID vadītāja tikšanās – par spīti KNAB klusēšanai – atklātībā nonāk arī biroja darbinieka vārds: tas izrādās Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, par KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes labo roku uzskatītais Juris Jurašs, kura darījumu iespējamu saistību ar tā paša 2008. gada pavasarī atklāto 6,5 miljonu latu legalizēšanu un Valmierā reģistrēto SIA Vidzemes darījumu centrsizmeklējot VID.

Savukārt laikraksts Diena 13. augustā publicē jau detalizētāku informāciju: „Runa varētu būt par KNAB darbinieka Jura Juraša nekustamo īapšumu Valmieras rajona Burtnieku pagastā –Briedes krogs. Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem šis īpašums pieder J. Jurašam, taču pirms trim gadiem viņš to iznomājis firmai Burtnieku zirgaudzētava. Šī firma pieder viņa ģimenei, kā arī citiem firmas darbiniekiem. Jurašs tā rīkojies, jo pats nedrīkst veikt saimnieciskas darbības un galvenais īpašuma apsaimniekotājs ir viņa tēvs. Šo nomas līgumu J. Jurašs nav ierakstījis ienākumu deklarācijā, jo negūst no tā materiālu labumu. Gada sākumā Burtnieku zirgaudzētava aizņēmās 300 000 latu no firmas Vidzemes darījumu centrs. Iespējams, tas radījis pastiprinātu VID interesi, jo šī firma tiek turēta aizdomās par naudas atmazgāšanu vairāku miljonu apjomā.”

Savukārt gan KNAB, gan pats J. Jurašs turpina liegties – nekādu pārkāpumu neesot, un vispār pat īsti neesot skaidrs, par ko runa. Viņš tāpat kā citas KNAB amatpersonas (arī viņa dzīvesbiedre Alla Juraša) bieži sastopoties ar „aizturētām negodīgām amatpersonām”, no kurām esot jūtama „īpaši personīga attieksme”, taču cenšoties „strādāt godīgi un principiāli” – un viņam, „protams, nav pieņemami, ka kāda no amatpersonām varētu, īpaši izmantojot savu dienesta stāvokli, panākt to, lai personas, kas attiecībā pret viņu veic izmeklēšanu vai pārbaudi, iestādē tiktu šādi mēģinātas vajāt”, J. Jurašs – mediju acīs tobrīd vēl īsts „tumšais zirdziņš” – skaidro ziņu aģentūrai LETA. Visā acīmredzami esot vainojami nezināmi, taču nojaušami nomelnotāji no amatpersonu vidus.

KNAB vienlaikus tikpat kategoriski apgalvo – J. Jurašs biroja vadībai esot uzrādījis „viņam pieejamos dokumentus”, no kuriem skaidri izrietot, ka viņš personīgi neesot veicis kādus darījumus ar Vidzemes darījumu centra pārstāvjiem, kā arī viņam neesot „tādi aizņēmumi vai darījumi, kurus viņš nebūtu norādījis savā valsts amatpersonas deklarācijā vai slēpis no kontrolējošām iestādēm. Vienīgais – viņš esot noslēdzis bezatlīdzības līgumu par sava nekustamā īpašuma izmantošanu tēva Jāņa Juraša vadītā uzņēmuma vajadzībām un devis atļauju tēvam rīkoties ar šo nekustamo īpašumu pēc saviem ieskatiem. Šī firma bijusi tā, kas saņēmusi aizdevumu no Vidzemes darījumu centra, kuram īpašums tad arī ieķīlāts. Savukārt J. Juraša priekšnieces J. Strīķes viedoklis saskaņā ar mediju ziņoto ir pavisam īss – tā vienkārši esot provokācija.

Kas ir šis Vidzemes darījumu centrs – un kāpēc stāšanās kādās darījumu attiecībās ar to tiek uzskatīta par tik aizdomīgu? Lūk, kā situāciju skaidro dienesta vajadzībām domāts VID dokuments, kas datēts ar dienu pēc J. Juraša un KNAB kategoriskās liegšanās:

„2008. gada 6. martā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Finanšu policijas pārvaldes darbinieki pārtrauca vērienīgu organizētās noziedzības grupējuma darbību. Organizētās noziedzības grupējums nodarbojās ar nodokļu izkrāpšanu un 2007. gada nogalē legalizēja 6,5 miljonus latu noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu. Grupējumā iesaistītas aptuveni 10 personas, un grupējuma pakalpojumus izmantoja gandrīz 100 Latvijas uzņēmumi. Šie uzņēmumi paralēli savai legālajai darbībai veica virkni aizdomīgu darījumu un ievērojamus naudas pārskaitījumus uzņēmumiem, kas atradās tiešā „naudas atmazgāšanas” organizatoru kontrolē. Šajos uzņēmumos ienākošajiem finanšu līdzekļiem tika mainīta piederība un veiktas citas darbības noziegumu pēdu un naudas noziedzīgās izcelsmes slēpšanai.

Jau šī gada pavasarī kriminālprocesa ietvaros VID Finanšu policijas izmeklētāji veica 16 kratīšanas Rīgā, Valmierā un Jūrmalā, kā rezultātā tika izņemti dokumenti, dažādu uzņēmumu zīmogi un citi lietiskie pierādījumi, kas apliecina noziedzīgu darījumu veikšanu. Iepriekš minētās lietas ietvaros tika konstatēta saistība, vērienīgajai „naudas atmazgāšanas” lietai ar kādu Valmieras uzņēmuma – SIA Vidzemes darījumu centrs darbinieku. Lietas ietvaros 2008. gada 7. augustā Finanšu policijas izmeklētāji veica kratīšanas minētā uzņēmuma telpās, kā arī divās dzīvojamās telpās.

Veikto kratīšanu rezultātā VID darbinieki izņēma virkni būtiskus lietiskos pierādījumus. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izmeklētājiem radušās aizdomas par saistību ar lietā iesaistītajām personām un SIA Vidzemes darījumu centrs, kas izsniedzis aizdevumus vairākām fiziskām un juridiskām personām, tādejādi, iespējams, līdzdarbojoties noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. 2006. gadā uzņēmums noslēdzis aizdevuma līgumus par kopējo summu LVL 290 692,00 apmērā un 2007. gadā – aizdevuma līgumus par kopējo summu LVL 1 022 284. Sākotnējās analīzes rezultāti norāda uz apšaubāmu darījumu ekonomisko pamatojumu.

Uzsāktās pārbaudes ietvaros konstatēts, ka viens no lielākajiem aizdevumu ņēmējiem ir Valmieras uzņēmums SIA Burtnieku zirgaudzētava. Pēc VID Finanšu policijas rīcībā esošo aizdevumu līgumu kopijām konstatēts, ka 2007. gada 19. septembrī un 2007. gada 25. oktobrī SIA Vidzemes darījumu centrs ir slēdzis aizdevuma līgumus ar SIA Vidzemes darījumu centrsun KNAB nodaļas priekšnieku Juri Jurašu. SIA Burtnieku zirgaudzētava vārdā līgumu parakstījis Jura Juraša tēvs un šīs sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Jurašs. Jānis Jurašs aizdevumu līgumus ir parakstījis Jura Juraša vārdā saskaņā ar pilnvaru, kas reģistrēta 2007. gada 11. jūlijā pie zvērināta notāra. Līgumā ir atrunāts, ka SIA Burtnieku zirgaudzētava un Juris Jurašs ir solidāri aizņēmēji.

2007. gada 19. septembrī SIA Burtnieku zirgaudzētava un Juris Jurašs ir saņēmuši aizdevumu EUR 40 000 apmērā jeb LVL 28 112,16, savukārt 2007. gada 25. oktobrī noslēgts aizdevuma līgums, kurā noteikts, ka tiek aizdots aizdevums līdz EUR 150 000 jeb LVL 105 420,60. Abos līgumos ir noteikts, ka aizņēmējam aizdevums pilnā apmērā jāatdod sešu mēnešu laikā no visas aizdevuma summas vai tās daļas saņemšanas dienas.

2007. gada 19. septembrī noslēgtajā līgumā norādīts, ka aizņēmējs Juris Jurašs ieķīlā sev piederošo nekustamo īpašumu Briedes krogs 1, kas atrodas Burtnieku pagastā, Valmieras rajonā. Šim īpašumam nodibināta hipotēka par kopējo apmēru EUR 80 000 jeb LVL 56 224,32.

2007. gada 25. oktobrī noslēgtajā līgumā norādīts, ka aizņēmējs Juris Jurašs ieķīlā sev piederošo nekustamo īpašumu Briedes krogs, kas atrodas Burtnieku pagastā, Valmieras rajonā. Šim īpašumam nodibināta hipotēka par kopējo apmēru EUR 300 000 jeb LVL 210 841,20. Pēc VID rīcībā esošās informācijas Jura Juraša deklarētā dzīves vietas adrese ir Briedes krogs, Burtnieku pagasts, Valmieras rajonā.

Pēc iesniegtās Valsts amatpersonas deklarācijas par 2007. gadu Juris Jurašs ir uzrādījis parādsaistības 133 430,85 Šveices franki, kur kā kredīta devējs ir uzrādīta Nordea Banka Finland. Savukārt iepriekš minētos darījumus ar SIA Vidzemes darījumu centrs Juris Jurašs valsts amatpersonas deklarācijā par 2007. gadu nav norādījis.

VID 2007. gada 13. septembrī saņēma no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk tekstā – KNAB) viedokli par to, kāda informācija ir norādāma valsts amatpersonas deklarācijā gadījumā, ja valsts amatpersonai attiecīgajā periodā ir nodibinātas solidāras parādsaistības. Šajā skaidrojumā ir minēts, ka nedalītas solidāras saistības gadījumā valsts amatpersonai ir jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā kopējā parādsaistību summa, ja tā pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

Jurim Jurašam kā solidāram aizņēmējam valsts amatpersonas deklarācijā bija jānorāda parādsaistība, jo tā ir pārsniegusi 20 minimālās mēnešalgas. Tādejādi Juris Jurašs savā amatpersonas deklarācijā nav sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju.

2008. gada 30. janvārī SIA Vidzemes darījumu centrs ir slēdzis vēl vienu aizdevuma līgumu ar SIA Burtnieku zirgaudzētava kā aizņēmēju un Juri Jurašu kā ķīlas devēju. Ar šo līgumu SIA Vidzemes darījumu centrs aizdod aizdevumu līdz EUR 300 000 jeb LVL 210 841,20. Šo līgumu ir parakstījis Jānis Jurašs SIA Burtnieku zirgaudzētava un Jura Juraša vārdā.

Savukārt šajā līgumā ir noteikts, ka aizņēmējam aizdevumu pilnā apmērā jāatdod trīs mēnešu laikā no visas aizdevuma summas vai tās daļas saņemšanas dienas No līguma nosacījumiem izriet, ka Juris Jurašs kā ķīlas devējs ieķīlā sev piederošo nekustamo īpašumu Briedes krogs, kas atrodas Burtnieku pagastā, Valmieras rajonā, un nekustamo īpašumu Briedes krogs 1, kas atrodas Burtnieku pagastā, Valmieras rajonā – nodibināmās hipotēkas kopējais apjoms noteikts EUR 500 000 jeb LVL 351 402,00.

2008. gada 29. aprīlī tika noslēgta papildvienošanās pie 2008. gada 30. janvāra aizdevuma līguma, kur iepriekš minētās līgumslēdzēja vienojās grozīt līguma punktus un noteikt, ka aizdevums jāatdod 5 mēnešu laikā. Šajā papildvienošanās noteica, ka ķīlas devējs Juris Jurašs ieķīlā abus iepriekš minētos nekustamos īpašumus un SIA Burtnieku zirgaudzētava ieķīlā arī sev piederošo nekustamo īpašumu Burtnieku muiža, kas atrodas Burtnieku pagastā, Valmieras rajonā. Puses vienojās, ka nodibinātā hipotēka EUR 500 000 jeb LVL 351 402 tiek noteikta katram nekustamajam īpašumam atsevišķi.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem SIA Burtnieku zirgaudzētava ir pārdevusi SIA Vidzemes darījumu centrs sev piederošo nekustamo īpašumu Burtnieku muiža – 2008. gada 20. jūnijā par LVL 12 000 un 2008. gada 3. jūlijā par LVL 12 000. Pēc Zemesgrāmatas datiem 2008. gada 30. janvārī nostiprinātā hipotēka LVL 351 402 nav dzēsta.

2005. gada 2. novembrī tika noslēgts nekustamā īpašuma nomas līgums starp Juri Jurašu no vienas puses un SIA Burtnieku zirgaudzētava valdes priekšsēdētāju Jāni Jurašu no otras puses. Līgumā noteikts, ka nekustamais īpašums Briedes krogs tiek iznomāts izmantošanai saskaņā ar SIA Burtnieku zirgaudzētava statūtiem.

2008. gada 13. augustā VID Finanšu pārvaldē tika saņemts paskaidrojums no SIA Vidzemes darījumu centrs amatpersonas Venta Ozoliņa. Paskaidrojumā tiek minēts, ka SIA Vidzemes darījumu centrs lielākais kredīta ņēmējs ir SIA Burtnieku zirgaudzētava un kopš 2006. gada viņiem ir izsniegti kredīti aptuveni EUR 300 000, bet Jānim Jurašam kā fiziskai personai izsniegts kredīts LVL 80 000. Paskaidrojumā minēts, ka SIA Vidzemes darījumu centrs kredītu izsniedza pret nekustamo īpašumu Briedes krogs, uz kura atrodas viesu māja.

Savukārt Jānim Jurašam esot dota ķīla pret nekustamo īpašumu Valkas ielā 58, Valmiera, Valmieras rajons. Kredīts SIA Burtnieku zirgaudzētava un Jānim Jurašam tika dots, jo esot bijis plānots kopīgs projekts būvēt privātmāju ciematu Valkas ielā 58, Valmiera. Pašreiz tiekot izstrādāts detālplānojums šim projektam.

Paskaidrojumā netika minēts, ka kredīts ir dots ieķīlājot nekustamos īpašumus Briedes krogs 1un Burtnieku muiža, savukārt noslēgtajos aizdevuma līgumos ieķīlāti tika arī šie nekustamie īpašumi.

VID Finanšu policijas pārvalde 2008. gada 14. augustā saņēma paskaidrojumu no SIABurtnieku zirgaudzētava valdes priekšsēdētāja Jāņa Juraša. Jānis Jurašs paskaidrojumā min, ka SIA Vidzemes darījumu centrs tika ņemti vairāki kredīti par aptuveni LVL 150 000. Paskaidrojumā minēts, ka daļa no saņemtā kredīta izmantota nekustamā īpašuma Briedes krogs remontam. No SIA Vidzemes darījumu centrs Jānis Jurašs ņēma kredītu kā fiziska persona LVL 80 000, kuras daļa arī tika izmantota Briedes kroga remontam. Jānis Jurašs savā paskaidrojumā min, ka SIA Burtnieku zirgaudzētava ir parādā SIA Vidzemes darījumu centrsvisu iepriekš minēto summu LVL 150 000, t. i. nekādi kredīta maksājumi nav veikti. Analoģiski Jānis Jurašs kā fiziska persona ir parādā SIA Vidzemes darījumu centrs LVL 80 000 un nekādus kredītmaksājumus nav veicis.

Saņemtajā SIA Vidzemes darījumu centrs amatpersonas Venta Ozoliņa paskaidrojumā tika minēts, ka tik lieli kredīti tika doti, jo tika plānots kopīgs projekts – būvēt privātmājas, bet saņemtajā SIA Burtnieku zirgaudzētava valdes priekšsēdētāja Jāņa Juraša paskaidrojumā ir teikts, ka daļa no saņemtā kredīta ir ieguldīta nekustamā īpašuma Briedes krogs remontam. Līdz ar to var izdarīt pieļāvumu, ka naudas līdzekļi ir ņemti, lai Juris Jurašs gūtu labumu, jo viņam piederošā nekustamajā īpašumā Briedes krogs tika veikti uzlabojumi.”

Ar vārdu sakot, izrādās, ka fakti nedaudz atšķiras iepriekšējiem skaļajiem KNAB apgalvojumiem, – dienas gaismā tiek celti paši aizdevuma līgumi, kuros melns uz balta rakstīts, ka arī Juris Jurašs ir solidāri aizņēmies iespaidīgās summas no nedaudz šaubīgās firmas. Un tas jau uz KNAB darbinieku – it īpaši atceroties iepriekšējo kaismīgo liegšanos – sāk mest pavisam nelabu ēnu, ko gaišāku nebūt nepadara paša J. Juraša nākamās dienas publiskās atklāsmes: viņš par līgumiem, kas slēgti arī viņa vārdā, vispār esot uzzinājis tikai iepriekšējā vakarā. „Es pats par šiem līgumiem uzzināju tikai vakar vakarā un esmu ļoti nepatīkami pārsteigts un šokēts, ka tur minēts mans vārds un uzvārds,” par tēva – plaši pazīstama zirgkopja rīcību vismaz šķietami pārsteigto J. Jurašu citē laikraksts Diena.

Pāris nedēļas vēlāk izrādās, ka atbildīgais un tik daudzas noziedzīgas shēmas atšķetinājušais KNAB darbinieks vispār pat neko nezinot par tāda Vidzemes darījumu centra darbību – „par „naudas atmazgāšanu” pat grūti ko teikt. Es patiešām nezinu, ar ko nodarbojas Vidzemes darījumu centrs, un mans tēvs jo mazāk. Ko un kā mēs būtu „atmazgājuši”, neviens man neko nav vaicājis – paskaidrojumus esmu sniedzis tikai savā darbavietā, kur man joprojām nav kauns skatīties kolēģiem acīs, bet mana vārda netīra izvazāšana pa medijiem… Lai tas pagaidām paliek uz runātāju sirdsapziņas. Kā jurists esmu mēģinājis izdomāt to juridisko konstrukciju, kuru kāds man varētu mēģināt „uzshēmot”, bet laikam man pietrūkst fantāzijas”, J. Jurašs stāsta Latvijas Avīzei. To, ka no aizdevuma līgumiem cita starpā izriet – daļa no aizdevumiem saņemta pat skaidrā naudā, – J. Jurašs nepiemin.

Bet kas notiek tālāk? Jau nākamā gada laikā kriminālprocess, kurā KNAB darbinieks uz brīdi tiešām ir pat aizdomās turamā statusā, paklusām tiek izbeigts. Ģenerālprokuratūra lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atsakās publiskot, – un tagad, kad tas beidzot nonāk atklātībā, iemesli šādai rīcībai kļūst skaidrāki.

Kā izrādās, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokuroram Ārim Bočam (arī viņš šīs grāmatas lappusēs neparādās vienīgo reizi) papildu jautājumus nerada ne tas, ka J. Juraša tēvs nespēj pat paskaidrot, kāpēc īsti viņam bijusi nepieciešama dēla izsniegta universālā pilnvara, kas tad arī izmantota aizdevuma līgumu noslēgšanai, ne citi „sīkumi”, – nemaz nerunājot par versijām, ka darīšana ir ar ne pārāk smalku un pārdomātu ienākumu legalizēšanas vai uzpirkšanas shēmu, kuras vienā galā ir nezināmi „labvēļi”, bet otrā – ļoti konkrēti KNAB darbinieki. Toties prokuroram acīmredzot būtisks liekas… paša KNAB jaunākais atzinums par J. Jurašu, kurā jau atkal nekādi pārkāpumi nav konstatēti:

„Birojs 2008. gada 17. septembrī sastādīja Dienesta pārbaudes slēdzienu, kurā, vērtējot analoģiskus faktus, kuri noskaidroti ir arī kriminālprocesa Nr. 15830109208 gaitā, cita starpā konstatēja, ka Juris Jurašs, nenorādot savā valsts amatpersonas deklarācijā informāciju par 2007. gada aizdevumu saskaņā ar 2007. gada aizdevuma līgumu Nr. 1–07–36, kas tika noslēgts starp SIA Vidzemes darījumu centrs un SIA Burtnieku zirgaudzētava, kuras vārdā rīkojās Jānis Jurašs un kurā Juris Jurašs tika norādīts kā solidārais aizņēmējs, nav pārkāpis likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 24. panta pirmās daļas 9. un 10. punkta prasības.”

Tāpat KNAB bez kādas kautrēšanās paziņo, ka vainojams vispār esot nevis J. Jurašs, bet gan tikai un vienīgi nepareizie līgumi, kas radot nepareizu priekšstatu par notikušo: „Izvērtējot minētos līgumus pēc būtības, komisija konstatēja, ka tajos kļūdaini norādīts, ka J. Jurašs ir solidārs aizņēmējs, jo no līgumu būtības ir redzams, ka aizņēmumu ir ņēmusi juridiska persona, bet J. Jurašs minēts faktiski tikai kā ķīlas devējs, un nav saņēmusi nekādus finanšu līdzekļus no aizdevēja. Ņemot vērā to, ka aizdevumu faktiski saņēmusi Burtnieku zirgaudzētava izmeklētāja tēva Jāņa Juraša personā, secināts, ka J. Jurašs minētajos līgumos nav bijis solidārs aizņēmējs, bet gan ķīlas devējs.” Ar vārdu sakot, tas, ka divos līgumos skaidri norādīts – J. Jurašs ir solidārs aizņēmējs -, vienkārši neesot ņemams vērā.

Ņemot vērā gan šo KNAB atzinumu par „neaizskaramo savējo”, gan J. Juraša tēva un firmas darbinieku liecības, kā arī acīmredzot nevēloties kriminālprocesa ietvaros darīt kaut jel ko, kas varētu sagāzt sagatavoto versiju, prokurors Ā. Bočs tad arī pieņem lēmumu – tajā, ka KNAB darbinieks reāli bijis aizņēmējs no šaubīga uzņēmuma un pēc tam šo faktu „nezināšanas” dēļ nav uzrādījis amatpersonas deklarācijā, nekāda nozieguma sastāva nav.

Savukārt tas, ka divus gadus pēc aprakstītajiem notikumiem izrādās – Vidzemes darījumu centrs jau drīz pēc Jurašu ģimenes biznesa kreditēšanas faktiski pārstājis kreditēt privātpersonas un 2010. gadu beidzis ar 3607 latu apgrozījumu, kas diezgan spilgti kontrastē ar Jurašu biznesam aizdotajiem simtiem tūkstošu (kuri turklāt, kā izriet no uzņēmuma gada pārskatiem, nav bijuši paša uzņēmuma nauda, bet lielākoties ņemti kā aizdevums bankās) – vairs neuztrauc ne KNAB, ne prokuratūru. Tāpat kā tas, ka par Burtnieku zirgaudzētavaskontrolpaketes īpašnieci Jāņa Juraša vietā kļūst Jura Juraša dzīvesbiedre Alla Juraša, kuru oficiāli ar KNAB nekas vairs nesaista.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek.com

Foto: TVnet

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

1 Komentārs on "Lēmums par viena no “netīrākajiem” KNAB darbiniekiem atlaišanu liek atcerēties viņa finanšu shēmas"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
FOX
FOX

Kurš tad ir itkā “netīrākais” KNAB darbinieks, ja Jurašs ir viens no “netīrākajiem”? :)

wpDiscuz