Latvijas Bankas vadība privātajām vajadzībām varēs izmantot trīs jaunus luksus klases automobiļus

Latvijas Banka

Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka pagājušā gada nogalē papildinājusi savu autoparku ar trim jaunām Audi A6 automašīnām. Tas nozīmē, ka bankas vadības pārstāvjiem turpmāk būs visas iespējas savām privātajām vajadzībām izmantot nevis jau palietotus, bet pilnīgi jaunus luksus klases automobiļus, vēsta Pietiek.com.

Kā rāda oficiālā iepirkumu dokumentācija, pagājušā gada nogalē Latvijas Banka no SIA Moller Auto Latvia iegādājusies kopumā trīs jaunas automašīnas, kopumā par tām samaksājot 145 454 eiro (ar pievienotās vērtības nodokli – 176 tūkstošus eiro).

„Atklātā konkursā kā saimnieciski izdevīgākais izvēlēts Moller Auto Latvia piedāvājums iegādāties trīs jaunas vieglās automašīnas Audi A6. Tās tiks izmantotas dienesta vajadzībām un aizstās vecas automašīnas, par kuru atsavināšanu saņemtā atlīdzība tiks izmantota, lai kompensētu iegādes izmaksas. Publicētajā līgumsummā iekļautas ne tikai automašīnu piegādes, bet arī tehnisko apkopju un remontu izmaksas nākamajos 5 gados,” – šāds ir Latvijas Bankas oficiālais skaidrojums.

Tas, ko Latvijas Banka oficiālajā skaidrojumā nemin, ir fakts, ka šīs iestādes pārstāvji viņiem piešķirtās dienesta automašīnas ar Latvijas Bankas apmaksātu degvielu var izmantot faktiski kā privātās, tostarp arī, lai ar tām darba laikā dotos kārtot personiskas lietas, – to Latvijas Banka jau 2015. gadā apstiprināja atbildē uz Lato Lapsas jautājumu, ko tai nācās sniegt, administratīvās rajona tiesas sprieduma spiestai.

Administratīvā rajona tiesa administratīvo lietu saistībā ar Latvijas Bankas vadības nevēlēšanos sniegt ziņas par Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa personiskajām vajadzībām izmantoto dienesta automašīnu Audi A6 bija ierosinājusi pēc Lato Lapsas pieteikuma. No bezmaksas dienesta auto izmantošanas personiskām vajadzībām augstā amatpersona nebija spējusi atteikties, neraugoties uz to, ka tās vidējais mēneša atalgojums bija aptuveni 6400 eiro.

Portāla Pietiek rīcībā bija nonākušas ziņas par konkrētu gadījumu, kad Sautiņš ar dienesta automašīnu darba dienas vidū bija devies uz Mārupi risināt ģimenes konfliktu, taču nebija pat iedomājies, ka par dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām vajadzētu samaksāt no personiskā maka.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, izlemjot “piesegt” savu kolēģi, atteicās sniegt ziņas par to, kādus tieši dienesta uzdevumus Sautiņš veica Mārupē un vai Latvijas Bankas padomes loceklis ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām.

Rimšēvičs, kura vadītā iestāde Lato Lapsam jau iepriekš bija zaudējusi vairākās administratīvajās tiesvedībās par prettiesisku informācijas slēpšanu, paziņoja, ka visas pieprasītās ziņas esot informācija par privāto dzīvi. “A. Sautiņa atrašanās Jūsu iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi,” teikts Rimšēviča oficiālajā atbildē.

Saņemot šādu atbildi, Lato Lapsa vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, lūdzot tiesu atzīt šo Latvijas Bankas rīcību par prettiesisku, uzlikt tai par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju, kā arī uzlikt Rimšēviča vadītajai iestādei par pienākumu atvainoties par tās prettiesisko rīcību

Tiesa daļēji apmierināja prasību, uzdodot Latvijas Bankas vadībai sniegt atbildi uz vienu uzdoto jautājumu – par to, vai Latvijas Bankas padomes loceklis ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām. Pildot spriedumu, šī atbilde beidzot tika sniegta, skaidri apliecinot – Latvijas Bankas vadība uzskata, ka dienesta automašīnas tai nodotas faktiski personiskā lietošanā.

“Iesniegumā minētā Latvijas Bankas amatpersona (tālāk tekstā – amatpersona) ir informējusi Latvijas Banku par to, ka attiecīgo divu stundu laikā nav veikusi darba uzdevumus iesniegumā norādītajā vietā,” atbildē skaidro Latvijas Banka, kas iepriekš šādas ziņas mēģināja traktēt kā neatklājamu informāciju par personisko dzīvi.

Taču saskaņā ar Latvijas Bankas vadības uzskatu šī esot uzskatāma par attaisnojošu prombūtni un ieskaitāma darba laikā, un “līdz ar to amatpersonai nebija pienākuma maksāt kompensāciju un tā to nav maksājusi”. Tāpat Sautiņam arī neesot bijis “pienākuma apmaksāt attiecīgo transportlīdzekļa izmantošanu”.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek.com

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz