Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti būs publiski pieejami pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā, un daļu no tiem arhīvs publicēs arī savā interneta vietnē.
To paredz grozījumi likumā Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, ko pieņēma vēl vecā Saeima.
Lai veicinātu iespēju atpazīt Latvijas okupācijas periodā valdījušā totalitārā režīma sekas un tās pārvarētu, nosodītu noziegumus pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumus, novērstu totalitārisma atkārtošanās iespēju, kā arī veicinātu demokrātisku valsts un sabiedrības attīstību, Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) savā interneta vietnē jau šogad publicēs vairākus VDK dokumentus. Ministru kabinets savukārt noteiks piekļuves kārtību arhīva tīmekļvietnē publicētajiem datiem.
Starp šogad publicējamiem dokumentiem būs VDK darbinieku telefongrāmatas, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka. Pēc tam publicēs arī citus ar VDK darbību saistītus dokumentus.
Likuma grozījumi nosaka, ka VDK darbinieku, informatoru un ar tās darbību saistīto amatpersonu dati, to skaitā tie, kas norāda uz etnisko izcelsmi, piederību politiskajai organizācijai, arodbiedrībai un reliģisko pārliecību, ir publicējami pilnībā.
Nosakot šo dokumentu glabāšanu un izmantošanu, likuma grozījumi paredz, ka LNA bez ierobežojuma būs pieejami dokumenti, kas nesatur informāciju par cietušajiem un trešajām personām, kuras nav darbinieki, informatori un ar VDK darbību saistītās amatpersonas. Publicējot dokumentus, kuros minēti darbinieki, informatori un ar VDK darbību saistītās amatpersonas, arhīvam zinātniskajos komentāros un skaidrojumos būs jāsniedz tā rīcībā esošā papildu informācija par personas notiesāšanu vai attaisnojošu spriedumu, vai apsūdzību lietās par noziegumiem pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret valsti.
Savukārt tieši un netieši ar VDK saistītie dokumenti, kuri satur informāciju par cietušajiem vai trešajām personām, būs ierobežotas pieejamības – tos varēs izmantot zinātniskās, vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām.
Ir jāatceras, ka tas, kurš pieprasīs informāciju no Latvijas Nacionālā arhīva, būs atbildīgs par šīs informācijas, tajā skaitā personas datu izmantošanu.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Lasītāju viedokļi