Kriminālprocesā noskaidros, vai Mārtiņa Bondara līgums ar sievu nav viltots

Bondars

Valsts policija sākusi kriminālprocesu, lai noskaidrotu, vai politiķa Mārtiņa Bondara (Attīstībai/Par) līgums ar sievu nav viltots.

Šis līgums garantē, ka politiķim nevar atņemt ģimenes māju, ja tiesa gadījumā atzīs Bondaru par vainīgu zaudējumu nodarīšanā “Latvijas Krājbankai”, ziņo LTV raidījums “de facto”.

Slēgtās bankas administratori jau ilgāku laiku cenšas no bijušā bankas prezidenta Bondara un citiem piedzīt miljonus par savulaik neizdevīgi izsniegtiem kredītiem.

Pērn tiesa lēma, ka Bondaram un citiem bijušajiem bankas darbiniekiem solidāri jāatmaksā 15 miljoni eiro. Lietu pašlaik skata apelācijas tiesā, bet tikmēr tiesa arestējusi Bondara mantu – uzņēmuma daļas, automašīnu, kontus.

Neskarta palikusi Bondaru ģimenes māja Mārupē. Māja ir politiķa sievas Ievas atsevišķa manta. Tas nepārprotami ierakstīts zemesgrāmatā pagājušā gada vasarā. Drīz pēc tam, kad Bondaram piespriests prāvais naudassods. Taču Bondari apgalvo, ka par māju kā atsevišķu mantu vienojušies jau 11 gadus agrāk – 2006.gadā. Tomēr nezināmu iemeslu dēļ līgumu nav reģistrējuši.

Bondars neskaidro, kādēļ līgums tik ilgu laiku netika reģistrēts, bet min, ka pēc speciālistu ieteikumiem to izdarīja, kad “bija nepieciešams.”

Pirms gada Bondara līgumu ar sievu Valsts policijai lūdza pārbaudīt Bondara poliskais oponents no “Saskaņas” – Rīgas domes deputāts Aleksejs Rosļikovs. Policija ierosināja pārbaudi, Bondars sniedza paskaidrojumus. Nekas nesekoja.

Taču šīs vasaras sākumā policija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārsūtītu iesniegumu un sāka izmeklēšanu par dokumentu viltošanu.

Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska stāsta, ka izmeklēšana norit par dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā. Aizdomās turamā statuss nevienam nav piemērots.

Policijai būtu jāpārbauda, vai līgums nav noslēgts atpakaļejošu datumu, lai izbēgtu no mājas arestēšanas.

“de facto” rīcībā nonākusi līguma kopija. Dokuments tiešām datēts ar 2006.gada 12.jūniju, taču notāra klātbūtnē Bondari paraktus par saviem atzina 11 gadus vēlāk – 2017.gadā. Un tajā pašā datumā iesniedza laulāto mantisko attiecību reģistrā.

Paraksti tika apliecināti pie notāres Līgas Eglītes. Viņa iepriekš praktizēja Bondara vadītās “Latvijas Krājbankas” centrālajā ēkā Skanstes ielā. Par līguma tapšanas apstākļiem notāre Eglīte runāt nevarot: “Zvērināts notārs un viņa darbinieki nedrīkst trešajām personām izpaust viņiem uzticētās ziņas.”

Bondars uzsver, ka neko pretlikumīgu nav darījis. Par policijas sākto kriminālprocesu viņš neesot informēts.

Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps pieļauj, ka process sākts, jo citādi nevarot izdibināt patiesību. “No manas profesionālās pieredzes par viltošanas gadījumiem, kad ir iesniegums, tur ir jāveic ekspertīze, jāizņem dokuments. Un to var veikt, ja ir kriminālprocess,” pauž Kvēps.

Bondars atzīmē, ka māja vienmēr bijusi sievas īpašums, tādēļ spekulācijām, ka to kāds varētu atņemt, Bondars neredz pamatu.

Nav gan skaidrs, kāpēc par māju kā atsevišķu mantu nekas nebija minēts Bondara amatpersonas deklarācijā, kad viņš pameta Valsts prezidenta kanceleju. 2006.gada deklarācijā lasāms, ka īpašums viņam ar sievu ir kopīpašumā, kaut gan, ja līgums tiešām noslēgts 2006.gada jūnijā, deklarācijā bija jābūt minētam, ka laulāto manta ir sadalīta.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LTV deFacto

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Lasītāju viedokļi

avatar