Krāpšanās lielveikalu akcijās šokē pieredzējušu mārketinga eksperti

krāpnieki

Kaut gan ziņās ik pa brīdim pavīd priecīga vēsts, ka Latvijā dzīves līmenis un iedzīvotāju ienākumi kāpj arvien augstāk, ikdienā iepērkoties vairums no mums tomēr mēdz izvēlēties akcijas preces. Lielās dzeltenās vai sarkanās zīmes ar uzrakstu “Akcija” ir grūti nepamanīt, un kāpēc gan maksāt vairāk, ja kāroto var nopirkt par mazāku cenu?

Taču viss nav tā kā izskatās. Prece ar atlaidi ne vienmēr nozīmē zemāku cenu, jo mūsdienās lielveikali bieži manipulē ar pircējiem, izliekot zīmi “Akcija” vai paslēpjot preci bez atlaides starp akcijas precēm, brīdina Biznesa augstskolas “Turība” Komercdarbības katedras docente Iveta Liniņa portālā LA.lv .

“Ikdienā veikalos redzu 90. gadu labākās tradīcijas, kad daļai uzņēmumu šķita, ka vienīgā iespēja iegūt peļņu ir apkrāpt klientus. Un tādas lietas notiek lielajos veikalu tīklos,” norāda mārketinga eksperte.

Zem akcijas slēpjas mākslīgi palielināta cena

Akciju cenu zīmes ir viens no izplatītākajiem klientu apmānīšanas veidiem. Reizēm zem lielā, spilgtā uzraksta “Akcija” slēpjas pavisam mazs cenas samazinājums. Mēdz gadīties, ka cena samazināta tikai par dažiem eiro centiem, taču mērķis ir sasniegts – pircēja uzmanība pievērsta, un, ja palaimējas, pircējs nepamana, ka atlaide ir smieklīgi maza un nopērk attiecīgo preci. Bet ir arī citas metodes – precei, kas visu laiku bija vienā noteiktā cenā, akcijas uzlīmē tiek norādīta daudz augstāka cena, iespējams, tik augsta, kāda šai precei nekad nav bijusi. Tas ļauj parasto cenu (vai pat nedaudz lielāku) jau norādīt kā akcijas cenu un pavisam vienkārši apkrāpt klientu, stāsta docente.

 

“Rimi” piemērs ar nēģiem

Akcija beidzas un pēc tam minētā prece maksā pat lētāk, nekā akcijas laikā. Spilgtu piemēru nesen piefiksēju veikalā “Rimi”, par ko rakstīju arī veikala pārstāvjiem, stāsta mārketinga eksperte. Veikalu plauktā parādījās nēģi ar akcijas cenu 25,99 eiro/kg, zemāk esošajā cenā bija redzams, ka pirms akcijas šī delikatese it kā esot maksājusi 33,99 eiro/kg. Pēc šīs akcijas beigām, preces cena bija 23,49 eiro/kg, un, lieki piebilst, ka nebiju piefiksējusi, ka nēģi šajā veikalā kādreiz būtu maksājuši 33,99 eiro/kg, kā bija norādīts pie cenas. Pircējiem ir jābūt ļoti vērīgiem un uzmanīgiem, īpaši tas attiecas uz precēm, ko ikdienā tik bieži nepērkam. Ikdienas precēm cenas tomēr iegaumējam diezgan labi, un veikali nevar “pierakstīt” tām milzīgus viltus uzcenojumus, tāpēc šo triku parasti izmanto delikatesēm u.tml. precēm.

Tieši veikals pieņem lēmumu par uzcenojumu, lai preces pamata cena akcijas laikā būtu daudz lielāka un varētu piešķirt šķietami lielu atlaidi, skaidro Liniņa. Ļoti nepatīkami, ka cilvēki tiek uzskatīti par muļķiem. Šāda cilvēku muļķošana nav arī lielo veikalu ķēžu vadības rīkojums, jo Rietumeiropā vai Skandināvijā šāda prakse nav izplatīta, kas liek secināt, ka šādas “akcijas” ir mūsu pašu vietējo mārketinga speciālistu metodes. Tas ļoti uzskatāmi parāda, kā tiek vērtēta mūsu sabiedrība. Nemaz nerunājot par gadījumiem, kad akcijas cena izrādās pat lielāka nekā cena, kas bijusi līdz tam. Arī šādas “pērles” ir atrodamas interneta dzīlēs.

 

Paslēpt dārgāko preci starp akcijas precēm

Vēl viens no pircēju maldināšanas veidiem ir saistīts ar preču izvietošanu, turpina eksperte. Proti, stendā vai piramīdā tiek izvietotas akcijas preses ar lielu uzrakstu par atlaidi, bet starp tām saliktas arī līdzīgas preces bez akcijas, piemēram, no cita ražotāja. Rezultātā daudzi pircēji, nonāk pie kases un tikai tad konstatē, ka uz paņemto preci akcija tomēr neattiecas, tik un tā to nopērk. Kāpēc veikali atļaujas šādus izgājienus, nebaidoties zaudēt klientus? Diviem liekākajiem veikalu tīkliem, kuros šādas “akcijas” sastopamas visbiežāk, pieder vairāk nekā 40% tirgus daļas, tāpēc arī viņi jūtas tik pārliecināti.

Pats sāpīgākais, ka cilvēki uz šādiem āķiem joprojām uzķeras. Daudzi patērētāji nezina savas tiesības un pieņem – ja veikals tā dara, tātad tā drīkst darīt. Es gribētu aicināt visus būt vērīgiem – fotografējiet šādas viltus akcijas, lieciet šīs ziņas un bildes sociālajos tīklos, dalieties ar informāciju un aiciniet arī citus būt uzmanīgiem, pauž Liniņa.  Atcerieties, ka veikals ir publiska vieta, kurā drīkst fotografēt. Neļausim sevi muļķot!

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Visu rakstu var izlasīt portālā LA.lv

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

1 Komentārs on "Krāpšanās lielveikalu akcijās šokē pieredzējušu mārketinga eksperti"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
nazis
nazis

Nevajag pārāk augstu vērtēt vietējo speciālistu spējas: “Rietumeiropā vai Skandināvijā šāda prakse nav izplatīta, kas liek secināt, ka šādas “akcijas” ir mūsu pašu vietējo mārketinga speciālistu metodes”. Pašlaik nav izplatītas, iepriekš bija un no turienes arī atlaižu politika atnāca. Mārketinga metodes noveco vidēji 5-10 gadu laikā. Mūsu pircēji ir atpalikuši par 10 gadiem.

wpDiscuz