KNAB ķēries klāt Šleseram un Lembergam?

KNAB Šlesers Lembergs
KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs), iespējams, lūdzis Ģenerālprokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret ekspolitiķi Ainaru Šleseru un Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu tā dēvētajā oligarhu lietā.

KNAB preses paziņojumā informē, ka birojs  Ģenerālprokuratūrai nosūtījis kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret divām personām.

KNAB izmeklētājs rosina vienu no personām saukt pie atbildības par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un par tirgošanos ar ietekmi. Pret otru personu lūgts sākt kriminālvajāšanu par tirgošanos ar ietekmi.

Personu identitāte netiek atklāta. KNAB preses pārstāvji uz tālruņa zvaniem aģentūrai LETA neatbildēja, taču augusta vidū birojs apstiprināja, ka tā dēvētajā oligarhu lietā divas personas atzītas par aizdomās turētām. KNAB jau augusta sākumā paziņojumā medijiem apstiprināja publiski izskanējušo informāciju, ka politiķis Ainārs Šlesers ir atzīts par aizdomās turēto personu vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šogad 10.februārī jau žurnālistiem paziņoja, ka oligarhu lietu prokuratūrai varētu nodot šā gada pirmajā pusē.

Kriminālprocesa likums paredz, ka prokurors sāk kriminālvajāšanu, pieņemot lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, desmit dienu laikā pēc tam, kad saņēmis krimināllietas materiālus no izmeklēšanas iestādes.

Prokurors, nesaskatot pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības, veic vienu no šādām darbībām: atceļ izmeklētāja lēmumu un atdod krimināllietu atpakaļ izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret konkrēto personu un nosūta krimināllietu izmeklēšanas iestādei vainīgās personas noskaidrošanai.

Augusta vidū Latvijas Televīzija (LTV) ziņoja, ka šajā lietā Lembergam piemērots aizdomās turētā statuss – viņu tur aizdomās par tirgošanos ar ietekmi. Savu vainu KNAB izvirzītajos pārmetumos viņš noliedz.

Tobrīd birojs neatklāja, pēc kāda Krimināllikuma panta Šlesers atzīts par aizdomās turēto. Pats Šlesers žurnālistiem paziņoja, ka “skaļie” Krimināllikuma panti esot pazuduši, taču konkrētus pantus atturējās minēt.

Pēc LTV rīcībā esošajām ziņām, KNAB 2011.gada pavasarī secinājis, ka Lembergs tirgojies par atbalstu Rīgas vicemēra Andra Amerika (GKR) kļūšanai par Rīgas brīvostas valdes locekli pēc tam, kad 2010.gada rudenī 10.Saeimā ievēlētais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers grasījās pamest amatu pašvaldībā un līdz ar to arī Rīgas brīvostā.

KNAB uzskatīja, ka sākotnēji Lembergs vēlējies, lai apmaiņā pret ZZS pārstāvja Viestura Silenieka balsojumu par Ameriku no amata tiktu atstādināts ilggadējais brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Taču šī prasība nav atbalstīta, un tā vietā Lembergs vēlāk esot pieprasījis, lai Rīgas brīvosta slēgtu reklāmas līgumu ar laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze izdevēju SIA Mediju nams.

KNAB sākotnēji šo rīcību tulkoja kā kukuļošanas organizēšanu. Taču tagad Lemberga iespējamais noziegums acīmredzot klasificēts citādi.

Ventspils mērs izteikumus par viņa ietekmi balsojumā Rīgas brīvostas valdē sauc par muļķībām. “Tās ir muļķības, bet lēmums par aizdomās turētā statusu nav pārsūdzams. Tur var sarakstīt jebko, tam nekādas nozīmes nav,” iepriekš pauda Lembergs.

“Kaut gan – kāpēc es nevaru izteikt viedokli, kam vajadzētu būt no valdes locekļu vidus par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju? Kas te noziedzīgs? Kāpēc es to nevaru izdarīt? Jebkurš var izteikt. Tas atbilst Satversmes 100.pantam. Par jebkuru amatu – jo vairāk valsts amatpersonas. Taču šajā gadījumā tik tiešām tās ir muļķības,” apgalvoja Ventspils mērs.

Lembergs norādīja, ka aizdomās turētā statusa noteikšana šajā lietā viņu neuztrauc: “Šis man ir kāds desmitais šāds statuss. Viena lieta ir tiesā, vairāk pagaidām nav izdevies. Redzēsim, bet es esmu absolūti mierīgs,” viņš teica.

Savukārt Šlesers iepriekš norādījis, ka neatzīst savu vainu darbības, par kuru paveikšanu KNAB viņu tur aizdomās. Attiecībā uz vienu no lēmumā norādītajiem Krimināllikuma pantiem politiķis varētu atzīt, ka ir pieļāvis kļūdu un nepareizi interpretējis likumu, taču viņš domā, ka šim pārkāpumam jau, visticamāk, iestājies noilgums.

Šleseram gan neesot tiesības atklāt, par kādiem pantiem viņam noteikts aizdomās turētā statuss, taču viņš norādīja, ar kādiem Krimināllikumā minētajiem nodarījumiem tas neesot saistīts.

Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Sākotnēji lietā bija iesaistītas 11 personas un tām piemērots tiesiskais statuss. KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas (UVK) telpās un citos uzņēmumos.

Kratīšanas notika arī laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze izdevēja SIA Mediju nams telpās, kā arī toreizējā AS Diena kontrolpaketes īpašnieka Viestura Koziola kabinetā.

 

Avots: LETA

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz