Kā mums melo Juta Strīķe?

Juta Strīķe

Vai ir iespējams noticēt, ka skola izsniedz bērnam, turklāt teicamniekam, atestātu ar nepareizu vārdu, bet neviens tam nedz iebilst, nedz lūdz labot šo kļūdu? Gan pašai absolventei tā nešķiet nekāda problēma, jo – kas tur liels, sajauca vārdu – nedz arī viņas vecākiem. Vēl vairāk, šo it kā kļūdaino dokumentu cilvēks turpina izmantot stājoties augstskolā? Vai jūs varat ko tādu reāli dzīvē iztēloties?  Bet tieši šādu pasaciņu mums stāsta Juta Strīķe, un tieši šādu pasaciņu ņem par pilnu Latvijas specdienesti, kas gadiem ilgi ir garantējuši Strīķei pielaidi valsts noslēpumam.

Pārpublicējam Neatkarīgās rīta avīzes pētījumu par šo tēmu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe 1998. gadā bija zināma ar vārdu Anna Potapova – tam ir oficiāls apstiprinājums.

Iestājās Anna

Latvijas Universitāte (LU) atbilstoši spēkā esošajai Latvijas likumdošanai, atbildot uz Neatkarīgās informācijas pieprasījumu, sniegusi atbildi, kurā lasāms, ka 1988. gadā Juridiskajā fakultātē ir uzņemta Anna Potapova un tas darīts uz šādai personai izsniegta atestāta pamata. Pati KNAB priekšnieka vietniece publiski ir atzinusi, ka viņai savulaik tiešām ticis izsniegts atestāts uz Annas Potapovas vārda, bet tas noticis vien Maskavas vidusskolas direktores nevērības pēc – par Annu viņa nekad neesot saukusies, bet vienmēr bijusi Juta.

Atliek secināt, ka valsts galvenā korupcijas apkarotāja nav bijusi īsti patiesa. Ja universitātē viņas diploms uz Annas vārda atzīts par derīgu un spēkā esošu, tad tas varēja notikt vien tādā gadījumā, ja persona, kas stājusies LU, uzrādītu arī personu identificējošu dokumentu, kas tolaik bija pase, un kurā būtu ierakstīts tieši tāds pats vārds kā atestātā par vidējo izglītību. Tātad Anna Potapova tiešām bijusi Anna Potapova, un stāsts par izklaidīgo direktori, visticamāk, gluži vienkārši ir izdomāts.

Pabeidza Juta?

Turpmākais LU atbildes teksts vieš pamatīgu neskaidrību, jo šajā dokumentā rakstīts, ka minētā Juta (!) Potapova LU ir studējusi līdz 1993. gadam, iegūstot tiesību zinātņu bakalaura grādu. Tātad šo piecu gadu laikā Anna kaut kādā pagaidām nezināmā veidā pēkšņi pārtapusi par Jutu.

Vēlāk, apprecoties ar Militārā izlūkdienesta darbinieku Maiguru Strīķi un pavisam legāli nomainot uzvārdu, nevienam nepazīstamā dobeliete un vēlākā maskaviete Anna Potapova būtībā pazuda no jaunās tiesībsargājošo iestāžu darbinieces Jutas Strīķes publiskās biogrāfijas. Iespējams, ka minētās transformācijas tiešām varētu uzskatīt tikai par nenozīmīgu jaunas meitenes kaprīzi, ja vien viņai vēlākajos gados netiktu izsniegta visaugstākā pielaide valsts noslēpumam, un, kā to vairākkārt uzsvērušas ar šo pielaides izsniegšanu saistītas amatpersonas, šādiem cilvēkiem biogrāfijā nedrīkst būt ne vismazākais traipiņš vai ne līdz galam noskaidroti jautājumi.

Diemžēl Strīķes mēģinājumi norobežoties no padomju laiku identitātes vedina uzdot dažādus jautājumus. Piemēram, vai viņas tēvs Jurijs Potapovs patiešām bijis tikai civilais inženieris (kā to publiski apgalvojusi Strīķe) vai arī tomēr dienējis padomju armijas inženiertehniskā karaspēka daļās.

Šādi jautājumi pārsniedz medija kompetences robežas un būtu atstājami ar valsts drošības sargāšanu saistītu iestāžu ziņā. Nav pamata uzskatīt, ka šāda izpēte prasītu ļoti smagu un ilgu darbu. Visas institūcijas, ar kurām Neatkarīgā sazinājusies šā jautājuma sakarā, apliecinājušas gatavību sniegt informāciju atbilstošām struktūrām. Arī jau pieminētajā LU Neatkarīgajai sniegtajā atbildē lasāms: “Vēršam Jūsu uzmanību, ka LU nav tiesiska pamata izsniegt Jums dokumentu kopijas no absolventa studiju lietas. (..) Informējam, ka LU vajadzības gadījumā labprāt sadarbosies ar tiesībsargājošajām institūcijām un nodos tām visu rīcībā esošo informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Turklāt tiesībsargājošajām iestādēm ir iespējams gūt informāciju par Potapovu ģimenes Dobelē pavadīto laiku (pat ja padomju armijas dokumenti Latvijas Republikā nav saglabājušies). Daži Dobeles 2. vidusskolas bijušie skolēni diezgan labi atceras skolnieci Annu, ar kuru kopā mācījušies līdz 8. klasei un, kā Neatkarīgajai pastāstīja viens no viņiem, gan pagaidām lūdzot savu vārdu neminēt, kuras tēvs bijis kaut kāds armijnieks.

 

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: 2011.gada publikācija nra.lv 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

17 Komentāri on "Kā mums melo Juta Strīķe?"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
pareizais
pareizais

Kaut kas traks! Nu čīkstēdami, pīkstēdami pie varas lien! Muļķu zeme!

vagy
vagy

Kas tas par sviestainu rakstu? Te reāli sāk ost pēc m..cības. Kāda atšķirība, ar ko nodarbojies Strīķes tēvs un vai viņa ir mainījusi vārdu? Un kāds no tā secinājums?

Jānis
Jānis

Secinājums ir skaidrs: kāds mūlāps saņēmis uzdevumu diskreditēt Strīķi nav žēlojis laiku un centību lai izrakātu visu iespējamo un neiespējamo negatīvo, protams par smieklīgu samaksu, jo mūlāps nekad nav pelnījis normālu samaksu. Gribas teikt mūlāpam: sāc normāli strādāt nevis baroties no lielā galda druskām.

kvaki
kvaki

Jurģim vajag naudu.Tāpēc arī raksts .

Jančuks
Jančuks

Izskatās pēc spiegu atklāšanas versiju.

wpDiscuz