Kā likvidēt kartingu trasi?

Stāstu varētu sākt ar joku, kurā pensionārs ieliek avīzē sludinājumu, ka par noteiktu samaksu paralizēs jebkuras iestādes vai uzņēmuma darbu, apturēs projektus, celtniecību vai jebkuru citu pasākumu. Kā jau tas dzīvē notiek, katrā jokā ir daļa patiesības. Par to arī būs šis stāsts.

Kā viss sākās
Kartinga trase Kandavā atrodas jau kopš 1972. gada, kad to izmantoja PSRS kartinga izlases vajadzībām. Deviņdesmitajos gados tās spožums pamazām izzuda, bet, pateicoties motosporta un kartinga entuziastiem, 2008. gadā trase tiek rekonstruēta un sakopta. Par trases īpašniekiem kļūst SIA “Braukšanas mācību centrs”, kas presē nereti tikusi minēta sakarā ar to, ka tās mazākuma akcionāru vidū ir arī politiķis Aigars Štokenbergs, taču tieši tam šoreiz nav nekādas nozīmes.

Īstais trases stāsts sākas 2008. gada 21.jūlijā, kas ir pusotru mēnesi pēc tās svinīgās atklāšanas. Vietējie iedzīvotāji, kas mitinās trasei blakus esošajā Priežu ielā, uzraksta sūdzību Veselības inspekcijai par trokšņošanu.

Turpmāk par viņu interesēm neoficiāli iestājas “vietējā iedzīvotāja”, kas patiesībā ir rīdziniece – pensionēta advokāte Elza Freiberga.

Desmit dienas pēc sūdzības iesniegšanas Freiberga izīrē īpašumu Kandavā, Priežu ielā, kur, kā jau zināms, iedzīvotājiem mieru neliek kartinga trases troksnis.

Izīrētā platība, radinieka mājas palīgceltne, izskatās neapdzīvota un galvenais – nemaz neizskatās pēc dzīvojamās platības. Līgumā īres maksa tiek noteikta 10 lati gadā. Tomēr, kā sarunā ar Puaro.lv pastāsta Freiberga, pārvākties viņa nesteidzas, jo trases troksnis esot kaitīgs viņas veselībai un nerviem.

Bet labs iemesls naudas pieprasīšanai gan ir atrasts.

Paralizēts trases darbs
Kā paskaidro Freiberga, Kandava ir viņas dzimtā pilsēta, tur dzīvo viņas draugi un radi, tieši tāpēc izvēlējusies šeit pavadīt vecumdienas. Vēl vairāk, kundzei ir problēmas ar redzi un veselību, tieši tādēļ nolemts īrēt māju, kas ir blakus radiniekiem – lai viens otru varētu uzmanīt. Viņa ir ieplānojusi investēt līdzekļus, lai pašreizējo palīgceltni pārbūvētu par dzīvojamo māju. Tomēr pagaidām no šī plāna nākas atturēties it kā trases radītā trokšņa dēļ. Iespējams gan, kamēr nauda no trases īpašniekiem nav izspiesta, īstais iemesls, kāpēc mājas būvniecība nav uzsākta, ir tas, ka pensija kundzei ir 82 lati. Pati viņa, protams, apgalvo, ka ar viņas un vīra pensiju mājas būvei pietikšot.

Neskatoties uz to, ka pati faktiski nedzīvo blakus trasei, kopš 2008. gada Elza Freiberga uzrakstījusi ap 170 sūdzību dažādām valsts institūcijām, sākot no Veselības inspekcijas un Izglītības un Zinātnes ministrijas, beidzot ar Valsts prezidentu. Šo sūdzību rezultātā trases darbs ir ticis daļēji paralizēts. “Mēs nevaram neiet uz tiesu, uz visām ir jāiet, ir jāraksta, ja KNAB izsauc – jāiet, ja prokuratūra izsauc – jāiet. Uzraksta iesniegumu – jāatbild. Neatbildam – ir jau nākamā sūdzība. Cilvēkiem vairs nav laika strādāt,” tā šo situāciju komentē trases pārstāvis un jurists Edgars Džeriņš.

Jāpiemin, ka sūdzību rezultātā trase zaudē divus sponsorus, kas iecērt pamatīgu robu trases budžetā. Tiek atceltas arī “Durka racing” sacensības un kā viens no iemesliem minētas tieši Freibergas kundzes pretenzijas pret trasi.

Džeriņš: “Trases īpašnieki tās atjaunošanai ņēma kredītu viena miljona latu apmērā, mēneša maksājums ir 6000 latu, līdz ar to pasākumu atcelšana nopietni apdraud trases nākotni. No nākamā gada sūdzību dēļ vairs nebūs iespējams izīrēt kartingus ikdienas braukšanai.”

Izspiešanas shēma?
Džeriņš ir pārliecināts, ka darīšana ir ar naudas izpiešanas shēmu. Izlīgumā, ko Freibergas kundze iesniedza SIA “Braukšanas mācību centrs”, norādīts, ka viņa vēlas 100 000 latu kompensāciju no Braukšanas centra par to, ka “jāmeklē cita dzīves vieta”, kā arī 20 000 latus brāļa dēla ģimenei, taču pārējiem „īstajiem” ilggadīgajiem Priežu ielas iedzīvotājiem, saskaņā ar Elzas kundzes plānu, gan nevajag ne simts, nedz divdesmit, tiem viņa visvēlīgi ir atvēlējusi 3-5 tūkstošus. Vēl vairāk, izlīguma gadījumā Elzas kundze sola atsaukt savas sūdzības KNAB un  Ģenerālprokuratūrā. Tas ir ļoti interesanti, jo kā izbijušai juristei Freibergas kundzei vajadzētu zināt, ka nedz KNAB, nedz Ģenerālprokuratūra nevar atsaukt sūdzības, ja izdarīts likuma pārkāpums. Šāda situācija vedina uz domām, ka Freibergas kundze saprot, ka lielākoties viņas izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas.

Tomēr intervijā Elza Freiberga noliedz šāda dokumenta esamību, apgalvojot, ka prasīja 100 000 latu no Kandavas domes, jo viņi, neskatoties uz to, ka trasei nav sien, atļauj tur rīkot pasākumus. “Nav jau runa par naudu, es tikai gribu, lai tur būtu skaņu necaurlaidīgā siena. Šeit es tikai parādu savu attieksmi, ka es varu sākt prasīt arī naudu. Patiesībā jau ir likums, kas nosaka, ka pašvaldība var atlīdzināt tikai 7000 latu, īpašos gadījumos – 20 tūkstošus. Es vienkārši aiz dusmām ieliku tādu ciparu ar vēlmi, lai man beidzot pievērš uzmanību,” komentē Freiberga.

Kāpēc nav aizsargsienas?
Kā pastāsta Džeriņš, nauda trokšņu izolējošajai aizsargsienai bija atrasta, bet neoficiālās sarunās Elzas kundze esot atzinusies, ka arī pēc sienas uzlikšanas atradīs iemeslus sūdzībām. “Par to jau arī ir stāsts, lai kādu sienu mēs tur uzliktu, viņa neliksies mierā, kamēr nebūs ieguvusi kāroto naudu.”

Džeriņš pastāsta vēl kādu interesantu gadījumu – akustiskā firma bija atradusi pagaidu risinājumu, kas izpaudās kā brezenta siena apkārt trasei. Vienu dienu pirms skaņas mērījumu izdarīšanas sienas posms pie Elzas kundzes mājas tika nozagts. Interesanta sakritība vai tomēr plānota rīcība?

Sūdzībā par trokšņu normas pārsniegšanu Freiberga norādot, ka trokšņu līmenis 35 decibeli tiek pārsniegts Priežu ielā 6 (tie ir 37 decibeli – 6% virs normas), neskatoties uz to, ka pati “dzīvo” Priežu ielā 10, kur trokšņu līmenis nemaz netiekot pārsniegts. Saprotams, ka cilvēkam gribas dzīvot mierā un klusumā, tomēr jāņem vērā, ka trase šeit bija pirmā. 2012. gadā  tā varētu svinēt četrdesmit gadu jubileju, turklāt pēc rekonstrukcijas tā ir vienīgā tāda līmeņa trase Baltijā un viena no modernākajām Austrumeiropā.

“To visu dara pensionēta advokāte, kurai ir dzīvoklis Rīgā un fiktīvs līgums par suņa būdu blakus trasei un kurai nav cieņas pret citu cilvēku ieguldīto darbu un līdzekļiem,” tā Džeriņš.

Pati Elzas kundze šādu apsūdzību uzskata par absurdu un piemin, ka tajā laikā nemaz nav uzturējusies Kandavā. “Es tikai gribu, lai trase pārtrauc darbību, kamēr nav uzstādīta siena,” viņa atzīstas.

Neizskatās, ka šī sitācija varētu atrisināties tuvākajā laikā, jo katra puse ir stingri pārliecināta par savu taisnību.  Beigās ir izveidojies apburtais loks – sūdzību dēļ trase zaudē sponsorus un atceļ pasākumus, līdz ar to nepietiek naudas aizsargsienai, kas izraisa jaunu sūdzību lavīnu.

 

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz