Jūrmala pilna ar graustiem un tukšu dzīvokļu mājām, bet dome grib izcirst kokus jauniem namiem

Jūrmala

Lai gan vairums no Jūrmalas teritorijas plāna iecerētajiem grozījumiem ļaus sakārtot īpašumtiesības un iezīmēt jaunas vietas kopīgai atpūtai, tomēr daļa no ierosinājumiem paredz apbūvēt kāpas un izcirst priežu mežus, kā arī slēpj shēmas par dzīvojamo ēku būvniecību, vēsta lsm.lv.

27.janvāris ir pēdējā diena, kad Jūrmalas dome aicina sabiedrību izteikties par pilsētas teritorijas plāna grozījumiem. 12 gadu dokuments, pēc kā izmantojama teritorija un attīstāma pilsēta, pēc vairākkārtējiem grozījumiem un pašvaldību ministrijas iebildēm tika pieņemts 2012.gadā, bet teritorijas izmantošanu nosaka laikam no 2009. līdz 2021.gadam. Tagad Jūrmala saņēmusi aptuveni 500 priekšlikumu par izmaiņām. Vairums no tiem tiešām uzlabos jūrmalnieku dzīvi, ļaujot sakārtot īpašumtiesības un iezīmējot jaunas vietas kopīgai atpūtai.

Bet daļa ierosinājumu pavisam skaidri pieprasa apbūvēt kāpas un izcirst priežu mežus. Savukārt vēl vairākos nodomos ieslēptas primitīvas shēmas, kad vispirms sabiedrībai tiek solītas viesnīcas Jūrmalas centrā, darbavietas un lieli nodokļi, bet galu galā viesu māju vietā uzceļ dzīvojamās ēkas.

 

Piejūras kāpu mežu Dubultos izdevās nosargāt

Pirmā pietura – piejūras kāpu mežs starp Kļavu un Ogres ielu Dubultos. “Šeit mēs esam vienā no trijiem tādiem ļoti skaistiem zemes gabaliem, kurus mums izdevās, iesaistot sabiedrību un medijus, jau otro reizi pēdējo gadu laikā aizstāvēt. Šeit bija paredzēta piecstāvu apbūve, pēdējā plānošanā teica, ka šeit būšot pieczvaigžņu viesnīca. Bet mēs jau zinām, kā izskatās vairāki desmiti viesnīcu, kas uzceltas, un nebija ne mazāko ilūziju…” tā stāstot, Jūrmalas Aizsardzības biedrības vadītājs Uldis Kronblūms rāda piecus hektārus plašo mežu netālu no jūras. Kāpas diezgan blīvi noaugušas ar 150 un pat divsimt gadu vecām priedēm.

Tā ir iemīļota pastaigu vieta iedzīvotājiem. “Toreiz, kad mēs šeit stāvējām ar parakstu lapām, viņi bija šokā par to, kas šeit ir plānots. Aktivitāte bija apbrīnojama, iedzīvotāji paši bija gatavi nākt, šeit stāvēt un stāstīt visiem, kas šeit dzīvo un iet garām,” atceras Kronblūms.

Dubultu kāpas no buldozeriem un viesnīcu plāniem jūrmalniekiem izdevies pasargāt, un pašvaldības zemes gabalam dabas pamatnes statuss saglabāts arī pašlaik grozāmajā teritorijas plānā, ko reklamē Jūrmalas dome.

Kārtējo reizi grozot teritorijas plānu, dome sagatavojusi reklāmas rullīti, kurā tiek runāts par visai sabiedrībai nozīmīgajiem attīstības plāniem. Piemēram, Ķemeros un Jaunķemeros iezīmēts kūrorta parks, parku reklamē arī Kauguros, bet Slokā paplašinās kapus. Pumpuros pašvaldība paredzējusi peldbaseinu, savukārt Jaundubultos celšot jaunu tiltu, bet tam apkārt – atļaus darījumu apbūvi. Sanatorijām un citiem kūrorta objektiem ļaušot palielināt augstumu līdz 12 stāviem.

 

Cer uz dzīves mutuļošanu visa gada garumā

Pēdējā sabiedriskajā apspriedē kupli sanākušie jūrmalnieki neizmantoja iespēju publiski jūsmot par lielajiem attīstības plāniem, bet pauda pavisam konkrētas iebildes par pavisam šauru interešu vārdā iezīmētām pārmaiņām pilsētas teritorijas plānā. “Visu laiku mēs šeit stāvam vai sēžam, mums nostāsta vien pasaciņu, nomaldina un pēc tam manipulē. Arī Jūlijs Krūmiņš stāstīja, ka Turaidas ielā būs tikai viesnīca, es viņu atbalstīju, bet tagad dzīvokļi,” bija sašutis kāds jūrmalnieks.

Kritikai piebiedrojās vēl kāda jūrmalniece: “Jūrmalnieku interesēs nav tik ļoti pieblīvēt kūrortvidi ar daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kas it kā palielina iedzīvotāju skaitu, kā dzirdēts no mūsu mēra, bet pabraukājiet pa Bulduru prospektu – es saskaitīju divus dzīvokļus, kuros deg gaisma. Tie ir pastāvīgie iedzīvotāji?”

“Kāpēc “dzīvoklis” tiek pārvērsts par lamuvārdu? Un ko mēs gribam ar šo plānu? Atdzīvināt šo centru, ieliekot tur arī funkciju, kas nodrošina dzīves mutuļošanu arī tukšajā laikā,” sabiedriskajā apspriedē ar īpašu iejūtību pret saviem iedzīvotājiem neizcēlās Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (Zaļo un Zemnieku savienība). Viņa vadībā izstrādāts un jau grozīts pašreizējais teritorijas plāns. Ar šo plānu atļauts Jūrmalas centrā sacelt virkni viesnīcu, kas jau būvniecības laikā likušas saprast, ka būs apartamenti, nevis viesnīcas. Rezultātā tapušas būves, kurās dažas nedēļas vasarā dzīvo kāds ārvalstnieks, bet Jūrmala neiegūst nedz darba vietas, nedz paaugstinātus nodokļus.

Paša Trukšņa teiktais liecina, ka ar pašreizējo domes izdabāšanu īpašumu tirgum viņa pieminēto dzīves mutuļošanu visa gada garumā Jūrmalā panākt būs grūti: “Liela daļa tie ir īstermiņa jeb atkārtotie “shuttle” tipa tūristi – Ukarinas vai Krievijas iedzīvotājs, kas šeit uzturas 2-3 mēnešus gadā, viņš šeit atbrauc, aizbrauc, atkal atbrauc un aizbrauc.”

 

Jauna kūrorta aizsegā Karginu villu paplašināšana?

Tomēr daži Jūrmalā izplešas, šķiet, uz palikšanu. Jaunākie Jūrmalas domes plāni liecina, ka nākamajos gados zāģeri un buldozeri strādās virknē piejūras kāpu. Piemēram, mežs 4. līnijā 1a Bulduros pieder bijušo “Parex bankas” saimnieku Karginu ģimenei. No smalkās villas “Adlera” to nodala dēļu laipa, kas aizved līdz jūrai. Otrpus tai ir ne tikai Karginu savrupnami, kas turklāt uzcelti darījumu apbūves teritorijā un teorētiski pieejami visai sabiedrībai, bet arī plašs parks, ko Kargini izveidojuši valsts īpašumā.

Pašlaik rit tiesvedība, kurā Jūrmalas Aizsardzības biedrība prasa atzīt, ka Jūrmalas dome prettiesiski atļāvusi pārveidot aizsargājamu biotopu.

Tagad Jūrmalas dome plāno pieļaut, ka Kargini kāpās otrpus laipai dabas teritoriju drīkstēs izmantot publiskai apbūvei – celt kūrorta un viesu izmitināšanas objektus.

Uldis Kronblūms no Jūrmalas Aizsardzības biedrības pieļauj, ka publisku peldu vannu aizsegā tiek bruģēta augsne Karginu villu paplašināšanai.

“Mūs interesē – kamēr nav ļoti reālas vajadzības, lai šī daļa paliktu neapbūvēta. Tur ilgtermiņā ir ekonomiskā vērtība. Daudzi, kas atbrauc šeit, pastaigājas pa Dzintaru prospektu vai vēl kaut kur, viņi saka – šeit vairs nav ko darīt, nav ko skatīties. Vai tāpēc jābrauc pilnīgi projām uz otru Jūrmalas galu, lai tā visa nebūtu? Cik tad ir pamatoti, ka šeit kaut kas arī notiks?” saka Kronblūms.

Līdzšinējā pieredze Jūrmalā liek domāt, ka tāds jautājums tiešām ir vietā. Lai gan pašlaik mežā pamatus atrast vairs nevar, domē saka – ja tādi atrodami vismaz dokumentos, būvniecību ierobežot nevarēs. Piejūras kāpās Kargini sola uzbūvēt publiski pieejamu peldu iestādi, kāda tā esot bijusi pagājušā gadsimta 30.gados.

 

Krūmiņu viesnīcu vai daudzdzīvokļu māju bizness

Cits piemērs rāda, ka tūrisma attīstība un viesu izmitināšanas bizness ir tikai veikls aizsegs, lai Jūrmalas centrā uzbūvētu ekskluzīvus dzīvokļus. Tāda situācija ir Turaidas ielā, kas aizved uz Dzintaru koncertzāli. Miljonāra Jūlija Krūmiņa ģimenes uzņēmums tur pērn uzcēla it kā plašu viesnīcas kompleksu. Dome atļāva, jo būšot darbavietas un paaugstināti nodokļi pilsētas makā.

Taču patiesībā tur uzcelti vairāk par 120 apartamentiem, kas it kā pieejami īrei. Tagad tie izlikti pārdošanā, liecina internetā atrodamā informācija. Apartamentu cena – sākot no 4202 eiro par kvadrātmetru. Lētākais trīsistabu miteklis nopērkams par 340 tūkstošiem eiro.

Krūmiņi Jūrmalas plānā grib panākt, lai pašreizējās darījumu un kūrorta teritorijas vietā tur būtu daudzdzīvokļu un rindu māju zeme. Ieguvēji būs tikai īpašuma saimnieki.

Kā rāda Valsts zemes dienesta datu bāzu ziņas, īpašuma kadastrālā vērtība ir vairāk nekā pieci miljoni eiro. Pašlaik kā juridiskai personai Krūmiņu firmai Jūrmalas budžetā ik gadu jāiemaksā teju 78 tūkstošu eiro nekustamā īpašuma nodoklis. Ja teritorijas plānu grozīs, nodoklis saruks vairāk nekā divas reizes, un īpašnieku makā gadā paliks vairāk par 43 tūkstošiem eiro.

Būtiski gan, ka Krūmiņu ģimene ir dāsna politisko partiju atbalstītāja. Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publiskotajiem partiju ziedotāju sarakstiem, Jūrmalas varas partijai Zaļo un Zemnieku savienībai Jūlijs Krūmiņš un viņa meita, Jūrmalas apartamentu saimniece Maija Čerņavska, ziedojuši maksimālās summas – pa 15 000 eiro gadā.

Darbavietas un lielus nodokļus grūti būs atrast vēl kādā objektā tieši blakus Dzintaru koncertzālei, kur pašreiz kokiem aizaugušajās kāpās dome grib atļaut celt piecstāvu mājas. “Tas pats normālākais būtu bijis, ja pašvaldība būtu nopirkusi šo zemi un paplašinājusi koncertzāles teritoriju, jo pārtraukumos ir ļoti grūti – daudz cilvēku un viņiem nav kur palikt. Un kalnā mēs redzam pieminekļu inspekcijas aizsargājamu objektu, tā laikam saucās Maksimoviču peldu iestāde. Un ar kādu mērķi iecelt šeit piecstāvu daudzdzīvokļu mājas – cilvēkiem nav kur palikt Jūrmalā, trūkst dzīvokļu?” komentē Jūrmalas Aizsardzības biedrības vadītājs Kronblūms.

 

Biedrība vāc parakstus par iebildēm

Šie ir tikai daži no teritorijas plāna grozījumiem, kas, pēc Jūrmalas Aizsardzības biedrības domām, acīmredzamu izdevīgumu radīs dažiem īpašniekiem, bet ne sabiedrībai kopumā. Jūrmala grib ļaut apbūvēt arī laukumu Dubultos, bet pie Lielupes ietekas jūrā akceptēs 12 stāvu mājas. Savukārt kāpu mežā 17. līnijā ļaus celt viesu mājas, bet mežā Buļļuciemā drīkstēs būvēt it kā medicīnas centru.

Tādēļ Jūrmalas Aizsardzības biedrība par iebildēm aicina parakstīties sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv:

“Mēs negatavojamies tirgoties ar Jūrmalas domes deputātiem, kuri jau kuru reizi nevēlas saglabāt to vēl nedaudz atlikušo, kas padara šo pilsētu unikālu un atšķirīgu no citām pilsētām pie jūras. Mēs joprojām esam kategoriski pret kāpu apbūvi Bulduros un unikālās Lielupes grīvas dabas ainavas izkropļošanu ar 42 metru jeb 12 stāvu augstām ēkām. Mēs esam pret daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku celtniecību tieši blakus arhitektūras piemineklim – Dzintaru koncertzālei. Mēs esam pret tikko uzceltu viesnīcu pārveidošanu par daudzdzīvokļu namiem, tā laupot jūrmalniekiem solītās darbavietas un samazinot to īpašniekiem iemaksājamos nodokļus pilsētas budžetā.”

 

Teritorijas plānojums – vienīgā garantija

Jūrmalas teritorijas plānu gan sākotnējā redakcijā, gan pašlaik uzlabotajos variantos zīmējusi kompānija “Grupa 93”. Jaunāko izmaiņu veikšanai Jūrmala firmu nolīgusi par 160 tūkstošiem eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja ziņas. Plānotājs Neils Balgalis par paveikto ir gandarīts: “Jaunākais plāns atbilst Jūrmalas ilgtermiņa stratēģijai, kurai ir divi balsti: modernas pilsētas kūrorts un kvalitatīva dzīves un brīvdienu vieta.”

Sakārtota publiskā infrastruktūra, augošs iedzīvotāju skaits un līdz ar to ienākuma nodoklis budžetā, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi ir biežākās frāzes, ar ko teritorijas plāna grozījumus attaisno Jūrmalas domes Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece. Garantēt to, ka apbūvei atdotajās kāpās un mežos tiešām būvēs vannu mājas, Pilsētplānošanas nodaļā gan neņemas.

Vienīgā garantija ir teritorijas plānojums, kuru, kā mēs redzam, var grozīt, kā īpašnieki grib. “Ko nozīmē, kā īpašnieki grib? Var grozīt tā, kā to lemj deputāti,” norāda Zvejniece.

Ne bez domnieku ziņas teritorijas plānā starp daudzajām izmaiņām pērn bija paslēpts arī mēģinājums krietni paplašināt apbūves iespējas mēra Trukšņa īpašumā. Kā vēstīja LTV raidījums “De facto”, vienas savrupmājas vietā plāna uzlabojumi Truksnim priežu parkā ļautu celt daudzdzīvokļu un rindu mājas.

Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Zvejniece teic, ka izmaiņas no plāna izņemtas: “Šobrīd, ņemot vērā tieši masu mediju lielo sašutumu, šajā īpašumā nav mainīts pilnīgi nekas un ir pilnīgi precīzi tādi paši apbūves parametri, kā līdz šim. – Un kas bija nācis ar priekšlikumu, ka vajag kaut ko mainīt? – Ar šādu priekšlikumu nāca plānotāji, ņemot vērā, ka blakus zemes gabals ir ar jaukta rakstura apbūvi. – “Grupa 93” gribēja? – Jā.”

Uzņēmumā gan saka ko citu: “Manā rīcībā nav informācijas par konkrēto Trukšņa kunga īpašumu.”

Kad teritorijas plāna jaunāko versiju apstiprinās dome, divu mēnešu laikā ikvienam būs tiesības ar iebildēm vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Telpiskās plānošanas departamenta direktore Inguna Urtāne atgādina, ka Jūrmalas plānā ministram iejaukties ir nācies: “Tādi precedenti ar Jūrmalas pašvaldību mums bijuši arī agrāk. Mēs 2008.gadā esam atcēluši 25 zemes vienībām teritorijas plānojumu, tas nestājās spēkā, tā darbība tika apturēta. Un vēl bija precedents ar Raga kāpu – mēs konstatējam, ka vienā zemes vienībā ir neatbilstoša izmantošana un lūdzām Jūrmalas domi plānu apturēt.”

Ministrija gan atgādina, ka pašvaldībām ir autonoma vara, ko realizē iedzīvotāju ievēlētie priekšstāvji. Pašlaik Jūrmalas dome strādā bez redzamas opozīcijas, kas liek domāt, ka sabiedrības pretenzijas bez uzmanības paliks arī plāna gala versijā.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: lsm.lv

 

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz