Latvija – atmazgāšana ir, atmazgātāju nav. Stāsts par korupciju

banka
Naudas atmazgāšanu industriālos mērogos starptautiskās institūcijas un mūsu partneri no ASV Latvijai ir pārmetuši gadiem. Latvijas valdības pārstāvji gadiem ir saņēmuši tiešas norādes no ASV valdības pārstāvjiem visos iespējamajos veidos un pa visiem iespējamajiem kanāliem, ka šāda mēroga naudas atmazgāšana nav pieļaujama, ir nekavējoties jāpieņem mēri un saknē jāizskauž šis bizness, kurš nes sev līdzi drošības riskus ne tikai Latvijas finanšu sistēmai vien.
.
Tomēr plašākai sabiedrībai līdz Mārtiņa Bunkus slepkavībai bija visai vājš priekšstats par to, ar kāda līmeņa noziedzību Latvijai ir darīšana tās banku sistēmā, un daudziem, tostarp arī valdošajās aprindās, pat bez stingrā banku lobija šķita: nu, kas tur slikts, ja mūsu baņķieri apkalpo naudu, kas nozagta kaut kur pavisam tālu.
.
Tomēr pārmetumi Latvijai nebeidzās pat pēc daudz dažādu formālu soļu speršanas. Nebeidzās tāpēc, ka nebeidzās atsevišķu Latvijas baņķieru naudas atmazgāšanas bizness. Tā, piemēram, laikā, kad FinCen sankciju dēļ darbu pārtrauca “VEF” banka un “Multibanka”, Latvijai tika pārmests, ka Latvijā par naudas atmazgāšanu nav notiesāts neviens naudas atmazgātājs un likumi neparedz smagus sodus par šādiem noziegumiem. Reaģējot uz to, Latvija likumus mainīja, tie tagad ir ļoti skarbi, par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju draud ilgstoši cietumsodi un pēc “VEF” un “Multibanka” gadījuma pat tika panākta viena Ogres bankas valdes locekļa notiesāšana par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Viņš saņēma reālu gandrīz 5 gadus ilgu cietumsodu (drīzāk par to, ka bija izkrāpis naudu klientam), taču viņš arī ir vienīgais baņķieris, kurš Latvijā tiesāts par naudas atmazgāšanu.
.
Situācija ir kļuvusi vēl absurdāka. Lai uzlabotu statistiku, atmazgāšanas krimināllikuma nelegāli iegūtās naudas legalizēšanas pantu tiesībsargājošās iestādes sāka plaši piemērot vienkārši blakus jebkādam citam ekonomiskam vai pat banāli kriminālam noziegumam. Par atmazgāšanu tika tiesāti parasti zagļi, kas nozaguši naudu, bet pēc tam ar to kaut ko iesākuši un tamlīdzīgi. Proti – tur, kur agrāk būtu bijis viens noziegums, tur vienkārši parādījās divi – zādzība, krāpšana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas UN pa virsu legalizācija, ja vien zaglis vai krāpnieks tika veicis kādu darbību ar iegūtajiem līdzekļiem, ko viņš, protams, darīja. Statistika uzlabojās, Latvijā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju cilvēki tiek apsūdzēti un notiesāti, taču tie NAV baņķieri un nekā nav saistīti ar to atmazgāšanu, par kuru Latvijai ir regulāri jātaisnojas starptautiskā līmenī. Latvijā – valstī, kurai visas par to atbildošās starptautiskās institūcijas ir norādījušas uz naudas atmazgāšanas problēmu tās bankās – neviena baņķiera darbība tā arī netiek nedz izmeklēta, nedz kāds baņķieris apsūdzēts un saukts pie kādas atbildības, nav pat turēts aizdomās. Ja neskaita to vienu seno nelielās Ogres bankas gadījumu, tad šādu lietu vienkārši nav. Kā tas var būt?
.
Atmazgāšana notiek, turklāt milzīgos apjomos, par to ir zināms no ASV valdības sniegtās informācijas. Taču Latvijā neviena konkrēta naudas atmazgātāja nav un nekad nav bijis?
.
Būsim atklāti, uz šo ir iespējama tikai viena atbilde – korupcija. Un ja kādam ir šaubas par to, ko spēj panākt tiesībsargājošās institūcijās naudas atmazgātāji, tad pievērsiet uzmanību Oļegam Fiļam un tam, kas notiek ar viņa vai ABLV iesniegumiem KNAB vai policijā. Kā un kādos ātrumos viņa iegribas pārvēršas kriminālprocesos un reālos kriminālprocesuālos statusos pret cilvēkiem. Kā un kādos ātrumos izčākst un kā nepamatoti tiek noraidīti iesniegumi, kuros norādīts uz viņa paša iespējamām nelikumīgām darbībām.  Ja kāds to var izskaidrot kaut kā savādāk, labprāt dzirdētu šo skaidrojumu, bet šobrīd viss ir nonācis tik tālu, ka KNAB noteicis aizdomā turamā statusu Ilmāram Rimšēvičam par to, ka viņš apmānījis ASV FinCen speciālistus un vadību, ASV ģenerālprokuroru, valsts sekretāru un citas institūcijas, apmelojis tiem ABLV jaukos ļaudis un nodarījis viņiem milzu zaudējumus. Proti, pēc FinCen paziņojuma par sistemātisku naudas atmazgāšanu ABLV, Latvijā netiek ierosinātas nekādas izmeklēšanas pret ABLV darboņiem, bet nekavējoties tiek ierosināta krimināllieta pret Latvijas valsts amatpersonām, kuras, iespējams, sadarbojušās ar ASV institūcijām. Kāds gan varētu būt izskaidrojums šādai lietu kārtībai?
.
Cits, ļoti uzskatāms piemērs ir tas, kā Oļegs Fiļs ir panācis lietu pret savu bijušo sievu, kura it kā negribot pildīt kaut kādu tikai viņam zināmu it kā mutiski dotu papildu nodrošinājumu saistībā ar kredītu, kurš viņai ir jāatdod pēc deviņiem gadiem. Katrs, kurš kaut nedaudz ir saskāries ar Latvijas policiju vai tiesībsargājošām institūcijām, var iztēloties, kā tur reaģētu, ja kāds “parasts” cilvēks vērstos ar sūdzībām, ka bijusī sieva viņam nozagusi kastroļus vai mutiski it kā kaut ko solījusi, bet nepilda.
.
Citiem vārdiem sakot, ABVL akcionāri dara Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs ko grib, uzvedas kā kādā savā filiālē. Kā tas ir iespējams? Atbilde ir skaidra, un nav jābrīnās nevienam, ka atmazgāšana Latvijā ir, bet atmazgātāju nav.
.

Populārākie raksti

Jūs varētu interesēt

11
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Zinis
Zinis

Sis mani parsteidza jau no sakuma kapec abi bankas akcionari ir uz brivaam kajaam? (AB & Parex
)

Daks
Daks

Pamatdoma ir pareiza. FinCef ir stipri neatkarīga iestāde Latvijai, kurai neinteresē mūsu pīļu dīķis. Viņi ir skatījušies no malas un viņu ziņojumam ir augsta ticamības pakāpe.
Kāpēc nav ierosinātas krimināllietas par šiem gadījumiem ir labs jautājums.
Vai par to atbildīgs Maizītis?

Svifts
Svifts

Cerīgi sāku lasīt, taču daudz aplamību. Multibanka turpina darbu, joprojām. Latvijas baņķieri ir notiesāti. Piemēram, Francijā, sadarbojoties ar Latvijas tiesībsargaiem. Sods ne tikai ar 80 miljoni, bet arī nosacītu brīvības atņemšana. https://pietiek.info/raksti/francijas_tiesas_spriedums_atklaj_rietumu_bankas_mahinaciju_patieso_apjomu?nomob
SWIFT nav un nekad nav bijusi maksājumu sistēma.

Daks
Daks

SWIFT ir maksājumu sistēma

Puaro
Puaro

Liepniek, nevajag vispārīgi spriedelēt par vispārējiem un nekonkrētiem apgalvojumiem par atmazgāšanu. Minētais par Latvijas tiesu šķērmo praksi attiecībā uz atmazgāšanu ir taisnība, taču attiecībā uz konkrēto gadījumu, acīmredzami neesi objektīvs. Jo, ja fincen un/vai rimsevics nevar norādīt uz konkrētiem atmazgāšanas gadījumiem un faktiem (un tā tas arī izskatās), tad par to (lasi- par nepamatotu un varbūt pat tīši ļaunprātīgu vienas bankas un tās darbinieku apmelošanu) kādam arī vajadzētu atbildēt. Ne tā? Turklāt, lai kādā lietā varētu runāt par legalizēšanu, vispirms ir jākonstatē, ka nauda ir iegūta noziedzīgi. Te arī atbilde par to, kāpēc Latvijā tiesībsargājošās iestādes reti kad vispār var… lasīt vēl »

aaa
aaa

Fincen dokuments ir brīvi pieejams un diezgan skaidri parāda ka ABLV ir nodarbojusies ar atmazgāšanu, publicējot to, ko drīkst publicēt un protams ir lietas, kas ir vēl aizvien konfidenciālas jo ir “ongoing investigations” utml.. Bet nu diez vai tev ar to pietiks un vienmēr piesiesi kaut kam vēl un gribēsi “vēl pierādījumus” utt utjp. Kā sāki vienu ceļu iet kā auns, tā arī no savas pārliecības nenovirzīsies.

Marpla
Marpla

Nu tad nosauc kaut vienu konkrētu atmazgāšanas faktu no šī fincen dokumenta! Un interesanti, ja jau tādi būtu, kas liedza fincen korekti padalīties ar tādiem ar Latvijas tiesībsargiem, lai tos izmeklētu un pēc tam smuki sašnorētu ablv džentelmeņus, nevis bārstītu savā dokumentā visparējas frāzes par legalizēšanu un korumpēšanu?
Skaidrs, ka šeit tiek spēlēta netīra spēle un ablv nu kaut kā galīgi neizskatās tie netīrākie spēlmaņi.

Daks
Daks

Jā, tur nav konkrētu gadījumu. FinCen mērķis nav notiesāt konkrētas personas. Tas ir Latvijas tiesībsargājošām iestāžu darbs.
Ir jābūt no Latvijas puses krimināllietai un izmeklēšanai, kura tad nokļūst līdz konkrētiem gadījumiem un personām.
Par to, ka šādas lietas nav ierosinātas arī FinCen norāda – viņu secinājums – ir korupcija!

aaa
aaa

es nezinu kāpēc turpinu šo saraksti bet – tu izlasīji visu 35lpp dokumentu vai tikai pāris teikumus ko mētā mediji? Nu tā konkrēti un detalizēti, nevis pārskrēji pāri un izdarīji secinājumu? Saprati to domu, ka viņi sadarbojas ar citām institūcijām kas var neļaut publicēt tiešus pierādījumus jo notiek izmeklēšanas utml? ASV nav KNAB, viņi neatļaujas nopludināt operatīvu informāciju medijiem pēc iegribas, tad kad tuvojas vēlēšanas. Manā subjektīvā skatījumā dokuments lieliski izklāsta to, ko tam ļauts publiski izklāstīt lai saprastu ASV nostāju pret ABLV, kā arī to, ka bankai ir dotas vairākas reizes iespējas uzlabot “know your customer” kontroles mehānismus, uz… lasīt vēl »

Žeglovs
Žeglovs

Vēlreiz kautrīgi pajautāšu- kur konkrēti fakti? Kaut viens vienīgs? Ūdeni liet mēs visi mākam..

Pablo
Pablo

In tiešām interesanti, kur un kāda izmeklēšana notiek, un par kādiem konkrētiem faktiem?