Cilvēks ir, pantu atradīsim? Safabricētas krimināllietas – kā tas notiek Latvijā?

Pēdējās dienās daudz runāts par politiski motivētām, nepamatotām, nesaprotamām krimināllietām, prokuroru un tiesu lēmumiem.

Tieslietu ministrs pat ārvalstu vēstniecībām slepenas vēstules izsūtījis, informējot, cik situācija Latvijā ir traģiska un kā tiesu varas institūcijas var tikt izmantotas, lai izrēķinātos ar politiskajiem pretiniekiem.

Jā, es pilnībā piekrītu Bordāna kunga vērtējumam, lai gan veids, kā viņš, būdams tieslietu ministrs, cīnās ar šo problēmu, raisa mulsumu.

Taču skaļo politisko lietu aizsegā, diemžēl nepamanītas, dzīvo citas kategorijas nepamatotās, safabricētās krimināllietas, par kurām būtu jārunā tikpat skaļi. Tās, par kurām kāds brutāli ir samaksājis.

Par šādu kriminālvajāšanu upuri var kļūt katrs, un nav jābūt nedz politiķim, nedz kādam īpaši traucējošam ietekmīgam cilvēkam.

Par šādas kriminālvajāšanas upuri var kļūt katrs no mums, ja vien kādam mūsu ienaidniekam ir pietiekami daudz naudas, attiecīgi, gadiem veidoti sakari un iemaņas tādas lietas kārtot. Un ja jūs neesat deputāts un jūs nesargā deputāta imunitāte un kareivīgs partijas biedru pulciņš, kas gatavs sasaukt partijas biedrus uz piketu un izdalīt viņiem plakātus, ja jums nav draugu pamatstraumes medijos, tad neviens nekad neko arī par šādām lietām neuzzina.

Reizēm, lai uzsāktu šādu lietu, pat nevajag nekādu konkrētu likuma pārkāpumu, nekādas konkrētas aizdomas par kādu noziedzīgu nodarījumu. Vienkārši sāk izmeklēšanu, oficiāli paskaidrojot, ka tā notiek, piemēram, par visu krimināllikuma 19. nodaļu, proti, noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā.

19. krimināllikuma nodaļa ietver noziedzīgu nodarījumu grupas, sākot ar kontrabandu, augļošanu, viltotas naudas un valsts finanšu instrumentu izgatavošanu, un beidzot ar nelikumīgu naftas produktu uzglabāšanu, veterināro noteikumu pārkāpšanu un augu slimību un kaitēkļu apkarošanas noteikumu pārkāpšanu. Un policija oficiāli paziņo, ka izmeklēs, vai gadījumā persona nav nodarījusi kaut ko no šī visa, neskatoties uz to, ka nav nekādu konkrētu aizdomu par jelkādu no šiem vai kādiem citiem kriminālpārkāpumiem.

Es pieņemu, jūs šobrīd domājat, ka es to visu izgudroju, ka tas nav iespējams, ka ir jābūt kādām konkrētām ziņām par konkrētu noziedzīgu nodarījumu, turklāt tādām, kuras var pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa metodēm un tikai tad var ierosināt pret kādu kriminālprocesu? Ja jūs tā domājat, jums ir taisnība, taču tikai pēc likuma, nevis pēc tā, kā lietas notiek Latvijas realitātē.

Jā, kriminālprocesa likuma 398.pants nosaka, ka kriminālprocesu uzsākot izmeklējamo rīcību var kvalificēt tikai pēc piederības pie noziedzīgu nodarījumu grupas objekta. Savukārt, kad ir iegūti pietiekami pierādījumi, nodarījumu kvalificē pēc konkrēta Krimināllikuma panta.

Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija sevī ietver trīs posmus. Pirmajā posmā sākotnēji tiek izlemts jautājums par to, vai konkrētais gadījums vispār uzskatāms par likumpārkāpumu. Otrajā posmā tiek apzināta to krimināltiesisko normu grupa, kurā sastopamas konkrētās situācijas pazīmes (piederība pie noziedzīgu nodarījumu grupas objekta). Savukārt trešajā posmā tiek izlemts jautājums, kāda tieši Krimināllikuma norma paredz analizējamo nodarījumu.

Tā tas būtu pēc likuma. Taču, ja kāds ļoti grib, tad viss var notikt arī otrādāk. Vispirms uzsāk kriminālprocesu pēc konkrēta panta, tad, kad izrādās, ka nekāds šajā pantā minētais noziedzīgais nodarījums nav noticis, pārkvalificē kriminālprocesu uz visas nodaļas 33.pantu iespējamu pārkāpšanu.

Un, lūk, jums konkrēts piemērs, kurā balstoties es to stāstu.