Dzīves dārdzība Rīgā apsteidz Viļņu un Tallinu

ekonomika

Četru cilvēku ģimenei ar bērniem Rīgā dzīve ir dārgāka nekā Tallinā un Viļņā, jo ienākumi ir vismazākie, bet izdevumi – lielākie. Tā secināts “Swedbank” Finanšu institūta pētījumā, kurā salīdzināti tipiskas četru cilvēku ģimenes izdevumi Baltijas valstu galvaspilsētās. Pētījumā aplūkoti gan izdevumi, gan ienākumi, gan to proporcija.

“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa intervijā Latvijas Radio stāsta, ka pētījumā aprēķini veikti par ģimeni, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni un kas dzīvo sev piederošajā 70 kvadrātmetru mājoklī nerenovētā sērijveida blokmājā. Izstrādāts patēriņa modelis, tāpat tiek pieņemts, ka ģimene pārvietojas ar sabiedrisko transportu un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā.

Izdevumi Rīgā vislielākie

Pētījumā apskatītas trīs izmaksu pozīcijas: pārtika, ar mājokli saistītie izdevumi un transports. Saskaņā ar šo rādītāju lielākās izmaksas ir ģimenei Rīgā. Salīdzinājumā ar Tallinu un Viļņu Latvijas galvaspilsētā vairāk nākas tērēt pārtikai un sabiedriskajam transportam.

“Ja mēs pieņemam, ka ģimene pārvietojas ar sabiedrisko transportu un abiem pieaugušajiem jāpērk mēnešbiļete, [Rīgā izdevumi] ir 100 eiro mēnesī. Tallinā tie ir tieši nulle eiro mēnesī, jo Tallinā iedzīvotāji pārvietojas bez maksas. Viļņā tie ir 64 eiro,” saka Kropa.

Tieši izdevumi sabiedriskajam transportam palielina izmaksu apjomu Rīgā dzīvojošai ģimenei, salīdzinot ar Viļņu un Tallinu.

Savukārt izmaksas par mājokli vislielākās ir Tallinā, bet Viļņā – vismazākās. Vienlaikus bankas pārstāve vērš uzmanību, ka divu gadu laikā rīdziniekiem nācies rēķināties ar straujāku izmaksu pieaugumu šajā jomā, kas tiek skaidrots ar 2016.gadā ieviesto pievienotās vērtības nodokli (PVN) namu apsaimniekošanai.

Savukārt elektroenerģijas izmaksas kļuvušas zemāks, arī par apkuri maksā mazāk, jo tarifi nedaudz sarukuši.

Rīgā ienākumi zemāki

Pētījumā arī redzams, ka auguši gan izdevumi, gan ienākumi: “Tieši vidējā darba alga pēdējo divu gadu laikā ir augusi vēl straujāk nekā izdevumi. Ja paskatīsimies procentuāli, kāds ir trīs galveno izmaksu slogs uz izdevumiem, tas nedaudz sarucis.”

Tiesa, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm vidējā darba alga Tallinā ir krietni augstāka nekā Rīgā, bet Viļņā nedaudz zemāka nekā Rīgā.

“Swedbank” Finanšu institūts vērtējis arī nodokļu slogu, kas jāmaksā nodarbinātajiem. “Tallinā no krietni lielākas algas ienākuma nodokļos darbinieks samaksā mazāk nekā rīdzinieks no savas zemākas algas. Tallinā arī alga uz papīra palielinājusies aptuveni par 360 eiro, alga uz rokas – par 370 eiro. Tas ir skaidrojams tieši ar nodokļu likumdošanas izmaiņām, kas Igaunijā pieņemtas salīdzinoši nesen. Un tur ir krietni labvēlīgāks ar nodokli neapliekamais minimums nekā jebkurā citā Baltijas valstī,” skaidro Kropa.

Paraugoties uz nodokļu slogu darba ņēmējiem, rīdziniekiem tas ir vislielākais, bet talliniešiem krietni zemāks. Savukārt Lietuvā nodokļu slogs nedaudz palielinājies: “Lietuvai ir izņemts ārā pilnībā atvieglojumus par apgādājamajiem darba ņēmējam, bet tā vietā ir radīts pilnīgi jauns bērna pabalsts, ko valsts maksā. Tie ir aptuveni 30 eiro.”

Tātad vidusmēra četru cilvēku ģimenei visērtākā dzīve ir Tallinā. Līdz šim šajā pētījumā Viļņa bijusi pēdējā vietā, taču nu tā ir apsteigusi Rīgu. “Ja paskatāmies, cik daudz ģimenei paliek pāri no viņu ienākumiem pēc tam, kad ir segtas galvenās izmaksas, mums visiem pārējiem tēriņiem pāri paliek vismazāk.

Tā ka mums lielākais maizes klaipiņš ir jānogriež un jāatdod, un ar tādu mazāko daļu pēc tam jādzīvo visu atlikušo mēnesi,” secina bankas pārstāve.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Latvijas Radio

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz