Drošības policija skaidrojot, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas uzaicinātas uz paskaidrojuma sniegšanu, norāda, ka šā gada 14.aprīlī no Ģenerālprokuratūras saņemts pārsūtīts iesniegums, kurā norādīts uz iespējamiem pārkāpumiem atsevišķu KNAB amatpersonu darbībā.
Saskaņā ar Iesnieguma likuma 9.pantu ir aizliegts bez iesnieguma iesniedzēja piekrišanas izpaust informāciju, kas atklāj viņa identitāti, izņemot gadījumus, kad iestādei saskaņā ar likumu šāda informācija ir jāizpauž.
Ņemot vērā, ka DP nav saņēmusi no iesnieguma autora atļauju izpaust šādu informāciju, tad dienests nav tiesīgs to darīt, uzsver DP.
Vienlaikus DP atgādina, ka demokrātiskā un tiesiskā valstī ikvienam ir tiesības vērsties valsts drošības iestādē vai tiesību aizsardzības institūcijā, ja persona uzskata, ka ir aizskartas viņa tiesības vai pastāv aizdomas, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. Demokrātiskā un tiesiskā valstī nepastāv personu saraksts, kurām nebūtu šādu tiesību, kā arī to personu saraksts, uz kurām neattiecas šāda norma. “Ja DP kā valsts drošības iestāde sāks šķirot iesnieguma autorus labajos un sliktajos vai šo iesniegumu mēs skatīsimies, šo – nē, jo to ir uzrakstījis sliktais iesniedzējs vai arī tajā ir uzrakstītas sliktas lietas par labu cilvēku, tad tā nebūs ne demokrātiska, ne tiesiska rīcība,” uzsver Drošības policija.
Saņemot iesniegumu, kurā ir norādīts uz iespējamiem pārkāpumiem, DP pienākums ir izvērtēt tajā minēto informāciju neatkarīgi no tā, kas ir šī iesnieguma autors vai par kuras personas iespējamiem pārkāpumiem iesniegumā ir minēts. Lai vispusīgi un objektīvi noskaidrotu lietas apstākļus, atbildīgā amatpersona ir tiesīga pieprasīt paskaidrojumus. Tieši tas tika izdarīts arī gadījumā, kad no KNAB darbiniekiem pieņemti paskaidrojumi. Šāda darbība ir samērīga un nekādā veidā nav uzskatāma par antikonstitucionālu vai nedemokrātisku. “Īpaši vēlamies uzsvērt, ka, pamatojoties uz saņemto iesniegumu, DP veic pārbaudi un personas tika uzaicinātas uz paskaidrojumu sniegšanu tikai un vienīgi pārbaudes ietvaros,” teikts DP paziņojumā.
Savukārt, skaidrojot Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītāja Valda Kera uzaicināšanu uz DP, par kuru Ozoliņš paudis aizdomas kā par DP neoficiālu politisku vēstījumu, ka tai nevēlami vai pretvalstiski šķiet arī likumīgi pasākumi, DP apgalvo, ka regulāri pirms publiskiem pasākumiem aicina to organizatorus uz tikšanos, lai pārrunātu ar drošību saistītus jautājumus. Tā ir standarta prakse un tās vienīgais mērķis ir nodrošināt drošu šo pasākumu norisi. Ja DP ir pamats uzskatīt, ka pasākuma norise var radīt riskus valsts un sabiedrības drošības interesēm, dienests par to informē institūciju, kas pieņem lēmumu atļaut vai neatļaut rīkot pasākumu, nevis uzaicina uz sarunām par drošības jautājumiem pasākuma organizatorus, skaidro DP, uzsverot, ka DP ir politiski neitrāla iestāde, tāpēc ne oficiālus, ne neoficiālus politiskos vēstījumus tā nav tiesīga sūtīt un to arī nedara.
DP arī atspēko kritiku par organizāciju darbības novērtējumu. DP sniedza atbildi uz masu informācijas līdzekļa jautājumu par organizācijas «Tēvijas sargs» radītajiem riskiem. Savā atbildē DP norādīja, ka šobrīd nav pamata uzskatīt, ka šī organizācija rada ideoloģiski motivētas vardarbības riskus.
Tāpat arī saistībā ar pārmetumiem par Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Iesalnieka izteikumiem, SP uzsver, ka var vērtēt publiskus izteikumus tikai krimināltiesiski. Šajā gadījumā DP amatpersonu vērtējumā minētie izteikumi nesaturēja noziedzīga nodarījuma pazīmes. Vērtēt amatpersonu izteikumus no ētiskā, ideoloģiskā vai labskanības aspekta ir drīzāk žurnālistu, politiķu, vēlētāju, nevis valsts drošības iestādes funkcija, skaidro DP.
DP vērtējumā ir pilnīgi nepamatoti un nekorekti arī šos gadījumus saistīt ar grozījumiem Krimināllikumā, jo neviens no tiem nekādā veidā nav saistīts ar šiem grozījumiem.
Attēlā: Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: TVnet
Lasītāju viedokļi