Digitālās televīzijas lietā jaunas liecības pret Šķēli

Digitālās televīzijas lieta

LR Ģenerālprokuratūrai kļūst aizvien grūtāk atrast ieganstus, kāpēc oligarham Andrim Šķēlem nebūtu izvirzāmas apsūdzības digitālās televīzijas krimināllietā. Aizvadītajā nedēļā vēl viens procesa dalībnieks radīja neliela bumbas sprādziena efektu, tiesas sēdē nākot klajā ar liecībām, kas apliecināja Šķēles vadošo un noteicošo lomu šajā parasti par afēru sauktajā darījumu kompleksā.

Aizvadītajā piektdienā liecinieks digitālās TV lietā, nodokļu konsultants Uldis Kokins sekoja advokāta Jāņa Lozes pēdās un sniedza liecības, ka darba uzdevumus visos jautājumos, kas saistās ar digitālās TV ieviešanas centrālo uzņēmumu – Kempmayer Media Latvia – viņam devis Andris Šķēle un Harijs Krongorns kā Šķēles pārstāvis.

Atbildot uz prokurora precizējošajiem jautājumiem, Kokins skaidri norādīja, ka tikai šie divi cilvēki ir devuši vadošus norādījumus, – visi pārējie iesaistītie varbūt diskutējuši, apsprieduši, bet uzdevumus devuši tikai viņi divi.

Kokins tiesai skaidroja, ka iepriekš par to nav liecinājis, jo viņa faktiskais priekšnieks Loze uzstājis, lai klienta vārds nedrīkst tikt atklāts. Tā kā tagad pats Loze ir atteicies no konfidencialitātes šajā sakarā, arī Kokins esot gatavs atklāti liecināt, kurš ir bijis tas, kas deva viņam darba uzdevumus visā, kas attiecas uz Kempmayer.

Kokina liecības nostāda prokuratūru ļoti nepatīkamā un neērtā situācijā. Iepriekš, ar liecībām par Šķēles patieso lomu nākot klajā Lozem, prokuratūra atrunājās, ka ar to esot par maz – viena cilvēka liecības pret otru.

Tiesa, jau tad šī atruna nebija īsti pamatota, jo līdzīgi Lozem bija liecinājis arī Jurģis Liepnieks, kura liecības turklāt nebija pretrunā ar paša Šķēles liecībām. Tagad stāvoklis ir vēl daudz nepatīkamāks tiem spēkiem prokuratūrām, kuri par katru cenu vēlas Šķēli „pasaudzēt”.

Pagājušā gada novembra sākumā kļuva zināms par skaļajā digitālās TV lietā notiesātā zvērinātā advokāta Jāņa Lozes tiesai iesniegtā dokumentā sniegto paziņojumu, ka „digitālās televīzijas (DTV) projektā es iesaistījos kā Andra Šķēles advokāts, viņa uzdevumā un vadījos pēc viņa norādījumiem, jo, kā es sapratu, Šķēle bija saistīts ar kompāniju, kurai bija interese piedalīties DTV ieviešanas Latvijā procesā”.

Kādreizējais valdības vadītājs un par oligarhu dēvētais Šķēle līdz šim ir izvairījies no kriminālatbildības šajā lietā, kaut gan viņa vārds šai sakarā ir bieži pieminēts. Viņš nesēdēja uz apsūdzēto sola, kad Rīgas apgabaltiesa, uzskatot 2000. gadu sākuma digitālās TV ieviešanas plānus par liela mēroga afēru, pagājušā gada maijā septiņām personām piesprieda dažāda ilguma cietumsodus.

Savās liecībās Šķēle izmeklētājiem bija apgalvojis, ka attiecībās ar digitālās TV ieviešanas uzņēmumu Kempmayer Media Latvia Loze neesot pārstāvējis ne viņu, ne viņam piederošas kompānijas. Viņam gan „būtu bijis interesanti” iegūt kontroli šajā projektā, taču viņš neesot advokātam devis „nekādus īpašus uzdevumus” šajā lietā.

Balstoties arī uz šīm Šķēles liecībām un ekspremjera norādēm, lai visus konkrētos interesējošos jautājumus uzdod Lozem, kuram kā advokātam nebija tiesību izpaust informāciju par attiecībām ar klientu, tiesa iepriekš bija nonākusi pie secinājuma: tieši Loze tad arī bijis viens no galvenajiem digitālās TV afēras autoriem, cita starpā sastādot apzināti fiktīvus līgumus, izstrādājot dažādas piegādes ķēdes utt.

Nu rakstiskajā lūgumā tiesai un vēlāk arī liecībās Loze pirmoreiz norādīja uz sava klienta patieso lomu digitālās TV ieviešanas shēmās un atklājis, ka šajā lietā viņa birojs pārstāvējis tieši Šķēles kā uzņēmēja intereses: „Juridiskais pamatojums manai darbībai bija tāds pats kā citos gadījumos, kad mans Zvērinātu advokātu birojs pārstāvēja viņa kā uzņēmēja intereses, gan viņa uzņēmuma intereses un ik mēnesi tika attiecīgi piestādīti rēķini gan Šķēlem, gan viņa uzņēmumam par padarīto darbu, kas tika attiecīgi apmaksāti.”

No Lozes tiesai nosūtītā dokumenta faktiski izrietēja, ka tieši Šķēle devis norādījumus – kādam jābūt saturam līgumu projektos, ko apsūdzība atzinusi par fiktīviem, gan iekārtu piegāžu līgumos. Arī dokumentos iekļautās iespaidīgās summas noteicis tieši klients, nevis advokāts. „Es apgalvoju, ka rīkojos saskaņā ar klienta norādījumiem un no viņa saņemtās informācijas, ko pēc tam ietvēru Līguma un iekārtu piegāžu līgumu projektos,” tiesai norādīja Loze.

Šķēle advokātam īpaši pieprasījis pilnīgu konfidencialitāti saistībā ar digitālās TV ieviešanu. „Manas, kā advokāta vienošanās ar klientu – Šķēli ietvaros, par viņa interešu pārstāvību jautājumos saistībā ar DTV projektu Latvijā, – uzdevumu es pieņēmu, piekrītot viņa noteikumiem un vēlmei, ka es darbošos viņa uzdevumā, neatklājot klientu,” tiesai rakstīja advokāts.

„Daļēja patiesība” – tā Loze diplomātiski raksturoja citas Šķēles sniegtās liecības: „Tieši un tikai pēc Šķēles kā sava klienta norādījuma es iesaistījos DTV projektā kā advokāts, kontaktējos gan ar M. Neiglu, gan M. Flanaganu, gan daudzām citām projektā iesaistītām personām un savas advokāta darbības veicu saskaņā ar klienta uzdevumu, saņemot no viņa rīkojumus un norādījumus un viņam par to atskaitoties.”

Sākot darbu, Lozem arī neesot bijis nekādu šaubu, ka klienta plānotā darbība un intereses ir likumīgas un advokātu birojs netiek iesaistīts jebkādos nelikumīgos nodarījumos. „Ja klients sevi nevēlējās publiski atklāt, jeb – kā to netieši secinājusi tiesa – slēpt savu patieso identitāti un saistību ar DTV projektu, tad tas bija viņa lēmums, ko es kā advokāts respektēju,” norāda advokāts.

Loze tiesai norādīja, ka, vadoties no advokāta konfidencialitātes principa, kas izriet no Advokatūras likuma, visā pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņš atteicies izpaust klientu, kura uzdevumā DTV projektā sniedzis tam juridisko palīdzību, un šādu pozīciju ieturējis arī visā pirmās instances tiesā.

„Mana kā advokāta līdzšinējā pozīcija šajā lietā bija balstīta uz to, ka tiesa, izvērtējot visus lietas apstākļus, tanī skaitā manus paskaidrojumus lietā, nonāks pie objektīva un patiesa secinājuma par manu kā advokāta lomu DTV projektā un paša projekta legālo raksturu arī situācijā, kad es neatklāju klientu, kura uzdevumā es projektā iesaistījos kā advokāts,” tiesai skaidroja Loze.

Taču tiesa lēma citādi, līdz ar ko no juridiskā viedokļa situācija Lozes izpratnē bija mainījusies, ļaujot viņam ne tikai atklāt faktus par Šķēles patieso vietu digitālās TV lietā, bet arī aicināt kādreizējo politiķi atklāt patiesību par viņa un advokāta lomām šajā skaļajā lietā.

„Man ir tiesības aicināt klientu Šķēli, lai viņš apstiprina mūsu klienta – advokāta attiecības saistībā ar DTV projektu – un atklāj sniegtās juridiskās palīdzības faktu, jo ir radusies situācija, kad visas manas kā klientu pārstāvoša advokāta ar DTV projekta realizēšanu Latvijā saistītās darbības, ko prokuratūra uz nepamatotu pieņēmumu pamata kriminalizēja, ar pirmās instances tiesas spriedumu ir atzītas par noziedzīgu nodarījumu, tādējādi mani faktiski nepamatoti notiesāja par manu profesionālo darbību, kuras saturu es nevaru atklāt,” tiesai rakstīja Loze.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

2 Komentāri on "Digitālās televīzijas lietā jaunas liecības pret Šķēli"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Juris
Juris

Latvijas izlaupītājiem vieta cietumā,nekādas saudzības!

izvēlīgā
izvēlīgā

Jā, dažs labs liecināt liecināja, bet pēc tam liecību mainīja. Un tālāk sekoja jauka un nodrošināta dzīve.

wpDiscuz