Cik maksā par cietumā nepamatoti pavadītu mēnesi?

slepkavības

Cik maksā par vienu cietumā nepamatoti pavadītu dienu? Latvijā līdz šim kompensācijā maksātās summas bijušas atšķirīgas – no četriem līdz €15, bet tagad tiek rosināts vienu mēnesi novērtēt divu minimālo mēnešalgu apmērā, kas šobrīd būtu €720 jeb vairāk nekā €20 dienā, svētdien vēstīja LNT raidījums «TOP 10».

Tomēr daudz iebildumi pret likumprojektu, kurš vēl nav skatīts pat valdības sēdē, ir Ģenerālprokuratūrai.Lai nepamatoti aizturētie, arestētie un notiesātie atgūtu tēriņus advokātiem vai nesaņemto darba algu, ar iesniegumu jāvēršas Tieslietu ministrijā (TM) vai Ģenerālprokuratūrā. Ar čekiem pierādāmos zaudējumus var atgūt mēnešu laikā, tikmēr iegūt kompensāciju par morālajām ciešanām tikpat ātri nav iespējams, jo ir jāvēršas tiesā.Turklāt arī iztiesātā atlīdzība var nenest gandarījumu. Piemēram, pērn par 41 nepamatotu apcietinājuma dienu kādai personai samaksāti 250 eiro, bet šonedēļ Augstākā tiesa likusi pārskatīt lēmumu, ar kuru par nepamatotu četru mēnešu un 26 dienu apcietinājumu piespriesta 142 eiro kompensācija. Cik lielai jābūt kompensācijai un pēc kādiem kritērijiem to aprēķināt, likumā nav noteikts, tādēļ tiesas to lemj katrā gadījumā individuāli.Jo bagātāka valsts, jo lielākas kompensācijas tiek maksātas. Kaimiņvalstī Igaunijā viena diena nepamatotas brīvības ierobežošanas maksā 65, bet turīgajā Somijā – 100 eiro. Analizējot līdzšinējo tiesu praksi, var secināt, ka Latvijā iepriekš sodītām personām par vienu cietumā nepamatoti pavadītu dienu tiek maksāti 4,64 līdz 4,82 eiro, bet iepriekš nesodītām – no 6,51 eiro līdz pat 15 eiro.Lai summas tik krasi neatšķirtos un arī lai attaisnotais bez tiesas, vienkārši uz iesnieguma pamata, saņemtu atlīdzību par morālo kaitējumu, TM sagatavojusi izmaiņas. Taču pret jauno likumprojektu daudz iebildumu ir prokuratūrai. Tostarp to māc arī bažas, ka līdz ar jauno kārtību zaudējumus kāds varētu mēģināt piedzīt no pašiem prokuroriem. Patlaban tos sedz visi nodokļu maksātāji.

Ja kļūdas tik tiešām pieļautas, par tām nav jāmaksā prokuroriem, bet jāveic iekšēja vērtēšana, uzskata Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs. Ģenerālprokuratūra baidās, ka, liekot prokuroriem pašiem maksāt par savām kļūdām, varētu veidoties situācija, ka lietas uz tiesu netiktu virzītas vispār. Iemesli, kāpēc prokurora pozīcija galu galā tiesā negūst virsroku, mēdz būt dažādi, piemēram, policijas kļūdas, vācot pierādījumus, vai atšķirīgā tiesas un prokuratūras izpratne par pierādījumu pietiekamību.

Tikmēr Valsts policija, kas izmeklē lauvas tiesu no visiem kriminālprocesiem, uzsver – attaisnojošu spriedumu novelt uz izmeklētāju pleciem nedrīkst. Ja izmeklētāja darbā tomēr konstatē pārkāpumu, draud disciplināratbildība, taču šādi gadījumi ir retums.

«Tas būtu tā populistiski teikt vispārēji, ka tur vienmēr būs tiesa vai prokuratūra vainīga. Te tas risinājums būtu tieši disciplināratbildība, vai TM sadarbībā ar citām instancēm vērtē šos gadījumus un, ja mēs tiešām redzam, ka vairākkārt ir konstatēta nolaidība kādas amatpersonas rīcībā, ir liels jautājums, vai tā amatpersona ir vietā, kur tai jābūt,» tā savukārt vērtēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītājs Artūrs Kučs.

Pati sistēma, ka attaisnotam cilvēkam tiesā jāpierāda savas morālās ciešanas, ekspertu vērtējumā ir pārāk smagnēja un būtu jāatvieglo. Turklāt atsevišķos gadījumos piešķirtās neadekvāti zemās kompensācijas var kļūt par pamatu Latvijai nelabvēlīgiem spriedumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā un te nodokļu maksātājiem savus maciņus var nākties atvērt vēl plašāk, brīdina Kučs.

Advokāti par pastāvošo kārtību ir tieši, saskatot pat ņirgāšanos par morālajām ciešanām. «Šīs morālās ciešanas netiek vērtētas nekā. Kaut vai šie 100 eiro – tas ir izsmiekls, tā ir ņirgāšanās,» komentēja zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš. Arī «Borenius» zvērināts advokāts Matīss Šķiņķis uzskata, ka 150 eiro par četriem mēnešiem nevar uzskatīt par adekvātu atlīdzību par prettiesisku brīvības atņemšanu.

Daudzi no advokātu klientiem pēc attaisnojoša sprieduma nav gatavi atkal doties uz tiesu, lai galu galā, iespējams, saņemtu grašus. Tie, kas tiesā tomēr izlemj cīnīties, visticamāk, ir principa cilvēki, kuriem galvenais ieguvums nav nauda. Par to liecina arī fakts, ka pērn kāds vīrietis, kurš bija nepamatoti apcietināts, kā morālo kompensāciju izcīnīja vienu eiro un 42 centus, un tā arī bija summa, kuru viņš bija prasījis no valsts. Savukārt kāds cits Strasbūrā pirms gada izcīnīja 3000 eiro lielu kompensāciju, bet valsts samaksāto naudu joprojām nav paņēmis, un tā stāv depozītkontā.

Kā vēstīja raidījums, lai atlīdzinātu zaudējumus nepamatoti aizturētājām, arestētajām un notiesātajām personām, TM budžetā katru gadu tiek paredzēti vairāk nekā 64 000 eiro. Pēdējos gadus ar šo summu nav pieticis un ministrijai nācies lūgt valdībai papildu naudu no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Piemēram, 2012.gadā samaksāti 149 000, bet šajā gadā – jau vairāk nekā 110 000 eiro.

Šobrīd pret TM par morālo kaitējumu dažādās tiesās celtas 58 civilprasības par vairāk nekā pieciem miljoniem eiro.

 

Avots: LNT

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz