Cik godīgi ir eksprokurori Pundurs un Piliksers?

piliksers

Nu jau bijušā prokurora Alda Pundura gadījums demonstrē, kā tiesībsargāšanas iestāžu darbinieki var „paslēpt” nekustamos īpašumus gan no sabiedrības acīm, gan no Valsts ieņēmumu dienesta un paši savām darbavietām – tiesībsargāšanas iestādēm: tā rāda portāla Pietiek rīcībā nonācis dokuments.

Ja ticēt nu jau bijušā prokurora Pundura deklarācijai, kas, 27. jūnijā atstājot valsts darbu, Valsts ieņēmumu dienestam iesniegta jau nākamajā dienā, no nekustamajiem īpašumiem viņam pieder tikai kopīpašumā esoša zeme Rīgā, objekts, kas apzīmēts ar „Pārējie” un tāpat atrodas Rīgā, kā arī Rīgā esošs dzīvoklis, no kura ģimenes varmācībā vainotais eksprokurors kā persona, kas rada draudus, ar policijas un tiesas lēmumu pašlaik ir izlikts.

Pietiek jau ir publicējis Pundura un viņa juridiskā aizstāvja – eksprokurora Edvīna Piliksera tiesai adresētos un publiskos argumentus: tiesai tika apgalvots, ka Punduram noteikti vajagot atgriezties dzīvoklī, no kura viņš ar policijas lēmumu uz laiku izlikts, jo viņam vispār neesot cita mājokļa, kur mitināties, un eksprokuroram nākoties nakšņot mašīnā vai pie mātes.

Šajos paskaidrojumos tiesai Piliksers sava klienta vārdā apgalvoja, ka „Aldim Punduram bez dzīvokļa Rīgā, … īpašumā nav citu dzīvošanai piemērotu nekustamo īpašumu, kā arī viņam nav citas dzīvesvietas. Mājoklis Rīgā, … ir Alda Pundura deklarētā un arī faktiskā dzīvesvieta”.

Taču Pietiek rīcībā nonākusi dokumenta kopija liecina, ka, pēc visa spriežot, melīga (vai vismaz nepilnīga) informācija sniegta gan eksprokurora eksamatpersonas deklarācijā, gan paskaidrojumos tiesai, – patiesībā, kā liek secināt šis dokuments, ko pats bijušais prokurors sakās esam aizmirsis, jau laikā, kad Pundurs vēl bija prokurors, viņš paslepus kļuvis par mājas līdzīpašnieku Jūrmalā, šīs īpašumtiesības rūpīgi noslēpjot gan no publiskiem reģistriem, gan no Valsts ieņēmumu dienesta.

Kā rāda šī dokumenta kopija, kas ir Pietiek rīcībā un ko Pietiek pārstāvis jau aizvadītajā nedēļā ir nosūtījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), šā gada 8. jūnijā – tātad laikā, kad Pundurs vēl bija prokurors – viņš noslēdzis līgumu ar kādu 1975. gadā dzimušu Ingu P. par finansējumu Jūrmalas mājas iegādei un šīs mājas īpašumtiesībām.

Līguma priekšmets ir šāds: „Inga P. iegādājas īpašumā par Alda Pundura personīgajiem līdzekļiem un Alda Pundura kredītā aizņemtajiem līdzekļiem 79 000 EUR (septiņdesmit deviņi tūkstoši eiro) apmēra nekustamo īpašumu – māju Jūrmalā. Kauguros, XXX, LV-2016, ar zemesgabalu 1186 m2 platībā, kadastra numurs: XXX (turpmāk īpašums).”

Taču prokurors bijis tikai mājas iegādes paslepu finansētājs, bet ne oficiālais īpašnieks, – zemesgrāmatā viņa vārds neparādās, jo līgums noslēgts tieši ar mērķi, lai līdz noteiktam brīdim patiesās īpašumtiesības uz Jūrmalas mājas daļu būtu noslēptas no tiesībsargāšanas iestādēm, VID un publiskajiem reģistriem.

„Inga P. apņemas nedēļas laikā pēc tam, kad tiesa izšķirs Alda Pundura laulību ar XXX un īpašuma 1/2 domājamo daļu īpašuma tiesību maiņai piekritīs vai neiebildīs AS Swedbank, atsavināt īpašuma 1/2 domājamās daļas Aldim Punduram un parakstīt visus dokumentus, kas nepieciešami īpašuma 1/2 domājamo daļu īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā uz Alda Pundura vārda,” teikts līgumā.

Prokurora „līgumpartnere” arī ir ar savu parakstu apņēmusies „ne Īpašumu visu, ne kādu īpašuma daļu nevienam citam, izņemot Aldi Punduru, neatsavināt, nedāvināt, neizīrēt un neiznomāt, visu īpašumu vai tā daļu neapgrūtināt ar parādiem un saistībām

Faktiski tas nozīmē – ja dokuments ir autentisks, lai par prokurora naudu un ņemtu kredītu iegādātos māju Jūrmalā vēl pirms laulības šķiršanas un vienlaikus „pasargātu” šo mājokli no gaidāmās mantas dalīšanas reizē ar laulības šķiršanu, prokurors un viņa „līgumpartnere” ir izvēlējušies paslepus no valsts, VID un publiskajiem reģistriem noslēgt līgumu, kas faktiski nosaka Pundura īpašumtiesības uz pusi no šīs Jūrmalas mājas ar prāvo zemes gabalu.

Ja raudzīties uz Pundura oficiālajiem ienākumiem un uzkrājumiem, mājas iegādei atvēlētie 79 000 eiro ir milzīga summa, – 2015. gadā viņš algā saņēmis 30 000 eiro pirms nodokļu nomaksas, arī nekādu oficiālu uzkrājumu viņam nav bijis. Taču, neraugoties uz to, jautāts par šo līgumu un pat saņēmis tā fotokopiju, Pundurs atbild, ka „tajā dokumentā jebkurā gadījumā nav nekā nelikumīga vai fiktīva un es tādu neatceros”.

Savukārt uz jautājumiem, ar ko tieši skaidrojams tas, ka viņš neatceras dokumentu, kas datēts ar šā gada jūniju un kurā minētas naudas summas, kas ir ievērojamas, salīdzinot ar viņa oficiāli uzrādītajiem ienākumiem, un vai tas liecina, ka, iespējams, savā amatpersonas deklarācijā viņš slēpis savu patieso mantisko stāvokli, eksprokurors pēc būtības neatbild.

Tā vietā viņš paziņo: „Izlasiet manu deklarāciju uzmanīgi. Tur viss ir uzrādīts, tajā skaitā manas parādsaistības. Neizliecieties par muļķi. Un lieciet mani mierā, kā arī neapmelojiet un neievelciet šajā neslavas celšanā un apmelojumu kampaņā nevainīgus cilvēkus. Par to jums agri vai vēlu būs jāatbild.”

Taču Pundura deklarācijā viņa oficiāli uzrādītās parādsaistības gan palielinājušās no 10 923 eiro līdz 64 600 eiro, bet nekas nav minēts, ka viņam būtu parādījušās no valsts noslēptas īpašumtiesības uz pusi mājas un zemes Jūrmalā.

Viss, ko uz jautājumiem, vai laikā, kad viņš bija LR prokuratūras darbinieks, viņš ir veicis fiktīvus darījumus ar nekustamajiem īpašumiem vai piedalījies šādos darījumos, vai viņš ir izmantojis savus finanšu līdzekļus un/vai aizņēmumu/-s, lai iegādātos nekustamo īpašumu, kas oficiāli pēc iegādes ticis reģistrēts uz kādas trešās personas vārda (kura juridiski nav ar viņu saistīta) un vai ar šo trešo personu ir slēdzis kādus līgumus, kas faktiski nosaka viņa slēptas (neuzrādītas zemesgrāmatā) īpašumtiesības uz daļu no iegādātā nekustamā īpašuma, atbild Pundurs, ir:

„Man nav bijuši nekādi fiktīvi darījumi. Lūdzu, pārstājiet savu izvērsto apmelošanas un neslavas celšanas kampaņu. Tā kā es neko noziedzīgu izdarījis neesmu, es no jums nebaidos, bet ļoti lūdzu kopā ar mani neapmelojiet nevainīgus cilvēkus, kuri ir neaizsargāti un nevar sevi aizstāvēt. To cilvēki jums nekad nepiedos.”

Portāla Pietiek pārstāvis aprakstītā līguma kopiju ir nodevis KNAB rīcībā.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek.com

 

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz