Cietumā zvērīgi nogalināts “narkobarona” Rolanda Priverta brālis

priverts_roberts

Narkokurjers Rolands Priverts (attēlā) kārtējo reizi atbrīvots no cietuma, pirms termiņa atgriezies mājās un iesaistījis savā rūpalā arī brāļus. Visi trīs pieķerti un nonākuši apcietinājumā. Iespējams, lai iebiedētu Privertu, kurš atkal iekritis, iespējams, lai «jauniņie» neizpļāpātos, viens no brāļiem cietumā nogalināts.

Izdurta acs un lauztas ribas

Pirms kāda laika aizdomās par liela apjoma narkotisko vielu kontrabandu aiz restēm nonākuši trīs brāļi Paduni – 51 gadu vecais Rolands, 50 gadus vecais Aigars un 30 gadus vecais Edgars – no Saulkrastiem. Divi atrodas apcietinājumā Somijā, bet viens nonācis Rīgas Centrālcietumā, kur, gaidot izdošanu Somijas tiesībsargājošām iestādēm, miris vardarbīgā nāvē.

Aigaru 16. septembrī atrada mirušu cietuma kamerā, kur viņš bija kopā ar desmit citiem ieslodzītajiem. Cietuma administrācija apgalvo, ka vīrietim sācies delīrijs un pēc mēģinājuma viņu nomierināt vīrietis izrāvies korpusa koridorā un bēdzis, tāpēc apsardzei nācies lietot fizisku spēku, iesitot pa seju. Turklāt cietuma vadība vēsta – netiek izslēgts, ka vīrietis pats sev nodarījis miesas bojājumus.

Draugi par to smīn un ir pārliecināti, ka tādus miesas bojājumus, kādi bija Aigaram – lauzts galvaskauss, lauztas sešas ribas, izdurta acs, bojāti iekšējie orgāni – cilvēks sev pats nekādi nevar radīt. «Viņš bija kā izlaists caur gaļas mašīnu, vienkārši zvērīgi dauzīts un sists. Vispār negribas par to visu runāt un atcerēties, kāds viņš zārkā izskatījās,» saka kāds no bēru viesiem.

Draugi ir neizpratnē, kāpēc Aigars ievietots kamerā, kur bijuši desmit «zeki», jo īpaši tāpēc, ka pēc dažām dienām viņu bija paredzēts izdot Somijai. «Bandīti baidījās, ka Rolanda nepieredzējušie brāļi var izpļāpāties, tāpēc viņus izplānoja novākt. Tikai Somijas cietumā to izdarīt nevar, savukārt Latvijā tā nav problēma. Viss bija noorganizēts speciāli, un Aigaru vienkārši nežēlīgi iznīcināja, cietumnieki un sargi darbojās kopā,» ir pārliecināti draugi. Tiesa, viņi par šīm lietām runā anonīmi un saka: «Tur labāk nejaukties, tā ir tumša lieta, mazāk zināsi, labāk gulēsi.»

Draudi pašam un tuviniekiem

Runājot par vecāko brāli, jāatgādina, ka viņš jau pirms pāris gadu desmitiem atteicies no tēva ukraiņu uzvārda un pārgājis sievas uzvārdā, kļūstot par Privertu. Tas ir tas pats skandalozi slavenais Rolands Priverts, kuru 1999. gadā kopā ar modeļu asociācijas vadītāju Dairu Silavu pieķēra Rīgas lidostā ar nepilniem diviem kilogramiem kokaīna. Tiesa Privertam piesprieda sešu gadu cietumsodu, taču par labu uzvedību viņu atbrīvoja jau pēc četriem gadiem. Jau piecas minūtes pēc tam, kad aiz Priverta muguras aizvērās Matīsa cietuma vārti, viņš sagaidīt atnākušajiem žurnālistiem ar platu smaidu paziņoja, ka turpinās iesākto rūpalu.

2004. gada sākumā ar 894 gramiem kokaīna Privertu pieķēra Ekvadorā, kur par tādiem noziegumiem draud mūža ieslodzījums, taču viņš ieslodzījumā pavadīja piecus gadus. Atgriezies mājās, viņš brīvībā pabija vien dažus mēnešus un 2009. gada jūnijā nokļuva Somijas cietumā. Tiesa viņam bija piespriedusi astoņus gadus ieslodzījumā, taču par priekšzīmīgu uzvedību kārtējo reizi Privertu atbrīvoja jau šogad – piecus gadus pirms termiņa.

«Satiku Rolandu Saulkrastos, kaut kad ziemas beigās vai pavasara sākumā,» »VZ« atklāj kāda saulkrastiete. «Šķiet, dzīve skandināvu cietumā viņam bija nākusi par labu – Rolis bija atkopies, «uzkačājis» muskuļus. Viņš izskatījās iekārojams vīrietis spēka gados. Viņš turpināja sportot, bieži skrēja uz vietējo sporta halli, laikam uz trenažieru zāli. Mazliet sanāca parunāties. Priverts neslēpa, ka turpina nodarboties ar to pašu, par ko regulāri nokļūst cietumā.»

Šoreiz Priverts iesaistīja narkobiznesā arī abus brāļus. Precīzāk, viņš visticamāk lūdzis brāļu palīdzību, jo, ņemot vērā Priverta regulārās aizturēšanas un narkotiku nonākšanu likumsargu rokās, «darba devēji» lika Privertam zaudēto atpelnīt. Priverts pats esot saņēmis nāves draudus, tāpat draudēts nogalināt tuviniekus. Visu vasaru pie Priverta mājas regulāri piestāja melna mašīna, viņu regulāri kaut kur veda,» atklāj viena no kaimiņienēm.

Augustā Padunu dzīvesvietā policija veikusi pamatīgu kratīšanu. Te jāpiebilst, ka Aigars dzīvo necilā koka namiņā tantes īpašumā, bet Edgars un vīriešu māte īrē dzīvokļus no namsaimnieka blakus mājā. Atgriezies dzimtenē, te allaž apmeties arī Priverts. «Kratīšanā nekādas narkotikas netika atrastas,» pārliecinoši saka viens no Aigara draugiem.

Brāļi bija maluzvejnieki

Šobrīd nav informācijas, kādos apstākļos un ar cik lielu narkotiku daudzumu Somijā aizturēti Rolands un Edgars. Aigars 13. septembra pēcpusdienā aizturēts savā dzīvesvietā Saulkrastos, Pļavas ielā. Līdz šim Edgars nav bijis saistīts ar narkobiznesu, savukārt Aigars par narkotiku kontrabandu izcietis sodu padomju laikā, kad arī pats lietojis narkotikas, taču jau ļoti ilgu laiku viņa vienīgais netikums bija alkohola lietošana. «Viņš nelietoja narkotikas, viņš dzēra tikai šņabi,» visi kā viens apgalvo Aigara draugi. Reizēm Aigars iedzēra tik daudz, ka nespēja aiziet līdz mājām un bija manāms guļam ceļmalā.

Jāpiebilst, ka Edgars un Aigars vairākkārt nonākuši policijas redzeslokā par nelegālu zvejniecību, par ko viņiem piemēroti naudas sodi.
Neraugoties uz to, ka Aigaram nebija ne tīklu, ne laivas, viņam atšķirībā no legālajiem zvejniekiem vienmēr bija zivis. Tās bieži ienesa viņam labu peļņu. «Viņam laivu nevajadzēja, viņš iepeldēja jūrā un ielika tīklus vienās peldbiksēs vai pavisam pliks, ja apkārt neviena nebija, viņš peldējās līdz pat novembrim,» atceras Lūcija – Aigara tuva draudzene.

Arī dienā, kad Aigaru aizturēja policija, viņš bija izvilcis nelegāli ielikto tīklu. «Todien reņģu bija maz. Aigars kopā ar draugu atnāca pie manis, noliku viņiem pagalmā ķeblīti, lai paši tīra zivis, bet pati iegāju mājā padarīt citus darbus. Kad iznācu, abu vīriešu tur vairs nebija.» Vēlāk draugs (ar šo vīrieti, kas istabā skatās televizoru, Lūcija neļauj tikties, jo viņš notikušo pārdzīvojot, nervozējot un raudot) atklājis, ka pēc Aigara ieradušies policisti no Rīgas.

Aizturēšana notikusi mierīgi, vīrietis iesēdināts mašīnā tāds kā stāvējis – šortos un krekliņā. «Aigars pat nesaprata, par ko viņu aiztur, domāja, ka par nelikumīgo zveju, bija sācis taisnoties, ka saķēris zivis, jo gribas ēst. Nekādas narkotikas tobrīd tur nebija,» zina teikt Lūcija.

No sākuma Aigars ievietots policijas izolatorā Čiekurkalnā, bet pirmdien no rīta pārvests uz Centrālcietumu. «Jau trijos pēcpusdienā viņš bija miris,» Lūcija ir satriekta par notikušo. Pēc tam nākusi ziņa, ka Aigars aizturēts par narkotiku kontrabandu. Tam, ka Aigars bijis iesaistīts brāļa rūpalā, draugiem negribas ticēt. «Aigaram nebija nekāda sakara ar narkotikām, varu to pateikt par 150 procentiem,» pārliecinoši apgalvo Lūcija.

Plātījies ar eiro paciņām

Lūcija stāsta, ka Aigars bijis izveicīgs un fiziski ļoti spēcīgs, viņam bijis stingrs raksturs, viņš bijis gudrs, erudīts. «Mums abiem patika džezs, bieži to kopā klausījāmies. Ar viņu vienmēr bija par ko parunāt. Viņam vispār patika runāt, varēja visus aizrunāt. Viņš prata angļu valodu un reizēm parunājās ar tūristiem. Aigars bija ļoti mierīgs, nekad nebija rupjš, viņš nekad nekāvās, bet zināja svarīgus spēka paņēmienus.»

Citi draugi, atceroties Aigaru, teic, ka viņš bijis ašām idejām bagāts un ne viens vien kopā ar viņu iekūlies nepatikšanās, par kurām nu nākot smiekli. «Reiz viņu kopā ar vienu džeku jūrā glāba ar helikopteru. Viņš varēja vienkārši pliks no mājām pāri ļaužu pilnai Baltajai kāpai un pludmalei skriet peldēties. Viņš mīlēja iedzert, bet ar narkotikām viņam nebija nekāda sakara. Visu laiku nepamet tā dīvainā sajūta, liekas, ka tūlīt Aigars nāks. Ir ļoti, ļoti bēdīgi, ka tā noticis.»

Tāpat kā Aigaram nepatika un viņš nekad neapsprieda vecākā brāļa dzīvi, arī mamma Zigrīda nekad nav vēlējusies par to runāt. «Mamma tagad vispār nerunā, staigā, klusē un raud,» novērojusi Lūcija. Jaunākais brālis Edgars allaž ticis uzskatīts par savdabi – spēcīgas miesasbūves, gariem, lokainiem matiem, simpātisks, taču nekad nav redzēts kopā ar sievieti, vien braucam ar velosipēdu vai kā citādi sportojot. Viņš bija vienpatis, draugu tikpat kā nebija. Edgars, tāpat kā Rolands, atšķirībā no Aigara alkoholu nelietoja.

«Var jau būt, ka brāļi piekrita palīdzēt Rolandam, jo arī viņiem vajadzēja naudu. Iespējams, vajadzēja atpelnīt to naudu, ko Rolands viņiem bija aizdevis,» saka kāds no draugiem. «Aigaram vasarā bija uzradusies visai liela nauda, viņš pie alus vasaras kafejnīcas atklāti izrādīja naudas žūksni – biezas eiro paciņas,» pamanījuši vietējie. Lai arī viņš mēdzis sponsorēt draugu iedzeršanas, iepriekš tik daudz naudas viņa rokās neesot redzēts.

Kamēr draugi ietiepīgi apgalvo, ka Aigaram ar narkobiznesu nebija nekāda sakara, ir saulkrastieši, kas stāsta pretējo. «Mana dēla nāve ir uz Aigara sirdsapziņas. Esmu priecīga, ka Aigara vairs nav, lai gan tik nežēlīgu nāvi viņš nebija pelnījis. Lai tagad viņa māte izjūt to pašu, ko es, es astoņus gadus raudu par savu dēlu un ik pārdienas eju uz kapiem,» stāsta Zane. 2005. gada 19. novembrī sievietes 17 gadus vecā dēla Sandra līķi jūra izskaloja Zvejniekciemā, 10 kilometrus no mājām. Puisis bija izdarījis pašnāvību, pirms tam bija sasitis vecāku automašīnu.

«Es taču tobrīd nesapratu, kas notiek, tikai pēc tam uzzināju. Sandris bija sapinies ar Aigaru un vēl dažiem cilvēkiem. Aigars bija viņam pie alkohola kaut ko bēris klāt, Aigars bija viņam licis tirgot tabletes Saulkrastu estrādē pasākumu laikā. Puika to visu nespēja izturēt un noslīcinājās jūrā, viņa ķermenis veselu mēnesi bija skalojies ūdenī, līdz kāda sieviete viņu pamanīja starp viļņiem,» Zanei pār vaigiem rit asaras.

Avots: nra.lv

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz