Būvinženieris: ir vairāk nekā 20 veidu, kā iegūt pasūtījumu ar nepamatoti zemu cenu

būvinženieris

Valsts un pašvaldību būvniecības darbu iepirkumos joprojām nav novērstas problēmas, kas saistītas ar nepamatoti zemas cenas piedāvājumu, kas apdraud ne tikai godīgu konkurenci, bet arī ēku kvalitāti un drošību, un tas, neraugoties uz skrupulozo būvniecības procesa un ēku drošības uzraudzīšanu, var novest pie līdzīgas katastrofas kā Zolitūdes traģēdija. Tā uzskata Latvijas Būvinženieru savienības eksperts, būvinženieris Rodrigo Pelsis: viņam zināmi vairāk nekā 20 veidu, kā iegūt pasūtījumu ar nepamatoti zemu cenu un pēc tam projekta realizēšanas laikā iegūt papildu finansējumu, kas pārsniedz pat dārgākā piedāvājuma cenu, raksta portāls Pietiek.com.

Lai gan būvnieki piedāvājuši vairākus risinājumus, kā izskaust nepamatoti zemo cenu piedāvājumus būvniecības konkursus, tomēr nedz Ekonomikas ministrijā, nedz Iepirkumu uzraudzības birojā dzirdīgas ausis nav atradušās.

Pelsis ir pārliecināts, ka ikvienā lielākā iepirkumā iespējams piesaistīt ekspertus, kas objektīvi varētu noteikt, kāda ir zemākā iespējamā cena, līdz ar to piedāvājumus, kas ir zem šīs cenas, varētu izslēgt no vērtēšanas. Tomēr, kamēr atbildīgās institūcijas izliekas šo piedāvājumu nedzirdam un nesaprotam, būvnieki un projektētāji arvien pilnveido savas prasmes konkursos piedāvāt nereāli zemas cenas, bet pēc tam jau projekta realizēšanas laikā atrast veidu, kā pierādīt, ka pasūtītājs neprecīzi definējis iepirkuma priekšmetu, tādēļ nepieciešams papildu finansējums.

“Ja mēs izskaustu nepamatoti zemās cenas, tad varētu runāt, ka mēs lēnā garā ar kontroles mehānisma palīdzību, ar Būvniecības valsts kontroles biroju un visām būvvaldēm pamazām paprasītu lielākas prasības, un viņas pašas no sevis veidotos konkursa gaitā. Uzvarētu tas, kas ir labāks,” ir pārliecināts būvinženieris.

Īpaši bieži nepamatoti zemas cenas piedāvājumi saistīti ar būvprojektēšanu, novērojis Pelsis. Tad ar iespējami zemām izmaksām tiek piedāvāts tikai projekta “skelets” bez detaļām un paskaidrots, ka, ja pasūtītājs vēlas arī detaļas, tad nepieciešams papildu finansējums. Tā kā pēc Zolitūdes traģēdijas vairs neviens neuzdrīkstas riskēt ar paviršiem un līdz galam neizstrādātiem projektiem, lielākoties pasūtītāji piekāpjoties un piekrītot maksāt vēl.

Turklāt nereti papildu samaksas krietni pārsniedz sākotnējā piedāvājuma cenu. “Skaidrs, ka neviens neriskēs ar to, ka kaut kas varētu sagāzties, bet citas detaļas būs daudz paviršākas, būs mazāks projekta saturs, nebūs uzzīmētas tās lapas, bez kurām var iztikt, un tās būs pasūtītājam jāpasūta vēl papildus,” novērojis būvinženieris.

Viņam zināmas vairāk nekā 20 metodes, kā uzvarēt ar nepamatoti zemu cenu un pēc tam panākt papildu finansējuma piešķiršanu. Populārākā ir saistīta ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansētajiem projektiem, kad valsts, lai nezaudētu Eiropas naudu, ir gatava piekāpties būvnieka prasībām.

“Visefektīvāk ir tad, ja uzvar tajā periodā, kad Eiropas naudas dalīšana iet uz beigām. Tad saprot, ka pieļauta kļūda – par tādu cenu, kā ir izstrādāts, neko izdarīt nevar. Ja nevar atrast trūkstošos tūkstošus, ko piemaksāt, tad tā projekta vienkārši nebūs vai būs tikai pēc 2 gadiem, kad ES naudas vairs nebūs. Ko tad tam pasūtītājam darīt? Viņš visos iespējamos veidos atradīs tos tūkstošus,” stāsta Pelsis.

Viņš min arī konkrētu piemēru, kad neviena institūcija nav vēlējusies ieklausīties ekspertu atzinumos par nepamatoti zemu cenu. 2013.gadā Daugavpils projektēšanas institūts piedāvāja Daugavpils profesionāli tehniskajai skolai izgatavot projektu jaunbūvei un esošo vairāku korpusu rekonstrukcijai. “Viņi piedāvāja uztaisīt projekta ekspertīzi visiem šiem korpusiem par 300 latiem (427 eiro) +PVN. „Uztaisīt ģeoloģiju” – atkal 300 lati +PVN. Uztaisīt topogrāfiju – tie paši 300 +PVN. Pirmkārt, jau pats fakts, ka trīs dažādi darba veidi maksā 300 latus, rada aizdomas. Tas jau liek aizdomāties, ka cipars no griestiem kaut kur izzīsts. Otrkārt, tas cipars 300 lati ir 20x mazāks nekā tirgus cena,” projektu atceras būvinženieris.

Viņš piedāvājis savus aprēķinus šiem darbiem, tomēr tajos neviens nav vēlējies iedziļināties vai apšaubīt šo aprēķinu pareizību. Toreiz Iepirkumu uzraudzības birojs uzklausījis Daugavpils projektēšanas institūta paskaidrojumu, ka viņi paši ar šiem darbiem nenodarbosies, bet piesaistīs apakšuzņēmējus, kas arī piedāvājuši tādas cenas. “Ir trīs papīri, trīs organizācijas apsola, ka par tādu cenu var uztaisīt. Lai gan jau pats par sevi dīvaini, ka trīs dažādas organizācijas piedāvā identisku cenu dažādiem darbiem. Iepirkumu uzraudzības birojam ar to pietika, lai visus manus aprēķinus aizslaucītu mēslainē,” secina Pelsis.

Tāpat reizēm iepirkumos uzvar dārgākais pasūtījums, kura iesniedzējs piedāvājis nepārbaudāmu kvalitāti. Viens no tādiem gadījumiem bijis ar siltumtrasēm. “Lai gan Latvijā divas kompānijas ražo siltumtrases, tomēr konkursos uzvar Dānijas kompānija, kura piedāvā neizmērāmu kvalitāti. Viņi apgalvo, ka siltumtrase būs kā jauna arī pēc 30 gadiem, lai gan pati rūpnīca strādā tikai septiņus gadus, līdz ar to iespējas to pārbaudīt nav nekādas. Tas nekas, ka visi speciālisti apšauba šo apgalvojumu, viņi tā saka, un līdz ar to uz papīra viņu piedāvājums izskatās ekonomiski izdevīgāks,” ar nožēlu secina būveksperts.

Pelsis novērojis, ka tagad parādījusies mode uzvarēt ar dārgāko cenu, bet ar nesaprātīgi īsiem termiņiem, kā bijis arī Salu tilta rekonstrukcijas darbos. Lai gan trīs eksperti atzinuši, ka tik īsā termiņā plānotos darbus nav iespējams paveikt, tomēr iepirkumu uzraugs uzticējies pretendenta pieaicinātajam ekspertam, kurš apgalvojis, ka ir iepazinies ar kompānijas piedāvāto unikālo metodi, tādēļ arī iespējams tik īss termiņš. “Mēs trīs palikām muļķos, bet pēc tam loģiski, ka darbu izpildes termiņi tika pagarināti,” atgādina Pelsis, kurš par šo gadījumu sūdzējies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Būvinženieris ir nobažījies, ka šie triki ar cenām un termiņiem ne tikai apdraud godīgu konkurenci, bet var novest arī pie nopietnākām sekām.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek.com

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz