Bunkus pirms nāves visas pūles veltījis tikai ABLV īpašniekiem nevēlamajam bankas likvidācijas scenārijam

Bunkus

Raidījuma “Nekā personīgi” apkopotā interese liecina, ka pirms nāves Mārtiņa Bunkus darbība aktīvi kaitējusi ABLV akcionāriem. Par vienu no tiem – Oļegu Fiļu, policijai iesniegumus rakstījusi arī viņa bijusī sieva Santa Bernāla un viņas tēvs, apgalvojot, ka meita tiek vajāta un jūtas apdraudēta. Pati Santa Bernāla bailēs par savu drošību miesassargu pavadībā bija spiesta pamest Latviju. Vienlaikus Latvijas policija līdz šim ir bijusi ļoti kūtra izmeklējot Amerikas valdības par naudas atmazgātājiem atzīto darboņu darbību.

Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms traģiskā notikuma centies izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai nonāktu “ABLV” bankas likvidatora amatā. Notikušas tikšanās ar ASV diplomātiem un lobistiem, ieguldīti ievērojami finanšu resursi, un bijusi pat izveidota starptautiska likvidatoru komanda, vēsta raidījums “Nekā Personīga”.

Sešpadsmit  gadu ilgajā advokāta praksē Bunkum bijusi pieredze arī 70 maksātnespējas lietās, no kurām zināmākā “Trasta komercbankas” likvidācija pērn viņam ļāva labi nopelnīt. Šā gada sākumā uz likvidācijas sliekšņa negaidīti nonāca trešā lielākā Latvijas banka.ASV iestāde FinCEN 13. februārī paziņoja, ka “ABLV” vainojama sistēmiskā naudas atmazgāšanā, korupcijā un pret Ziemeļkoreju noteikto sankciju pārkāpšanā, tāpēc tai jāliedz pieeja ASV finanšu sistēmai. Īsi pēc ziņojuma “ABLV” piespiedu kārtā beidza savu darbību. Banku regulatoram bija jāizšķiras, vai “ABLV” pašlikvidēsies un procesu vadīs bankas izvēlēti likvidatori un auditori, vai to likvidēs un divus miljardus vērto “ABLV” portfeli dalīs profesionāļi no malas.“Nekā personīga” rīcībā nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par “ABLV” likvidatoru izraudzītos tieši viņu. 27. februārī Bunkus lidoja uz Vašingtonu, lai “Jefferson” viesnīcā tiktos ar bijušo ASV valdības un Baltā nama pārstāvi Deividu Merkelu. Viņš Džordža Buša administrācijā bijis viens no visaugstāk atalgotajiem darbiniekiem, ieņēmis augstus amatus Valsts kasē, Nacionālajā drošības padomē. Tā kā viņa pārziņā bija Eirāzijas un Eiropas starptautiskās  attiecības, bieži izteicies jautājumos par Krieviju. Arī šeit Rīgā Baltijas forumā pirms gada.Pēc darba valdībā, Deivids Merkels sniedz lobija pakalpojumus un viņa klients bijis arī Nils Ušakovs. Pērn decembrī Vašingtonā Merkels rīkoja oficiālas vakariņas Ušakovam, kā tika teikts centrālai figūrai Latvijas politikā, bet savu kolēģi politisko konsultantu Merkels ieteica “Saskaņai”, lai palīdzētu partijai uzvarēt šā gada Saeimas vēlēšanās.“Nekā personīga” neoficiāli tapis zināms, ka Bunkus bija noalgojis Merkelu, lai panāktu ASV iestāžu atbalstu Bunkus nokļūšanai “ABLV” bankas likvidatora amatā. Bunkus par darbu Merkelam maksāja vairākus desmitus tūkstošu dolāru. Merkels bija arī Rīgā no šī gada 20. līdz 24. martam, lai apspriestu jau padarīto. Abi tikās Vašingtonā un Rīgā un intensīvi sarakstījās.11.aprīlis, 2018 15.51
[email protected]:“Dārgo, Deivid! Atsaucoties uz mūsu sestdienas sarunu un iepriekšējām sarunām, es gribētu formulēt šādu darba uzdevumu:1) Jādara viss iespējamais, lai novērstu pašlikvidācijas  procesu. Kā mēs runājām, likvidāciju vajadzētu veikt ārējiem un neatkarīgiem likvidatoriem, kuri nav saistīti ar bankas akcionāriem. Bankas akcionāri pašlikvidāciju izmantos savā labā, lai paslēptu nelikumīgās darbības. Viņi nesadarbosies ar oficiālajām uzraudzības iestādēm un darbosies vienīgi viņu pašu un ar viņiem cieši saistītu kreditoru interesēs. Šāda situācija nav pieļaujama, tā ir nelikumīga un pret likvidācijas principiem.2) (..) Ir nepieciešams panākt, lai ieceltie likvidatori būtu profesionāli, godīgi un lojāli Latvijas valstij un tās sabiedrotajiem. Šie likvidatori varētu sadarboties ar attiecīgajām valsts iestādēm. Likvidatoru izvēle ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai FKTK zinātu, kuri ir šie godprātīgi un kuriem likvidatoriem iespējams uzticēties. Tādēļ ir svarīgi, lai FKTK izdzirdētu no FincEN vai citas autoritatīvas iestādes par iespējamiem likvidatora kandidātiem attiecīgajai kredītiestādei. Tādā veidā būtu iespējams turpināt pašlaik uzsākto finanšu nozares sakārtošanu, kas notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas valsti, Fincen un FKTK.

Vai šie mērķi ir sasniedzami? Es gribētu dzirdēt Tavu viedokli un rīcības plānu, lai sasniegtu šos mērķus. Gaidīšu e-pastu, lai varam noorganizēt telefonkonferenci.”

Ceturtdiena, 12. aprīlis, 2018 17.36
No: [email protected]

“Sveicieni, MB, paldies par šo e pastu. Man viss ir skaidrs un šajā virzienā jau darbojos Rīgā un Vašingtonā. Es visu sapratu.”

Bija pagājis jau pusotrs mēnesis kopš “ABLV” kraha, un pienācis maijs, tomēr FKTK joprojām kavējās ar gala lēmuma pieņemšanu. No e pastu sarakstes nojaušams, ka Bunkus saņem slepenu informāciju, ka FKTK dos priekšroku “ABLV” pašlikvidācijai, kas pārvelk svītru Bunkus plāniem. E-pastā minēta vēl viena banka, par kuras stāvokli, acīmredzot, zināms ļoti ierobežotam lokam.

9.maijs, 2018, 1.47
[email protected]:

“Dārgo Deivid, Kā klājas? Man kļuvis zināms, ka AB (domāts “ABLV” – red.) būs pašlikvidācija un Latvijas valdība glābs Rietumu banku. Izskatās, ka lietas neiet, kā vajag. Vai varam runāt rīt 16.30 pēcpusdienā pēc Latvijas laika vai piektdien tajā pašā laikā?”

ceturtdiena, 17.maijs, 2018 16.06
[email protected]

“MB, atvaino, ka palaidu garām iespēju sazvanīties. Vai tu dod priekšroku telefonsarunai, vai parunāsim, kad būšu Rīgā? Man bija tikšanās, ko mēs apspriedām Vašingtonā. Un novērtēju dokumentu, ko nodošu tālāk.

Dod ziņu par iespējamiem laikiem, kad varam sazvanīties vai arī tiekamies maija beigās vai jūnija sākumā Rīgā, ja vien tajā laikā tur būsi.”

Sarakstē apspriestais dokuments ir sastādīts 26. aprīlī. Tajā ir nokomplektēta starptautiska komanda Bunkus vadībā kādas iespējams drīzumā gaidāmas bankas likvidācijas procesam. Komandā līdz ar Bunkus darbotos vēl viens advokātu birojs “Ellex Kļaviņš” ar advokātiem Raimondu Slaidiņu un Filipu Kļaviņu, kā arī starptautiskā auditorkompānija “PricewaterhouseCoopers”. Dokumentā minēts, ka ar abiem viņš jau ir vienojies. Advokātu birojā šonedēļ sacīja, ka šāda vienošanās nav tikusi parakstīta; auditorfirma apstiprināja, ka tādi sadarbības plāni patiešām bija.

“2018. gada martā “PwC Legal” uzrunāja viens no desmit Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izvirzītajiem un FKTK ieteiktajiem kredītiestādes likvidatora amata kandidātiem – Mārtiņš Bunkus. Viņš vēlējās izzināt “PwC” iespējas un pieredzi saistībā ar līdzīgu likvidācijas projektu īstenošanu pasaulē. Tā kā mūsu starptautiskajā tīklā ir vairāki tūkstoši speciālistu, kuri ir risinājuši līdzīgus finanšu sektora jautājumus daudzās pasaules valstīs, “PwC” apliecināja, ka no resursu viedokļa mēs būtu spējīgi nodrošināt neatkarīgu pasaules labāko praksi kredītiestādes likvidācijas procesa īstenošanā un zināšanu pārnesi “ABLV” gadījumā.”

“Nekā personīga” zināms, ka Bunkus ticies arī ar ASV vēstniecības Rīgā darbiniekiem, lai apspriestu “ABLV” likvidāciju. 13. martā vēstniecības ekonomiskais padomnieks Dans Ritenhauss bijis pie Bunkus advokāta birojā Klusajā centrā, bet 4. aprīlī viņi tikušies “Index café” netālu no ASV vēstniecības.

ASV vēstniecībā Rīgā sacīja, ka tā nekomentē diplomātisko tikšanos saturu un nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt, vai ir notikušas konkrētās tikšanās. “Nekā personīga” zināms, ka kādās no sarunām klāt bijis arī vēstniecības vicekonsuls Džeimss Snodijs un otrais sekretārs Kevins Pouvers.

Vai līdz ar citām Bunkus slepkavības profesionālās darbības apakšversijām izmeklētāji izskata arī šos procesus, policija neatklāj. 13 dienas pēc Bunkus nošaušanas savā automašīnā darbadienas rītā, FKTK pieņēma lēmumu par “ABLV” pašlikvidāciju – bankas akcionāriem labvēlīgāko scenāriju.

Ernests Bernis pēc advokāta nāves sacīja, ka Bunkus nemaz nebūtu varējis kļūt par “ABLV” likvidatoru, jo bija bankas klients. “Nekā personīga” zināms, ka bankā Bunkum bija seifs, kas stāvēja tukšs.

Andrejs Grišins, VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks (2018. gada 21. oktobris):
Tas, ka šis cilvēks ir apmeklējis ASV nav noslēpums zināmās aprindās, un līdz ar to tas nav noslēpums priekš mums.  (NP: Bet tas liecina par nopietnu gatavošanos bankas likvidācijā, konkrēti līgumi un vienošanās.) To mēs apzināmies, un kā jau teicu, ir perspektīvākas un mazāk perspektīvas versijas. (NP: Vai policija ir pratinājusi “ABLV” bankas akcionārus Fiļu un Berni?) Jūs domājat es personīgi? (NP: Policija.) Es atturēšos no šī komentāra. (NP: Jūs uzskatījāt par nepieciešamu pratināt Bunkus draudzenes un viņu bijušos vīrus, bet ne bankas akcionārus?) Es nekomentēšu, kuri cilvēki lietā ir pratināti. (NP: Tad jā vai ne?) Izmeklētāji nopratina cilvēkus, kad uzskata, ka ir pienācis laiks uzdod konkrētus jautājumus.
Bunkus un Merkela sarakste ir policijas rīcībā. Bet lūgusi FIB palīdzību bijušās augstās ASV amatpersonas nopratināšanā, policija nav.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers:
Nav viegli atklāt šādus noziegumus, bet es ne mirkli neapšaubu mūsu policijas spēju to izdarīt. Protams, liela nozīme ir kvalitatīvi iegūtiem un nostiprinātiem pierādījumiem un zināmā mērā arī veiksmei. Veiksme ļoti bieži palīdz. (NP: Cik reizes piecu mēnešu laikā jūs pats kā ģenerālprokurors esiet devies uz kādu no šīm piecām valstīm ar lūgumu paātrināt palīdzības sniegšanu?) Tāda forma netiek piemērota nevienā noziegumā, ka ģenerālprokurors dotos uz kādu valsti un lūgtu paātrināt. Ja nepieciešams, tas tiek izdarīts likumā noteiktā kārtībā un pie manis procesa virzītājs nav griezies.
Telefonsaruna ar Merkelu mums neizdevās. Sākumā viņš noliedza, ka būtu sniedzis pakalpojumus Bunkum, vēlāk apšaubīja, vai zvanītāja ir žurnāliste. Pēc rakstisku jautājumu nosūtīšanas, Merkels atsūtīja lakonisku atbildi.

No: [email protected]

“Mans darbs ir bijis veltīts tam, lai banku sistēma Latvijā ir caurspīdīgāka. Man tiesībsargājošās  iestādes nav uzdevušas nevienu jautājumu un es tos arī negaidu. Viņa (Mārtiņa Bunkus) nāve ir traģēdija”.

Pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības ASV vēstniecība nākusi klajā ar tehniskās ekspertīzes piedāvājumu mūsu tiesībsargājošajām iestādēm. Cits paziņojums nav bijis. TV3 rīcībā ir ziņas, ka Bunkus izveidotās komandas auditorfirma “PricewaterhouseCoopers” šobrīd ir piesaistīta ABLV pašlikvidācijas procesā.

Kā apstiprināja kompānijā, auditors šobrīd kā neatkarīgs konsultants sniedz atbalstu FKTK bankas likvidācijā.

 

 Avots: TV3 Nekā Personīga

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

4 Komentāri on "Bunkus pirms nāves visas pūles veltījis tikai ABLV īpašniekiem nevēlamajam bankas likvidācijas scenārijam"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Lamata
Lamata

Arī Citadeles bankas akciju pārdošanā aktīvu dalību ņēma ASV sūtnis Latvijā. Tikai beigās viņi mūsu bāleliņus uzmeta. Viņiem uz naudu laba oža.

Jautājums
Jautājums

Filips Kļaviņš ir viens no žurnāla IR akcionāriem. Tā ir atbilde, kādēļ par šo nekas nebūs rakstīts šajā žurnālā.

Janka
Janka

Bunkus gadījumā nav pārsniedzis pilnvaras? Te jau darbs DP, ārlietu & iekšlietu ministrijām. No kurienes Bunkum var būt pilnīga informācija?

wpDiscuz