Bijušais KNAB puspriekšnieks pats apsūdzētā statusā

KNAB Jurašs

Ģenerālprokuratūra jau nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu (Jaunā konservatīvā partija).

To otrdien intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers sacīja, ka prokuratūra ir pārliecināta, ka pret Jurašu var sākt kriminālvajāšanu.

Savukārt Jaunā konservatīvā partija savā sociālā tīkla “Twitter” lapā ir ievietojusi paziņojumu, ka šodien plkst.14 partijas frakcijas telpā Torņu ielā 3/5 notiks preses konference, kurā Jurašs, kopā ar partijas biedriem Jāni Bordānu un Jutu Strīķi informēs par sākta kriminālprocesa apstākļiem.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde jau ceturtdien, 24.janvārī varētu lemt par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša (JKP) izdošanu kriminālvajāšanai, informēja komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Kā zināms, 2016. gada vasarā Juris Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija (tagad – Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska pagājušā gada 15. jūnija lēmumu. Lieta tika nodota atpakaļ izmeklēšanai, un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija izbeidzis kriminālprocesu par, iespējams, miljona eiro liela kukuļa piedāvāšanu Jurašam kā KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam. Lēmums par lietas izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ pieņemts 2018. gada septembrī.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

Avots: lsm.lv

 

Populārākie raksti

Jūs varētu interesēt

2
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
anonīms
anonīms

Te tev nu bija bezkompromisa tiesiskums JKP izpratnē! Saeimu atlaida tikai tāpēc, ka nedeva piekrišanu kratīšanai pie Šlesera, kaut gan tā kratīšana nebija vispār vajadzīga un lieta pret Šleseru tiesā nenonāca. Viens no JKP priekšvēlēšanu solījumiem bija atcelt kriminālo imunitāti Saeimas deputātiem, bet, kad savējo jāizdod kriminālvajāšanai, tad piesedzas ar to pašu deputātu kriminālo imunitāti un ķengā ģen prokuroru un spurojas kā vien var pretī.

Andris
Andris

Žurnālisti (vai kāds cits) te kaut ko neputro?