Seksa pozu psiholoģija

seksa-pozu-psihologija

Seksa pozu izgudrotājs – nez, kurš pirmais tas bija? Par to vēsture klusē, tikai šad tad pavīd kāds mīts. Par seksa pozu izmēģināšanu tiek daudz runāts gan virtuves un pīpētavu sarunās, gan plašsaziņas līdzekļos. Kaut kam var piekrist, šis tas ir galīgi garām, uzskata seksa speciāliste Rita Lasmane.

Kāpēc ap šo jautājumu virmo tik lielas kaislības? Tāpēc, ka ar  katra indivīda ķermeņa uzbūvei piemērotāko pozu palīdzību cilvēki tiek pie maksimālā seksuālā gandarījuma.

Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka pozām ir arī psiholoģisks zemteksts. Mēdz gadīties, ka poza pārim it kā der anatomiski, bet no psiholoģiskā viedokļa tā rada pretestību vai pat konfliktus, jo katram partnerim par to ir citāds viedoklis.

Sekss ir ne tikai veids, kā apmierināt seksuālu iekāri un apliecināt jūtas, bet arī komunikācijas veids. Poza, savukārt, apliecina procesa intimitāti, kas sievietēm ir īpaši svarīgi. Mūsu kultūrā šo intimitāti tradicionāli apliecina pozas „seja pret seju”, vīrietim esot virspusē. Kā izrādās, daudzām sievietēm šī poza apliecina aizsargātību , jo vīrieša ķermenis burtiski apsedz sievieti.

Šo pozu dēvē par „misionāru pozu”. Leģenda vēsta, ka iezemieši, kas bija raduši mīlēties tā, kā to dara dzīvnieku pasaulē, vērojot pa būdas spraugām misionāru pāra, kas bija ieradušies „apgaismot” mežoņus, tuvības brīžus, šo „apgaroto” pozu pārņēma savā arsenālā. Izrādās, šis mīts neatbilst patiesībai: alu sienu gleznojumos ir atrodami seksuālo pozu attēlojumi, kurās senie cilvēki attēloti, mīlējoties ar seju pret seju. Tas netieši apstiprina, ka seksa sociālā (komunikācijas) funkcija bija pazīstama jau kopš senatnes. Proti, poza seja pret seju ir nevis „misionāru”, bet cilvēciska.

Šo pozu grupu dažādas kultūras traktē dažādi: no vienas puses, šīs pozas nozīmē pilnīgu saplūšanu, no otras puses – pakļaušanu no vīrieša – sieviete piespiesta tā, ka nevar pakustēties. Šo pozu izmanto tie vīrieši, kam mazsvarīga sievietes labsajūta un vēlmes, kuri galvenokārt tiecas pēc varas apziņas pār sievieti. Vīrieti varētu valdzināt sava spēka demonstrēšana un tas, ka sieviete, kam liegtas kustību iespējas un kura nevar atbildēt vīrieša frikcijām, tādā veidā sagādājot arī sev baudu. Bet tamlīdzīga uzvedība notrulina paša vīrieša izjūtas, jo pāri seksuālai baudai dominē vēlme pakļaut.

No sievietes viedokļa poza „sieviete apakšā, seju pret seju” varētu liecināt nicinājumu un pret vīrieti. Sak’ es tik apguļos uz muguras un paplešu kājas, bet tu dari ko gribi, man vienalga. Aptauju dati liecina, ka šādā pozā ar seksu nodarbojas laulātie pāri, kur sievas ienīst vīrus un sievietes pret seksu izturas kā pret pienākumu.

Ja no vienas puses partneris aprakstāmo pozu izjūt kā saplūšanu, bet partnere kā vienaldzību, vai arī partneris alkst varas apziņas, bet partnere meklē aizsargātības izjūtu, tad iznāk, ka pie tādiem pretrunīgiem mērķiem kāds noteikti paliks neapmierināts.

Bet, ja psiholoģiski abiem šī poza šķiet pieņemama un vēl papildus tiek stimulētas erogēnās zonas, tad abas puses to uztvers kā vispiemērotāko.

Nākamā izplatītā poza „seja pret seju” būtu no sērijas “sieviete virspusē”. Pirmkārt, šī poza ir ērtāka, jo sieviete pārsvarā ir vieglāka par vīrieti. Otrkārt, spiediens ir mazāks. Treškārt, aktīvā lomā ir sieviete. Tieši tāpēc vairums seksologu šo pozu iesaka aktīvām sievietēm un nogurušiem vīriešiem.

Savukārt psihologi šai pozai piedēvē specifiskus konfliktus. Zināma daļa vīriešu, kas sevi uzskata par „krutiem džekiem”, nespēj iedomāties, ka sieva vai draudzene varētu viņam „uzsēsties virsū”. Vienīgās, kas tā drīkst darīt, ir prostitūtas, jo viņas jau tāpat ir pazemotas, jo ir „nopirktas”, tāpēc viņš var atļauties mierīgi pagulēt, kamēr seksstrādniece nopūlas.

Šādā situācijā, kad vīrietis pārprot savas vīrišķās iespējas, viņš parasti ir zaudētājs un paliek bez seksuālā gandarījuma, jo nereti noguruma dēļ nespēj veikt dzimumaktu, bet neļauj arī sievietei, kas ar prieku ņemtu iniciatīvu savās rokās, to izdarīt atrodoties virspusē, jo baidās zaudēt savas pozīcijas.

Ne mazāk pretrunīgi viedokļi par pozu “sieviete virspusē” ir pašām sievietēm. Viena daļa daiļā dzimuma pārstāvju šo pozu izmanto nevis tāpēc, lai sajustu vajadzīgo spiedienu uz G punktu, kas sniedz dziļākas seksuālas izjūtas, bet tāpēc, lai beidzot izjustu varu un spēku pār vīrieti, kas ikdiena dominē pār viņu. Citas, pietiekami aktīvas un seksuālas dāmas, šo pozu nevēlas, jo, lūk, „kamēr vecais guļ un kaifo, man jānopūlas un viņš jāapkalpo”.

Suņu pozas nosaukums jau izsaka visu, tātad šī poza aizgūta no dzīvnieku pasaules un it kā liecina, ka ir visvienkāršākā, jo dzīvniekiem viss ir vienkārši. Kā izrādās, dzīvnieku pasaulē dzimumdzīve ir ne mazāk sarežģīta kā cilvēkiem. Tiek uzskatīts, ka “suņu poza” sevišķi patīk vīriešiem un šajā pozā vīrietis sievieti īpaši pazemo, jo abi neatrodas ar seju pret seju un zūd intimitāte – sieviete neredz vīrieša sejas izteiksmi. Arī vīrietis neredz sievietes seju un tas atbrīvo vīrieti no atbildības par sievietes labsajūtu un liek viņam justies brīvam.

No sociālo uzslāņojumu viedokļa minētā poza visvairāk akcentē vīrieša varu pār sievieti. Daļa vīriešu vēl iecienījuši pieliekt sievietes galvu, kas no psiholoģijas viedokļa liecina par pilnīgu pakļaušanu. Tā mēdz darīt vīrieši, kuriem ir ne tik svarīgs pats sekss, kā pakļaušanas akts. Dzīvnieku pasaulē tamlīdzīga poza pakļauj kā mātītes, tā tēviņus.

Lai arī “suņu poza” daudzām sievietēm sagādā spēcīgu baudu, kas noved līdz orgasmam, jo tiek stimulēts G punkts, daļa no viņām kategoriski atsakās no tās.

Gadījumā, ja sievietei psiholoģiski “suņa poza” nav pieņemama, ir iespējams atrast alternatīvu – pozu “seja pret seju”, kur sieviete sēž vīrietim klēpī. Ja vien arī šajā pozā vīrietis nevēlēsies demonstrēt savu varu un kustinās sievieti kā mākslīgo vagīnu uz priekšu un atpakaļ.

Runājot par vīrišķības demonstrēšanu un sava spēka apzināšanos, kompromiss ir iespējams! Ja sieviete jūtas par daudz saspiesta un padarīta mazkustīga pozā “sieviete apakšā” vai “suņu poza” viņu pazemo, vīrietis var paņemt sievieti uz rokām un, atrodoties ar seju pret seju, veikt dzimumaktu stāvot kājās. Šajā pozā vīrietis pilnā mērā izjūt savu spēku, bet sieviete, turēta uz rokām, savu trauslumu un aizsargātību.

Kā poza “sēžot ar seju pret seju”, tā poza “kājās stāvot” apliecina pilnīgu uzticēšanos. Lai gan “suņu poza”, ja vien partneru starpā nenotiek raksturu cīņas, arī apliecina pilnīgu uzticēšanos: dibena vaigi katram cilvēkam ir viena no neaizsargātākajām ķermeņa vietām, ja sieviete atrodas četrrāpus, un klaji demonstrē partnerim šo vietu. Seksologu pētījumi liecina, ka šo pozu izmanto pāri, kas atrodas harmoniskās attiecībās.

Tā nu iznāk, ka pozu izvēlē nereti noteicošie faktori ir nevis fizioloģiskie, tādi, kas sagādā maksimālu baudu, bet psiholoģiskie, kas nosaka komforta vai diskomforta sajūtu – aizsargātību vai vēlmi dominēt.

Protams, katrs gadījums apskatāms individuāli.

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

2 Komentāri on "Seksa pozu psiholoģija"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
:(
:(

Nja, sanāk kas kustas tas automātiski pazemo & pakļauj, vienalga sieviete vai vīrietis.

Alla
Alla

Kādas muļķības! Tāds savārstījums bez kāda seguma! Lasmane, kaunies!

wpDiscuz