Man nav vajadzīgs tas, kuram nevajag mani

attiecības

Jaunībā mēs mokoši meklējam sevi, 15-25 gadu vecumā mēs esam “kaut kas”. Kā saprast, kas tev patīk un kas tu vispār esi, ja neesi pamēģinājis dažādas lietas un tev vēl nav nekādas dzīves pieredzes? Tāpēc jaunībā mēs drosmīgi metamies eksperimentēt – gan ar ārieni, gan profesiju, gan seksu, gan mīlestību.

Pēc 25 mums jau ir izveidojies kaut kāds karkass – mums ir izglītība, nedaudz, iespējams, arī profesionālā pieredze, ir jau pirmie puni attiecībās un seksā. Mēs vairs tik bezbailīgi neraujamies eksperimentēt un vairāk vai mazāk zinām savus mērķus. Daudzas sievietes ir jau apprecējušās, dzemdējušas bērnus vai arī veido attiecības ar perspektīvu to izdarīt. Šo to jau dzīvē saprotam, bet mazāk tajā visā saprotam pašas sevi. Mums saplūst savas vajadzības un sabiedrības vēlmes, un ļoti bieži mīlestību jaucam ar vēlmi upurēties. Mēs cenšamies iztapt vīrietim, jo citādi šķiet, ka viņš apvainosies un mūs pametīs.

Briedums – tā ir īstā tikšanas ar sevi. Pēc aklās jaunības “kāda dēļ”, mēs sākam dzīvot pašas sevis dēļ. Tas nenozīmē to, ka mums neviens nav vajadzīgs vai arī mēs esam kļuvušas veiksmīgas, egoistiskas un pašpietiekamas vientuļnieces. Nē! Mēs tāpat kā divdesmit gadu vecumā vēlamies mīlestību, vēlamies attiecību siltumu.

Vienkārši tagad mēs saprotam, ka veselīgās attiecībās viss ir abpusēji. Kā teicis Omārs Haijams: ”Man nav vajadzīgs tas, kam neesmu vajadzīgs es.”

Tāpēc es vairs…
1. …negaidu vīrieša zvanus vai ziņas. Es vai nu rakstu un zvanu pati, vai izdzēšu tos kontaktus, kuriem nav laika pat īsi atbildēt: “Piedod, šobrīd esmu aizņemts, piezvanīšu, kad atbrīvošos.”

2. …neeju uz randiņu, ja tikšanās vieta un laiks man ir neizdevīgi. Lai tikšanās būtu prieka pilna, tai jābūt ērtai. Ja vīrietis neinteresējas ne par sievietes laiku, ne vēlmēm, ne viņas ērtībām, tas nozīmē, ka viņam vispār šī sieviete neinteresē. Tāds vīrietis man nav vajadzīgs.

3. …nepiedodu dāvanu neesamību manās dzimšanas dienās vai citos man svarīgos svētkos. Man patīk vīrieši, kuriem patīk tērēt naudu, lai apdāvinātu savas mīļotās sievietes.

Naudas lietās skopi cilvēki parasti ir skopi it visā. Nevērība pret datumiem, kuri svarīgi otram cilvēkam, nozīmē tikai neuzmanību pret pašu cilvēku. Tos, ko mēs mīlam, mums gribās lutināt un iepriecināt, un tas viss, kas ir svarīgi viņiem, ir svarīgs arī mums.

Ja nav svarīgi vai ir žēl, vai aizmirsu – vari aizmirst arī manu telefona numuru.

4. …negaidu, kad vīrietis atradīs attaisnojumu tam, ka viņš nav veiksmīgs un nedzīvo labklājībā. Tas nenozīmē, ka no vīrieša man vajadzīga tikai nauda. Bet stāsts par “ar mīļoto laime arī zaru būdiņā” nav nobriedušas sievietes stāsts. Savās būdās mēs pabijām jau 20 un 30 gados, un 40 gados mums jau pašām ir sava komfortabla dzīve, tāpēc attaisnojumiem nav vietas.

5. …neklusēju par to, kas man nepatīk. Protams, es “nekompostrēju vīrietim smadzenes” ar visdažādākajām pretenzijām. Taču ir lietas, par kurām otrs cilvēks nenojauš kaut vai tāpēc, ka viņš nav es. Ja es nemīlu ātrumu, jo tas mani biedē, tad es neklusēju un netēloju sajūsmu, ja vīrietis brauc ar 120 km stundā. Tāpat arī es aizkaitināti neuzbrēcu – “kā tu brauc!”, bet mierīgi saku: “lūdzu, nebrauc tik ātri, es nervozēju un man ir bail.”

6. …es nebaidos uzdot jebkurus jautājumus. Tāpat arī esmu gatava atbildēt uz jebkuru jautājumu. Jaunībā mēs baidāmies noskaidrot nesaprotamo, jo baidāmies vīrieti izbiedēt vai ievainot viņa patmīlību. Taču tieši šī neskaidrība pēc tam ievaino mūs pašas. Es vairāk nevēlos sāpes, tāpēc es visu noskaidroju.

7. …es negludinu vīrieša kreklus. Man vispār nepatīk gludināt. Man arī manus kreklus nepatīk gludināt. Es vairs nedaru neko tādu, kas mani apgrūtina. Ja viņš mani mīl, tad pats izgludinās savus kreklus.

8. …nejaucu seksu ar mīlestību. Sekss var būt saistīts ar mīlestību un var arī nebūt ar to saistīts. Pēc manām domām, mīlestība ir tad, ja viņš izgludina pats savu kreklu, paklusē kopā ar mani no rītiem, jo no rīta man negribās runāt. Atcerēties mana kaķa vārdu un to, cik karotītes cukura es beru kafijā, uzdāvināt tikko grieztu peoniju pušķi un bez īpaša uzaicinājuma atnākt un salabot manu tekošo krānu. Ja tā visa nav un ir tikai sekss – tātad mums ir tikai sekss.

9. …neesmu greizsirdīga uz viņa draugiem un darbu. Vai arī uz viņa bērniem no iepriekšējām attiecībām. Ja vīrietis mani mīl, viņš atrod laiku, ko veltīt man. Viņš mani iekļauj savā noslogotajā grafikā, neskatoties uz komandējumiem, futbolu, draugiem, makšķerēšanu kopā ar dēlu. Jo arī es dzīvoju piepildītu dzīvi.

Ja mēs abi atrodam laiku viens otram, tātad mums ir attiecības. Ja laiku attiecībām atrodu tikai es, bet vīrietis visu laiku ir aizņemts, tātad attiecībām man jāpameklē kāds cits.

10. …necenšos izskatīties labāk vīrieša dēļ. Tieši otrādi – iepazīšanās brīdī es varu būt pat sliktāka kā esmu – ciniskāka, tiešāka. es nekautrējos stāstīt par savām grūtībām un problēmām. Tas, kuram esmu vajadzīga, paskatīsies dziļāk un tālāk. Tas, kuram neesmu – paies garām.

Man ir gandrīz 42 gadi. Un es esmu bambuss. Tiešs, stingrs, lokans un bez liekām pretenzijām. Mani ir grūti salauzt, saliekt un pat pastumt malā. Es esmu norūdījusies. Taču es vēl joprojām vēlos mīlēt, tomēr neesmu gatava upurēties mīlestības dēļ.

Jo mīlēt nozīmē radīt nevis ciest.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: https://www.b17.ru
Autore: Jeļena Špundra (psiholoģe, geštaltterapeite un mākslas terapeite)

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


3
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Viesturs
Viesturs

raksts – figņa… Vecmeitas gaudas

Ezis UK
Ezis UK

Tik pārliecināts? Tev nepatīk nobriedušas sievietes? Jeb gulies es tūlīt man jau stāv ,kā par sevi nepārliecināts tīnis?Pamatā viss ir kā viņa raksta,bet tev vajag tikai ko dr…..Par cieņu un kur nu vēl mīlestību neesi jau gan dzirdējis.

Armands
Armands

Mīlēt nozīmē dot ne gaidīt… transformēt, jo ja divi dod, tukšuma nav, ja tikai viens, otrs tiek izsmelts… neizsmeļajiem

Un maza piepilde, viss kas šeit ir rakstīts, mēs sagaidam ka otra puse darīs tāpat. Un ja nemīli bet patīk seks, pasaki, jo ir reizes kad mēs otru nostādam upura lomā, pasakot mēs atbrīvojam sevi un viņu