“Vienotība” ripo bezdibenī, Āboltiņu tas neuztrauc

Vienotība

Partijas Vienotība reitings jau kopš novembra ir rakstāms ar viencipara skaitli, un februārī tas atkal ir būtiski krities, svētdien vēstīja LTV raidījums “de Facto”.

Turklāt, ja KNAB lēmums par Saeimas vēlēšanu izdevumu pārkāpumiem stāsies spēkā, Vienotībai vairs nepienāksies valsts budžeta finansējums – 140 000 eiro gadā.

Pagājušajā mēnesī par «Vienotību» balsot būtu gatavi 5,4% vēlētāju, liecina kompānijas SKDS veiktais pētījums pēc Latvijas Televīzijas raidījuma «de facto» pasūtījuma. Dziļo vēlētāju uzticības krīzi partija piedzīvo brīdī, kas tai tāpat nav viegls. Pēdējo mēnešu laikā zaudēts premjera amats un vairāki ietekmīgi ministru portfeļi, palielinājušies draudi palikt bez valsts budžeta finansējuma un spēkā stājušies tiesas spriedumi par vēlētāju uzpirkšanu par labu Vienotībai.

 

12.Saeimas vēlēšanās Vienotība bija otra populārākā partija pēc Saskaņas

12.Saeimas vēlēšanās Vienotība bija otra populārākā partija pēc Saskaņas, līdz ar to arī otra lielākā parlamenta frakcija. Premjerministre Laimdota Straujuma izveidoja savu otro valdību, koalīcijā atkal ņemot mazāk populārās Zaļo un Zemnieku savienību un Nacionālo apvienību. Nu situācija ir būtiski mainījusies.

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktais SKDS pētījums rāda, ka februārī Vienotības reitingi (5,4%) ir tuvāki abu Saeimas mazo frakciju – Latvijas Reģionu apvienības (3,9%) un No sirds Latvijai (2,8%) – nekā Nacionālās apvienības popularitātes rādītājiem (8,3%). Savukārt no Saskaņas (18,5%) un no Zaļo un Zemnieku savienības (18,1%) Vienotība atpaliek jau dramatiski.

Turklāt zemi reitingi – ne vairāk par 6,5% – Vienotībai bija jau visu ziemu. Tik ilgs zemas popularitātes periods Vienotībai vēl nav bijis. To apliecina arī sociologs Arnis Kaktiņš: «Iepriekš, šķiet, 2011.gada jūlijā un augustā bija divi mēneši, kad partijas popularitāte salīdzinoši īsu brīdi nokrita zem 10 procentiem, bet pēc tam diezgan ātri atkal saņēmās, atkopās, atguvās. Nu jau četrus mēnešus pēc kārtas partijas popularitāte ir zemāka par 10 procentiem. Es teiktu, salīdzinoši šobrīd partija piedzīvo nosacītu popularitātes krīzi, kāda iepriekš nekad šīs partijas vēsturē nav bijusi.»

 

Āboltiņa uzskata, ka jaunākie reitingi neesot traģēdija

Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka jaunākie reitingi neesot traģēdija, jo ap 5,5-6 procentiem tie turoties jau trešo mēnesi. Tomēr partijai būtu jāspēj mobilizēties, uzsver Vienotības līdere: «Šī, protams, nav tā situācija, ar kuru vajadzētu lepoties un par kuru mēs varētu domāt, ka mūsu biedri jūtas labi, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām.»

Vienīgais veids, kā atgūt vēlētāju uzticību, esot darbs, tāpēc jāļauj Vienotības ministriem strādāt, pārliecināta Āboltiņa. Savukārt dažādie ar Vienotību saistītie tiesas procesi esot vecas ziņas, kas būtiski reitingus vairs neietekmējot.

Pirms nedēļas Centrālā vēlēšanu komisija kārtējo reizi lēma par to, vai balsu pirkšana ir ietekmējusi Vienotības rezultātu vēlēšanās. Šobrīd komisija ir anulējusi 57 balsis, kas Latgalē tika atdotas par Vienotību un tās kandidātu Dzintaru Zaķi. Arī pēc pēdējā sprieduma, kurā konstatēts, ka uzpirktie vēlētāji vesti pat ar autobusiem un to organizējis kādreizējais «Jaunā laika» deputāts Igors Aleksandrovs, Zaķis nedomā nolikt deputāta mandātu. «Ja tas būtu 57 no 100, tad tā būtu katastrofa. Tad īstenībā arī būtu jāpieņem daudz radikālāki lēmumi. Tā kā tas ir 57 no 4,5 tūkstošiem, turklāt politisko oponentu organizēti, tad es domāju, ka nav jēgas mēģināt radīt demokrātijā tādu interesantu pavērsienu, ka ar manipulācijām var ņemt no trases nost ievēlētu ar daudz lielāku balsu skaitu deputātu,» klāsta Zaķis.

Aleksandrova lietas iztiesāšanas laikā prokurors nolasīja apsūdzību, kurā atklāja – no šīs lietas ir izdalīts kriminālprocess pret vēl vienu personu, kas 12.Saeimas vēlēšanu dienā esot organizējusi no 25 līdz 30 vēlētāju došanos autobusā no Madonas pilsētas stadiona uz vēlēšanu iecirkni Viļānu novada Dekšāres pagastā. Lieta joprojām ir Drošības policijā, kas ieilgušo izmeklēšanu skaidro šādi: «Šobrīd visas kriminālprocesā iesaistītās personas ir nopratinātas, izņemot aizdomās turēto personu, kura ir izsludināta meklēšanā. Ņemot vērā, ka šī persona nav valstī, pirmstiesas izmeklēšana par šo epizodi nav pabeigta.»

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas aprēķiniem, pierādoties vēl 21 vēlētāja uzpirkšanai Latgalē, Vienotība zaudētu vienu Saeimas deputāta mandātu. No deputāta amata gan atvadītos nevis Zaķis, bet bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš Latgalē palika trešais.

Matīss apgalvo, ka par to nedomājot, jo spekulēt par to pirms tiesas vai CVK sprieduma būtu pāragri. Ja pret Zaķi Matīss vērsties neplāno, tad tik labvēlīgi noskaņots viņš nav pret kādu citu frakcijas kolēģi. «de facto» rīcībā ir informācija, ka Matīss jau pēc Māra Kučinska valdības apstiprināšanas ir atkārtoti vērsies Vienotības ētikas komisijā ar lūgumu izvērtēt bijušās premjeres Laimdotas Straujumas rīcību, rudenī pieprasot ministra demisiju. Matīss raksta, ka viņa demisijas pieprasījums nodarījis Vienotībai kaitējumu, kā rezultātā partija zaudēja premjera amatu un samazināja savu ietekmi Ministru kabinetā.

Lai gan demisijas jautājums jau novembrī pārrunāts Vienotības valdē, bijušais satiksmes ministrs joprojām grib pierādīt savu taisnību. Savu iesniegumu atsaukt viņš neplāno, jo esot jābūt skaidrībai par to, kā partija strādāšot tālāk. «Ja jau šobrīd pēc valdības vadītāja amata zaudēšanas Vienotība pārvērtē visus procesus iekšienē partijā un skatās, kā mēs varētu uzlabot savu darbību un kas vispār ir šie iemesli, tad būtu svarīgi visas šīs lietas ļoti rūpīgi izvērtēt,» saka Matīss.

Pati Straujuma bijušā satiksmes ministra rīcību neizprot, tomēr uz partijas ētikas komisijas jautājumiem rakstiski ir atbildējusi. «Bet ja Anrijs grib vēl un vēl runāt, protams, ka tās ir viņa tiesības. Es tikai nesaprotu, kāpēc mums vajag visu laiku uzturēt saspringumu. Sajūta, ka visu laiku kāds grib uzturēt saspringumu Vienotībā. Mums visiem ir ar vēsām galvām jāapsēžas un jābeidz šis saspringuma līmenis turēt. Jābeidz tos iekšējos pusdzeltenos uzbrukumus vienam pret otru turpināt,» aicina ekspremjere.

 

Vienotība var zaudēt valsts budžeta finansējumu 140 000 apmērā

Šonedēļ Vidzemes priekšpilsētas tiesa arī noraidīja Vienotības sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja partijai piemēroto 4300 eiro naudas sodu par Saeimas vēlēšanu izdevumu pārkāpumiem. Šis spriedums vēl ir pārsūdzams, taču, ja KNAB lēmums stāsies spēkā, Vienotībai vairs nepienāksies valsts budžeta finansējums – 140 tūkstoši eiro gadā. Lai gan tiesa publiski apliecināja, ka Vienotības sūdzība ir noraidīta, Āboltiņa to nodēvēja par dezinformāciju, jo partija spriedumu vēl neesot saņēmusi.

KNAB ieskatā, vairākas trešās personas, kas apmaksājušas aģitāciju par partiju Vienotība, patiesībā bijušas saistītas ar atsevišķiem kandidātiem. Četri no tiem ir Vienotības frakcijas deputāti – Zaķis un savulaik ar Reformu partiju politikā ienākušie Jānis Upenieks, Vilnis Ķirsis un Viktors Valainis. Jēkabpils reģionālās partijas biedrs Valainis frakcijā pārstāv tā dēvēto reģionālo spēku grupu, kurai Vienotība valdības veidošanas procesā atvēlējusi vairākus amatus. Par partijas iespējamajām finanšu likstām Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Valainis satraukumu neizrāda. «Pirmkārt, tas uz mani nemaz neattiecas, tas attiecas uz partiju Vienotība, un pagaidām es pat nevaru komentēt. Tā ir nepatīkama sajūta, bet man arī ir savs viedoklis par to, kā tā situācija līdz tam ir nonākusi, un es galīgi nejūtos ne par ko vainīgs,» saka Valainis.

Iepriekš uzdotie jautājumi par partijas vadības atbildību – gan par vēlēšanu sarakstā iekļautajiem cilvēkiem, gan par zaudēto premjera amatu – joprojām nav līdz galam atbildēti. Taču tagad tos aktualizē arī Vienotības zemais reitings, atzīst partijas valdes locekle Straujuma. Viņa norāda – ja partijai ir slikts reitings un sabiedrība to nesaprot, tad «eiropeiskā vidē parasti tad tiek pārvērtēta tieši partiju vadība.»

Partijas vadītājas un valdes nomaiņa paredzēta Vienotības ārkārtas kongresā, kurš šobrīd ir ieplānots vien 29.oktobrī. Šis valdes lēmums gan neapmierina vairākus partijas biedrus. Tāpēc partijas Vienotība Liepājas nodaļa nākamsestdien organizē partijas reģionālo nodaļu sapulci, kurā prasīs kongresu sasaukt jau pavasarī. Tajā Vienotība varētu nodarboties ar kļūdu analīzi, bet rudenī kongress būtu jāveltī nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Tā uzskata liepājnieki, kuru aicinājumam jau ir atsaukušās vairākas Vienotības nodaļas no citām pilsētām un novadiem.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: de Facto

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

2 Komentāri on "“Vienotība” ripo bezdibenī, Āboltiņu tas neuztrauc"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
no malas
no malas

Upenieks, Valainis Ķirsis – nodeva Zatleru, tāpēc viņi tik mīļi Āboltiņai? Viņus jāizslēdz no Vienotības, būs tīrāks gaiss.

Juris
Juris

Āboltiņa ir tik nepopulāra, ka viņas atrašanās Vienotības sastāvā burtiski iznīcina šo partiju. Kamēr Vienotībā vadība nesaprot, ka jārēķinās pirmkārt ar vēlētāju viedokli un jāpanāk Āboltiņas atkāpšanās un aiziešana no politikas, tikmēr šī partija grims. Apbrīnojami, ka Vienotības deputāti tā pakļaujas vienai sievietei un ļauj savai partijai tik smagi kaitēt.

wpDiscuz