Valsts kontroliere Elita Krūmiņa intervijā Latvijas Radio atklāj, ka, visticamāk, valsts, nekritiski paļaujoties uz konsultantiem “Citadeles” pārdošanas lietā, zaudējusi līdz 75 miljoniem eiro, informē LSM.lv.
Valdība “Citadeles” akcijas pārdeva “Ripplewood” un divpadsmit starptautisku investoru grupai. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, no kuriem Latvijas budžetā nenonāca ne cents.
Valsts kontrole uzskata, ka banku varēja pārdot izdevīgāk, iegūstot 25 līdz pat 75 miljonus eiro vairāk. Turklāt valdība banku pārdeva pēdējā brīdī, jo pēc Eiropas Komisijas prasībām ilgāk vairs nevarēja paturēt valsts rokās savulaik pārņemto “Parex” banku, kuru vēlāk sadalīja, izveidojot “Citadeli”.
Tā kā banka tika pārdota pēdējā brīdī, Latvija nevarēja aizstāvēt intereses, bet nācās pieņemt partneru nosacījumus.
Nekritiskā paļaušanās uz konsultantiem
“Mēs bieži vien gribam valstī piesaistīt konsultantus, un tad viens pret viens bez kritiskā izvērtējuma arī pieņemam, ko konsultanti saka,” problēmu raksturoja Krūmiņa.
“Citadeles” pārdošanas gadījumā bakas akciju pārvaldītāja Privatizācijas aģentūra “lielā mērā kalpoja kā pastkastīte” starp valdību un konsultantiem investīciju banku “Societe Generale” un citiem, kuriem par darījumu kopumā samaksāja 5,5 miljonus eiro. Bet bija arī Latvijas Bankas viedoklis, kas atšķīrās no konsultantu viedokļa, bet tas netika pietiekami analizēts, norādīja Krūmiņa.
Kāpēc pārdošanu atlika?
Valsts kontrole nesaprot, kāpēc “Citadeles” pārdošanas process atlikts 2011.gadā, kad piedāvājums bija labāks un kad Latvijas Banka piedāvāja darījumu turpināt, atzina Krūmiņa.
Šajā gadījumā Privatizācijas aģentūras valde bija atbrīvota no atbildības, bet ministriem, kas pieņēma lēmumus, ir tikai politiska atbildība, atzina Krūmiņa. Tikmēr valstij ir jautājums par to, vai izdosies atgūt vēl 800 miljonus eiro, ko valsts ieguldīja bankas glābšanā.
No bankas pārdošanas Latvijas budžetam ne centa
AS “Citadele banka” pārdošanas rezultātā Privatizācijas aģentūra saņēma 74,7 miljonus eiro, bet valsts budžetam no tā nekas pāri nepalika, jo 76,97 miljoni eiro, tātad summa, kas pārsniedz pārdošanas rezultātā saņemtos 74,7 miljonus eiro, tika samaksāta Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, lai norēķinātos par valsts saistībām. 35,2 miljonus eiro Privatizācijas aģentūra norakstīja, ieguldījumu bankas kapitālā pielīdzinot tās pārdošanas cenai.
Līdzīgu piemēru netrūkst
“AS “Citadele banka” pārdošana nav vienīgais liela mēroga un nacionāli nozīmīgs darījums, kura īstenošana nesniedz pārliecību par pietiekamu valsts interešu aizstāvību. Pie tādiem var pieskaitīt “Liepājas Metalurgu”, “airBaltic”, tāpat ar bažām jāraugās uz lēmumiem attiecībā uz “Lattelecom” un LMT valsts kapitāldaļu nākotni, “Rail Baltica” un citi jautājumi, kas ne tikai ietekmē tautsaimniecību, bet arī var prasīt ievērojamus valsts finanšu ieguldījumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Lasītāju viedokļi