Vāc parakstus par čekas un kompartijas dokumentu publicēšanu internetā

čekas maisi

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par PSRS okupācijas režīma čekas un kompartijas dokumentu publicēšanu internetā.

 

Iniciatīvas autors ir bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

 

Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likumprojekta jeb Atklātības likuma mērķis ir, īstenojot Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu, ar atklātības un vēstures pētniecības palīdzību novērst totalitāra režīma atkārtošanās iespējamību Latvijā, pārvarēt Latviju okupējušo varu propagandas un slepenības kultūras sekas.

 

Likumprojekts paredz publicēt Padomju Savienības komunistiskās partijas (PSKP) filiāles – Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) nomenklatūras kadru lietu kolekcijas personas lietas, sākot ar okupācijas režīma vadību – LKP Centrālās Komitejas (CK) pirmo sekretāru Jāņa Kalnbērziņa, Arvīda Pelšes, Augusta Vosa, Borisa Pugo, Jāņa Vagra, Alfrēda Rubika, LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju Augusta Kirhenšteina, Kārļa Ozoliņa, Jāņa Kalnbērziņa, Vitālija Rubeņa, Pētera Strautmaņa, Jāņa Vagra, Anatolija Gorbunova, LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāju Viļa Lāča, Jāņa Peives, Vitālija Rubeņa, Jurija Rubeņa, Viļņa Edvīņa Breša lietām.

 

Kangeris rosina atspoguļot LKP CK daļu un sektoru vadītāju lietas, kompartijas pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu pirmo un otro sekretāru lietas, kā arī publicēt PSKP vadošo lomu represijās apliecinošus dokumentus, atspoguļot virkni PSRS totalitārās okupācijas režīma sabiedrības kontroles institūciju.

 

Tāpat Kangera ieskatā būtu nepieciešams publicēt dažādus VDK dokumentus – VDK operatīvo uzskaišu u.c. kartotēkas, VDK personīgo un darba lietu reģistrācijas žurnālus, nenotikušo vervēšanu un aģentu arhīva lietu reģistrācijas žurnālus, VDK operatīvās lietas, piemēram, rajonu, pilsētu daļu un nodaļu, VDK Sabiedrisko sakaru nodaļas, Finanšu daļas, Kadru daļas materiālus, sadarbības fakta ar VDK tiesas lietu atsevišķas daļas, citus VDK materiālus, Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes pirmās daļas dokumentus.

 

Pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 153.pantu, likums paredzētu, ka tiesības tikt aizmirstam un tiesības ierobežot datu apstrādi nebūtu attiecināmas uz Latvijas vēstures pētniecību un tās rezultātu publicēšanu par laiku līdz Satversmes darbības pilnīgai atjaunošanai – 5.Saeimas pirmajai sēdei 1993.gada 6.jūnijā.

 

Kangera ieskatā Nacionālā arhīva tīmekļa vietnē sabiedrība iegūtu tiešu, nepastarpinātu pieeju PSRS totalitārā okupācijas represīvo iestāžu un to vadītājas – Padomju Savienības komunistiskās partijas Latvijas Komunistiskās partijas nomenklatūras – dokumentiem, veicinot izpratni par totalitāro režīmu.

 

Parakstīties par “čekas maisu” satura publicēšanu internetā var ŠEIT.

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz