Saglabājot vietu Vienotības valdē, Āboltiņa “atkal izpaužas ar shēmošanu”?

Āboltiņa

Pēc notikušā partijas Vienotība kongresa, kurā līdzšinējā partijas vadītāja Solvita Āboltiņa saglabāja vietu valdē un panāca savu opozicionāru neievēlēšanu, vairāki portāla Pietiek lasītāji norādījuši uz Vienotības statūtu neievērošanu, kas ļāvusi Āboltiņai tikt pie kārotās vietas partijas vadībā.

Partijas statūtu 25. punkta trešais apakšpunkts nosaka, ka par partijas valdes locekļiem „kļūst: 1) valdes priekšsēdētājs; 2) pa vienam kandidātam no katra vēlēšanu apgabala, kuri starp sava apgabala kandidātiem balsošanā saņēmuši vislielāko balsu skaitu – kopā pieci kandidāti, un 3) pārējie kandidāti, kuri balsošanā saņēmuši vislielāko balsu skaitu neatkarīgi no piederības nodaļai”.

Tieši pamatojoties uz šo apakšpunktu, vietu partijas valdē ieguva Āboltiņa un vēl vairāki valdes locekļi, kuri saņēma lielāku balsu skaitu nekā viņu konkurenti, lai gan neieguva pusi vai vairāk no balsojušo skaita.

Tā, piemēram, Āboltiņa, kā ziņojuši mediji, balsošanā par valdes locekļa kandidātiem sestdienas kongresā saņēma 212 balsis, kamēr uz balsošanu bija derīga kopumā 441 vēlēšanu zīme.

Taču, kā norāda Pietiek lasītāji, Vienotības biedri un vadība ir „piemirsuši” savas partijas statūtu 20. un 21. punktu, kas noteic, kāds balsu skaits ir vajadzīgs partijas kongresā, lai kāds lēmums tiktu uzskatīts par pieņemtu.

Statūtu 21. punkts noteic, ka „kongress ir biedru ievēlēta pārstāvju sapulce, kura īsteno sapulces pienākumus un tiesības, ja likums nenosaka citādi, tajā skaitā ievēl valdi, revīzijas komisiju, ētikas komisiju un domes priekšsēdētāju un tā vietnieku”.

Turklāt vēl atsevišķi šajā pašā statūtu punktā ir īpaši norādīts, ka „statūtos ietvertais regulējums par sapulces sasaukšanu, norisi, lēmumu pieņemšanu un apstrīdēšanu ir piemērojams arī attiecībā uz kongresu”.

Savukārt Vienotības statūtu 20. punkts nosaka, ka „sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā ceturtā daļa no biedriem” un ka „lēmumus sapulce pieņem ar vairāk nekā pusi no klātesošo biedru balsīm”.

Tas nozīmē, ka Vienotības kongresa pieņemtie lēmumi skaitītos atbilstoši partijas statūtiem tikai tad, ja par katru no tiem būtu nobalsojusi vairāk nekā puse no klātesošajiem – tātad oficiāli reģistrētajiem – partijas biedriem.

No šī statūtu nosacījuma viedokļa raugoties, lēmums par Āboltiņas un, iespējams, vēl dažu kandidātu ievēlēšanu par Vienotības valdes locekļiem ir bijis neleģitīms un statūtiem neatbilstošs, jo, kā jau minēts, piemēram, par Āboltiņu nobalsojuši 212 no 441 reģistrētā balsotāja, kas ir mazāk nekā puse.

„Kongresa sākumā bija reģistrējušies 427 delegāti, bet balsošanā jau piedalījās 441 delegāts. Lai Āboltiņa likumīgi būtu ievēlēta, viņai bija jāsaņem vismaz 221 balss, bet viņa saņēma par deviņām mazāk. Ko lai saka, rudā lapsa atkal izpaužas ar shēmošanu,” norāda viens no Pietiek lasītājiem, kas bija pamanījis šo Vienotības statūtu pretrunu.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek.com

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz