Saeima vilcinās ar Juraša izdošanu kriminālvajāšanai

Komisijas sēde sākās ar deputātu diskusijām par to, kā skatīt šo jautājumu. Uz sēdi bija ieradies Jurašs, kā arī deputāts Andrejs Judins (JV), kurš uzsvēra, ka grib iepazīties ar lietas materiāliem.

Judins uzskata, ka piekrišanu izdot deputātu nevar dot, ja ir fakti, kas norāda, ka pieprasījums ir politiski motivēts. Judins akcentēja, ka, lemjot par piekrišanu kriminālvajāšanai, katram deputātam jābūt iespējai iepazīties ar visiem pieejamiem dokumentiem.

Deputāti vienojās šo sēdi sadalīt divās daļās – slēgtā un atklātā. Slēgtā daļa sākās šodien, bet turpināsies nākamnedēļ, 29.janvārī. Vēlāk paredzēta arī komisijas sēde, kurā varēs piedalīties gan Judins, gan Jurašs, žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK). Šāda sēde, kurā varēs piedalīties arī Jurašs, varētu notikt otrdien vai trešdien.

Komisijas priekšsēdētāja atturējās prognozēt, vai Saeima par šo jautājumu lems jau nākamnedēļ. Šodien komisijas sēdē uzdot savus jautājumus paspējuši vien aptuveni trīs deputāti, jo dažiem parlamentāriešiem bija “ļoti izvērsti jautājumi, komentāri”, pastāstīja Kursīte-Pakule.

Viņa informēja, ka visiem deputātiem būs iespējams iepazīties ar tiem lietas materiāliem, ar kuriem iepazinās arī Mandātu komisija. “Ja ir šaubas par politisko izrēķināšanos, tad jādod iespēja deputātiem iepazīties ar materiāliem, lai šīs šaubas kliedētu,” uzsvēra komisijas vadītāja. Viņa arī piebilda, ka Juraša publiski paustais atšķiras no tās informācijas, ko prokuratūra sniedza komisijai.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns žurnālistiem pēc komisijas sēdes teica, ka, saprotot lielo sabiedrības interesi, apsvērs iespēju publiski paust plašāku informāciju par nodarījuma saturu un būtību.

Šajā gadījumā sabiedrībā ir zināma neizpratne par to, kāpēc lūgts izdot Jurašu kriminālvajāšanai, tādēļ “savā ziņā ir attaisnojams”, ka Saeimā šim jautājumam tiks veltīts vairāk laika, teica Urbāns. Viņš norādīja, ka komisijas sēdē bija arī “juridiska rakstura diskusija” par to, vai Saeimai lēmums būtu jāpieņem konkrētā termiņā, tomēr sīkāk šo jautājumu nekomentēja.

Komentējot to, ka iepriekš kriminālprocess par Juraša rīcību tika izbeigts, bet tad atjaunots, Urbāns skaidroja, ka tāda procedūra ir paredzēta Kriminālprocesa likumā. Urbāns norādīja – kad prokurors pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, amatā augstāks prokurors, realizējot Kriminālprocesa likumā noteiktās pilnvaras, izvērtēja šā lēmuma likumību un pamatotību un secināja, ka ir pamats šo lēmumu atcelt. Urbāns piebilda, ka periodā, kopš tika atcelts iepriekšējais prokurora lēmums, ir iegūti arī jauni pierādījumi.

Viņš arī uzvēra, ka nav izjutis nekādu spiedienu – nedz no virsprokurora, nedz no ģenerālprokurora, nedz no politiķiem.

Kā jau vēstījām, kādreizējais KNAB puspriekšnieks pats ticis apsūdzētā statusā – Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kuros lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.