Sabiedrisko mediju uzraudzīšanu grib atdot politiķiem

sabiedrisko mediju uzraudzīšana
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne

Kultūras ministrijā tapušas mediju politikas pamatnostādnes nākamajiem četriem gadiem. Nākotnes plānos ietilpst arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes reformēšana. Taču šo iniciatīvu pavada politiķu neslēpta vēlme vairot savu ietekmi uz sabiedrisko mediju darbu, vēsta LTV raidījums «de facto».

No katras Saeimā ievēlētās partijas pa vienam pārstāvim sabiedrisko mediju uzraudzīšanai. Šādu ideju par to, kādai vajadzētu izskatīties sabiedrisko mediju uzraudzības padomei vēlas virzīt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne (attēlā). Un tam netrūkst piekritēju. Bažas par to, ka politiķi šādi pietuvosies arī mediju saturam, viņa mēģina kliedēt ar bažu cēloni – pašiem politiķiem. «Tas ir ļoti labs mehānisms, kā politiķiem pamanīt, ko otrs politiķis dara, vai viņš cenšas ietekmēt. Ja šajā padomē ir politiķi, viņiem ir izpratne par medija finansiālo nepieciešamību, stabilitāti, katrs politiķis cīnās par tām sava elektorāta interesēm, kurām ir jābūt nodrošinātām saturā,» uzskata Laizāne.

Jau pirms gada tika mēģināts dzīt uz priekšu šauras grupas iniciētu priekšlikumu par politiķu ietekmes palielināšanu sabiedrisko mediju uzraudzīšanā. Vienlaikus – it kā līdzsvaram – padomē piedāvājot arī baznīckungus, prezidenta un nevalstisku organizāciju pārstāvjus. Uz laiku noklusināta, ideja tagad atgriezusies.

«Varbūt esmu pārāk ciniska, bet es nespēju iedomāties situāciju, ka NEPLP sēž politiķi, un viņi ievēro redakcionālo neatkarību, jo daļa no šiem cilvēkiem vienkārši nesaprot, kas ir redakcionālā neatkarība. To mēs esam no dažādiem gadījumiem pieredzējuši,» saka Latvijas žurnālistu asociācijas valdes locekle un LTV satura redaktore Gunta Sloga.

Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ilgstoši ir divas savstarpēji konfliktējošas funkcijas. Elektronisko mediju regulatora darbs, izsniedzot un anulējot atļaujas, un uzraugot raidlaiku. Un otrs uzdevums – sabiedrisko mediju pārvaldīšana. Šobrīd ir vienošanās, ka abi pienākumi jānodala. Sadalot padomi, regulēšana paliktu esošajai institūcijai. Bet no jauna veidotu sabiedrisko mediju uzraugu. Un te arī atveras interešu cīņas lauks.

Lielākajai daļai esošās padomes locekļu pilnvaru termiņš beigsies pēc desmit mēnešiem. Inese Laizāne neslēpj vēlmi pārmaiņas īstenot līdz tam. Un padomi, komplektētu jau pēc jauniem principiem, tas ir – ar tiešu politiķu klātbūtni.

«Mans viedoklis – politiķi, ne politiķi, bet galvenais, lai viņi sastāvētu no zinošiem kompetentiem cilvēkiem, kuri pārzina Latvijas valsts prioritātes,» saka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz