Pieaug plaisa starp mazo un lielo pensiju saņēmējiem

pensija

Kā ik gadu oktobrī, arī šogad tiek indeksētas pensijas. Pēc indeksācijas pieaug plaisa starp mazo un lielo pensiju saņēmējiem, palielinot sociālo nevienlīdzību. Indeksēšanā skaidri redzams, ka mazajām pensijām pielikums mazāks, lielajām – lielāks.

Šoruden tiek palielinātas vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas. Labklājības ministrijā norāda, ka palielinājums ir lielāks nekā pērn. Turklāt pensijām atvēlētie līdzekļi pieaugšot arī nākamajā gadā. Indeksa lielums katru gadu mainās un ir atkarīgs no algu pieauguma valstī kopumā.

Visiem, kuriem pensijas pamatsumma ir līdz 349 eiro mēnesī, to palielinās par 4,39%. Piemēram, 200 eiro pensija augs par nepilniem deviņiem eiro, 300 eiro pensijai klāt nāks mazliet virs 13 eiro, bet tiem, kuri šobrīd saņem 349 eiro, pensija pieaugs par 15,32 eiro.

Savukārt pensijas, kas pašlaik pārsniedz 349 eiro, turpmāk būs par 15 eiro lielākas.

Izņēmumi ir politiski represētie, 1.grupas invalīdi un Černobiļas avārijas seku novēršanā iesaistītie cilvēki, kuriem, neatkarīgi no pensijas lieluma, tiek indeksēta pilnīgi visa summa.

Indeksēšanā skaidri redzams, ka mazajām pensijām pielikums mazāks, lielajām – lielāks.

Un, tā kā katrā nākamajā gadā indeksēšanai par pamatu atkal ņem līdz šim saņemto summu, plaisa starp mazajām un lielajām pensijām aizvien pieaug. Palielinās tā saucamās “nevienlīdzības šķēres”.

Pensiju sistēmas eksperts Edgars Voļskis norāda – tās lielā mērā ir deviņdesmito gadu sākumā īstenotā pensiju sistēmas pārejas perioda sekas, kam vajadzīgs sociāla rakstura risinājums.

“Es neteiktu, ka būtu vajadzīgas sistēmiskas pārmaiņas, jo tas atkal lauztu sistēmu, kura ir diezgan pamatoti izveidota attiecīgi sociālekonomiskajai sistēmai. Bet, ņemot vērā šo, es pat teiktu sociālo aspektu, par šīm mazajām pensijām – un mana robeža būtu aptuveni 200 eiro pensijas.

Tad šīm pensijām tomēr, kad viņas tiktu palielinātas, […] šis palielinājums būtu jābalsta uz absolūtiem skaitļiem. Pieaugums būtu nepieciešams ap 20 eiro katru reizi, kad tiek indeksēts,” sacīja Voļskis.

Labklājības ministrs to neuzskata par labu risinājumu. Tādā gadījumā tiktu sponsorēti arī cilvēki, kuru pensijas ir mazas, jo viņi ilgstoši strādājuši ēnu ekonomikā, izvairoties no nodokļiem. Ministrija izvēlējusies citu risinājumu kā pensijas palielināt tiem, kuri pensionējušies līdz 1996. gadam un mazas pensijas saņem tā laika valsts politikas dēļ.

“No nākamā gada šiem cilvēkiem, kuri ir pensionējušies līdz 1996. gada janvārim, būs piemaksa par nostrādāto gadu viena eiro vietā eiro piecdesmit. Tas nozīmē – no nākamā gada 1.jūlija stāsies spēkā šī piemaksa. Tur cilvēku īpatsvars ar ļoti lielu darba stāžu ir ļoti liels. Tur praktiski viņiem, ja ir 40 gadu stāžs, pensija pieaugs par 20 eiro,” sacīja labklājības ministrs.

No nākamā gada oktobra lielāks pensijas indekss būšot arī visiem pārējiem pensiju saņēmējiem, kuru stāžs ir lielāks par 30 vai 40 gadiem, sola ministrs.

Tomēr neaizmirsīsim, ka valdība atbalstījusi Labklājības ministrijas priekšlikumu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumus sociālajiem pabalstiem no nākamā līdz 2020.gadam ik gadu par desmit miljoniem eiro.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LTV Panorāma

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz