Pensiju sistēma Latvijā – teorētiski laba, bet praktiski bankrotējusi

pensija

Starptautiski vērtētāji Latvijas pensiju sistēmu pērn atzinuši par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, jo tā balstīta kvalitatīvos pamatprincipos. Tikmēr Labklājības ministrija (LM) brīdina, ka nav tālu brīdis, kad sociālajā budžetā būs iztrūkums un nāksies ķerties klāt uzkrājumam, kurā naudas pietiek vien pāris mēnešu pensiju izmaksai, vēsta la.lv.

 

Grib 885 eiro pensiju

Veidojot “Pensiju ilgtspējas indeksu 2016”, Vācijas apdrošināšanas kompānija “Allianz” ņēmusi vērā gan demogrāfijas, gan pensiju sistēmas, gan valstu finanšu stāvokļa rādītājus. Lai gan demogrāfija Latvijā nav īpaši laba, tomēr citām valstīm, īpaši Rietumeiropā, šajā ziņā ir vēl sliktāki rādītāji. Arī Latvijas finanšu stāvoklis atzīts par labu, jo valsts kopējais parāds nav liels, turklāt esošie un prognozētie izdevumi pensijām procentuāli no IKP ir zemi. Šajā jomā Latvija ir priekšā daudzām attīstītajām valstīm. Latvija attiecībā pret pirmspensijas algām sola proporcionāli mazas pensijas – aptuveni 50%. Tāpat tiek pakāpeniski celts pensionēšanās vecums. Tas nozīmē, ka, garantējot vēlas un mazas pensijas, pensiju sistēma var pastāvēt ilgstoši. Taču vai tas ir tas, ko sagaida esošie un nākamie pensionāri?

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju mūsu pensiju sistēmas ilgtspēju vērtē tikai kā viduvēju, liecina “Swedbank” veiktā sabiedriskās domas aptauja. Turklāt pieaug iedzīvotāju gaidas un ilūzijas par pārtikušām vecumdienām. 80% darbspējas vecuma cilvēku uzskata, ka viņu pensijai vajadzētu būt vismaz 75% apmērā no līdzšinējās algas, bet 26% pensiju gribētu pat lielāku par šā brīža algu. Naudas izteiksmē tie ir aptuveni 885 eiro. Bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati liecina, ka pērn novembrī Latvijā vidējais izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija 301,11 eiro.

 

Uzkrājums vien diviem mēnešiem

Pašā LM gan priecājas par starptautisku ekspertu atzinību, gan pauž šaubas par sociālā budžeta ilgtspēju. Ministrs Jānis Reirs medijos pat norādījis, ka jau gadu pēc simtgades valsts speciālajā budžetā gaidāms iztrūkums, kas parādot, ka šobrīd sistēma neesot vis ilgtspējīga. Skaitļi speciālā budžeta plānā gan neapstiprina solīto iztrūkumu. Tajā prognozēts, ka 2019. gadā speciālā budžeta ieņēmumi par 25,3 miljoniem pārsniegs izdevumus. “Šāds pārpalikums speciālajā budžetā ir faktiski nekas. Mēs balansējam uz ļoti kritiskas robežas. Būtībā esam nonākuši kraujas malā un mums jāmaina sabiedrības attieksme pret nodokļiem un sociālajām iemaksām. Varbūt nav tik svarīgi, ko par mums saka ārpusē, bet ko mēs saredzam paši,” uzsver LM pārstāve Jana Muižniece, piebilstot, ka budžeta ieņēmumu pārsvars par izdevumiem pēdējos gados strauji samazinās.

Joprojām Valsts kasē glabājas sociālā budžeta uzkrājums, kas veidojies no sociālā budžeta pārpalikumiem un ar ko krīzes brīžos tiek segta ieņēmumu nepietiekamība. Ekonomiskās krīzes laikā šis uzkrājums patukšots, bet, atjaunojoties ekonomiskajai izaugsmei, tiek atkal papildināts. Tomēr skaitļi ir bēdīgi. 2009. gadā sociālā budžeta uzkrājums vēl bija 1,35 miljardi eiro, bet pagājušā gada sākuma uzkrājumā bija vairs tikai 459 miljoni eiro, ar ko būtībā pietiktu vien divu mēnešu vecuma pensiju izmaksai. Teorētiski uzkrājumam vajadzētu būt tik lielam, lai pensijas varētu maksāt vismaz gadu. “Nevienā brīdī nesakām, ka kādi izdevumi netiks finansēti, bet valstij par to ir laikus jādomā un jāmeklē risinājumi,” pauž Muižniece.

Pati Latvijas pensiju sistēma ir uzbūvēta ļoti labi, taču, lai pēc gadiem gaidītu labu iznākumu, atliek to pareizi lietot, teic AS “Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” direktors Pēteris Stepiņš. Viņš uzsver, ka nepieciešama lielāka cilvēku iesaiste sociālo iemaksu veikšanā. Viņaprāt, ja iedzīvotāji turpinās sabotēt sistēmu, nemaksājot nodokļus, vienā brīdī tas radīs lielu sociālo spriedzi.

 

Aug sociālo iemaksu nozīme

Ministrijā skaidro, ka tiem, kam darba stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet kuru ienākumi bijuši zemāki nekā vidēji valstī pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai nozīmīgajos gados (1996. – 1999. g.), pensiju aprēķina, nevis vadoties pēc individuālo iemaksu algām, bet gan vidējās algas valstī šajā trīs gadu periodā. Patlaban šāda norma tiek piemērota aptuveni 70% jaunpiešķirto pensiju. Taču, ņemot vērā, ka personām uzkrātais apdrošināšanas stāžs līdz 1996. gadam turpina samazināties, tad arī sākuma kapitāla ietekme uz kopējo pensijas apmēru samazinās. Tas nozīmē, ka, aizvien attālinoties no šā perioda, daudz lielāka nozīme ir tieši veiktajām sociālajām iemaksām, bet mazāka – sākuma kapitālam.

2015. gadā trešajai daļai (35,1%) no visām sociāli apdrošinātajām personām apdrošināšanas iemaksu objekts bijis mazāks par valstī noteikto minimālo darba algu un šādas iemaksas nav pietiekamas, lai nodrošinātu uzkrājumu minimālās vecuma pensijas apmēram. Patlaban minimālā pensija valstī ir no 70,43 līdz 108,85 eiro atkarībā no darba stāža. “Šobrīd uz sākuma kapitāla aizsardzības rēķina vēl jaunpiešķirto vidējo pensiju apmēram ir tendence pieaugt, taču jārēķinās, ka nākotnē situācija var mainīties, jo tad pensijās arvien vairāk atspoguļosies visi šie atvieglotie nodokļu režīmi un veiktās mazās sociālās iemaksas,” skaidro ministrijas pārstāve J. Muižniece.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: la.lv

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

3 Komentāri on "Pensiju sistēma Latvijā – teorētiski laba, bet praktiski bankrotējusi"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Skolnieciņš
Skolnieciņš

Man ir bail. Vai es izdzīvošu no pensijas līdz pensijai?

Gatis
Gatis

Briseles (Beļģijas) pensiju sistēmu un obligāto veselības apdrošināšanu Latvijā!

Skolnieciņš
Skolnieciņš

Pievienoties Eh, pesijas mani baida, jo negribās būt nabagam pirms nāves… Domā par savu dzīvi, arī vecumdienām jau tagad. Var, protams, ticēt valstij un bankām ar viņu pensiju fondiem, bet manas ģimenes pēdējos 100 gadu vēsturē ir pietiekoši piemēru, lai uz valsts piedāvāto raudzītos vismaz ar skepsi. Nauda iet un mainās. Valsts attieksme par 1996.-1999.g. daudzus nepatīkami pārsteidza. Bet ko, nu, darīt??? Cieņā, Tavs Skolnieciņš © Skolnieciņš 1999-bezgalība ¦~{diskusijai

wpDiscuz