Pāvests aicina Latviju: Ir jāmācās skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm

pāvests

Sabiedrībai ir jāmācās skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm, jo tas rada izaugsmei nepieciešamo vienotību. Tā, uzrunājot Latvijas iedzīvotājus, pirmdien Rīgā mudināja pāvests Francisks.

Var apgalvot, ka ikreiz, kad iemācāmies kā sabiedrība skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm, savstarpējā sadarbība pārtop par solidaritāti. Tā kļūst par vēstures veidošanas pamatu vidē, kur konflikti, spriedze un tie, kas pagātnē uzstatīti par pretiniekiem, var sasniegt daudzpusīgu vienotību, kas rada jaunu dzīvi, teica pāvests.

“[Latvijas] simtgades svinības ir svarīgas, lai varētu koncentrēties uz brīvību un neatkarību, kas ir uzdevums, kas iesaista visus. Strādāt brīvības labā nozīmē iesaistīties visaptverošā attīstībā,” ir pārliecināts pāvests.

Katoļu baznīcas vadītājs uzsvēra, ka sabiedrības attīstību nevar sasniegt un izmērīt tikai un vienīgi pēc tai piederošiem īpašumiem un resursiem, bet arī pēc vēlmes radīt dzīvību un nākotni. “Tas kļūst iespējams tikai no tā, cik stipras ir saknes pagātnē un cik stiprs ir skatiens nākotnē,” teica pāvests un solīja, ka viņš lūgs Dievu, lai tas svētītu šo zemi un padarītu auglīgu šīs nācijas darbu.

Latvija ir spējusi savas sāpes un bēdas pārvērst par dziesmu un deju, svinīgajā uzrunā Rīgas pilī sacīja pāvests Francisks. Pāvesta ieskatā, uz Latviju var attiecināt vārdus: “Manas žēlabas tu esi pārvērtis līksmē.”

“Latvija, dainu zeme, ir pratusi savas sāpes un bēdas pārvērst par dziesmu un deju, spējot pārtapt par dialoga un mierpilnas satikšanās vietu,” teica pāvests Francisks.

Pāvests atzina, ka viņam ir patiess prieks pirmo reizi būt Latvijā, kas piedzīvojusi nopietnus sociālos, politiskos un garīgos pārbaudījumus. “Šodien tā ir kļuvusi par vienu no galvenajiem kultūras, politikas un ostu centriem šajā reģionā,” uzsvēra Vatikāna galvenā persona un piebilda, ka kultūras un mākslas pārstāvji guvuši lielu ievērību ārvalstīs, ko viņam pašam izdevies novērtēt arī šodien sagaidīšanas ceremonijā lidostā.

Pāvests Francisks pauda, ka valsts neatkarības simtgade ir nozīmīgs notikums visai sabiedrībai kopumā. “Jūs labi apzināties savas iegūtās un atgūtās brīvības cenu. Tā ir brīvība, kas iegūta, pateicoties saknēm,” teica katoļu baznīcas galva. Citējot Zentas Mauriņas vārdus “Manas saknes ir debesīs”, pāvests Francisks pauda, ka bez spējas skatīties augšup, nebūtu iespējama Latvijas nācijas atjaunošana.

“Garīgā spēja saredzēt tālāk, kas konkrēti izpaužas mazos solidaritātes, līdzjūtības un palīdzības apliecinājumos, ir bijusi par balstu un devusi radošumu, lai radītu jaunu sabiedrības dinamiku, saskaroties ar visiem reducēšanas un izslēgšanas mēģinājumiem, kas arvien vairāk apdraud sabiedrību,” teica pāvests.

Viņš pauda prieku, ka šīs zemes saknēs ir katoļu baznīca, kas cieši sadarbojas ar citām kristīgām baznīcām, tādējādi kalpojot par apliecinājumu tam, ka ir iespējama vienotība.

Uz pāvesta Franciska uzrunu Rīgas pilī bija sapulcējusies Ministru kabineta un Saeimas vadība, ministri un Saeimas deputāti, valsts institūciju pārstāvji, diplomātiskā korpusa darbinieki, Rīgas domes vadība, Latvijas Romas Katoļu baznīcas līderi, kā arī virkne sabiedrībā pazīstamu cilvēku.

Pie Rīgas pils pāvestu sagaidīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Sagaidīšanas ceremoniju vēroja arī vairāk nekā 100 interesentu, kas bija sastājušies otrpus Rīgas pils tuvumā izvietotajam nožogojumam. Klātesošo rokās bija Latvijas un Vatikāna karogi, kurus aktīvisti Vecrīgā interesentiem dalīja jau no agra rīta. Pāvestam ieejot Rīgas pilī, viņu pavadīja skaļi ieradušos cilvēku sveicieni.

Pirms oficiālās uzrunas Rīgas pils Baltajā zālē norisinājās oficiālā fotografēšanās, kā arī apmainīšanās ar dāvanām. No Latvijas puses pāvestam pasniegts īpašs Indriķa Hronikas sējums. Tas ir īpašs 1993.gada Indriķa Hronikas izdevums, kas izdots laikā pēc neatkarības atjaunošanas un skaidro mūsu tautas vēsturi – latviešu saknes. Vējonis pāvestam Franciskam tika sarūpējis arī privātu dāvanu. Zinot to, ka pāvests jaunībā bija iemīļojis komponista Sergeja Prokofjeva mūziku, Valsts prezidents pāvestam pasniedza ierakstu CD formātā ar latviešu diriģenta Marisa Jansona interpretāciju par Prokofjeva daiļradi. Savukārt pāvests Francisks dāvināja mākslas darbu, kurā mozaīkas tehnikā attēlota Jaunava Marija.

Pāvesta Franciska runu Rīgas pilī var noklausīties ŠEIT.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz