Aizgājušas ir dienas, kad žurnālisti nedaudz orientējās tēmās, par kurām raksta. Vai vismaz mācēja izmantot ierīci Google savā ikdienas darbā. Tas kļūst vairāk nekā skaidrs, lasot avīzes Diena interneta versiju, kurā atrodams Izglītības ministram Robertam Ķīlim veltīts gabals. Precīzāk, viņa izdomātajai reformai – skolu direktorus mainīt ik pa deviņiem gadiem.
Šo ideju Ķīlis pamato, atsaucoties uz kādu organizāciju vārdā “Eiropas skolu apvienība” – tur tāda kārtība esot un strādājot ļoti labi. Jāpiekrīt, Eiropas skolu apvienība izklausās pietiekami respektabli. Arī žurnālists (vai drīzāk – žurnāliste) tā noteikti domāja, vārds vārdā atreferējot Ķīļa sakāmo bez kāda skaidrojuma. Kādi tur vēl jautājumi, ja piesaukta tik cienījama struktūra.
Viens jautājums gan rodas – vai šiem žurnālistiem nav ne mazākās profesionālās pašcieņas, ka viņi mierīgi klausās un pārraksta visas Ķīļa muļķības. Jo Ķīlis pavisam noteikti šos cilvēkus uzskata par pilnīgiem idiotiem, kuri ne tikai nav dzirdējuši par Eiropas skolām, bet arī nejēgs sameklēt kādu informāciju par tām. Spriežot pēc tā, ka viņam neviens neiebilst, var secināt – vismaz šajā ziņā Ķīlim bijusi taisnība.
Tātad, Ķīlis vēlas ieviest kārtību, kurā skolas direktors drīkst vienā skolā strādāt ne ilgāk par deviņiem gadiem. Ja atmet acīmredzamo jautājumu – kādēļ skolēns var mācīties vienā vietā ilgāk, nekā direktors tur strādāt, tad ir vēl dažas iebildes. Kādēļ direktors var strādāt tieši deviņus, un nevis, piemēram, desmit gadus? Kādēļ īpaši veiksmīgam skolas direktoram būtu jāpamet amats tikai tādēļ, ka viņš vairākus gadus bijis uzticīgs savai darba vietai. Un tamlīdzīgas detaļas. Protams, valstī, kur katru gadu modē laist vaļā parlamentu un vēlēt iekšā “jaunas sejas”, šāda kārtība varētu izsaukt zināmu entuziasmu. Bet nozares profesionāļi, teiksim tā, no šī priekšlikuma ekstāzē nekrīt.
Autors: Nils Sakss
Lasītāju viedokļi