Neeksistējošā integrācijas politika: 41% Latvijas krievu uzskata, ka Krievijas iejaukšanās būtu pamatota

Krievijas iejaukšanās

Teju puse krievvalodīgo uzskata, ka Krievijas iejaukšanās Latvijā būtu pamatota, secināts Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra veiktajā pētījumā par sabiedrības destabilizācijas iespējamību Latvijā.

Gandrīz puse krievvalodīgo Latvijā uzskata, ka to tiesības un intereses tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu pamatota, secināts pētījumā. 41,3% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu ģimenē, atbildējuši pozitīvi (jā un daļēji) uz jautājumu «Vai krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un intereses Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama un pamatota?».

Savukārt starp aptaujātajiem, kuri ģimenē izmantojuši latviešu sarunvalodu, uz šo jautājumu pozitīvu atbildi sniedza 10%.

Tāpat pētījumā konstatēts, ka starp nepilsoņiem Krievijas iejaukšanās atbalstītāju skaits ir augstāks (40,7%) nekā starp pilsoņiem (18,1%).

Savukārt, visas Latvijas iedzīvotāju kontekstā, Krievijas iejaukšanos, lai aizstāvētu krievvalodīgo iedzīvotāju intereses un tiesības, atbalstīja 21,7% aptaujāto.

Pētījuma veicēji norāda, ka tajā pašā laikā aptuveni puse krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju nepiekrīt šim apgalvojumam, vai ir neitrāli pret to.

Visaugstākais atbalsts jau minētajam vēstījumam ir konstatējams Latvijas pilsētās ar vislielāko krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu – Daugavpilī, Rīgā un Rēzeknē.

Pārējā Latvijā atbalsts šiem vēstījumiem ir minimāls.

Neraugoties uz to, ka Latgalē ir vērojams visaugstākais atbalsts Krievijas vēstījumiem, tas nav pamats separātismam. Latgalē tika konstatēta arī spēcīga pretēja tendence, proti,

latgaliešu dialektā runājošie vislielākā mērā pauž patriotiskus un Latvijas ģeopolitisko orientāciju atbalstošus uzskatus, skaidro pētnieki.

Kopumā Latvijas sabiedrībai, tostarp gan latviski, gan arī krieviski runājošiem, raksturīga augsta neapmierinātība ar politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem Latvijā.

 

Tikai puse sabiedrības Krieviju uzskata par draudu

Latviski un krieviski runājošo viedokļi atšķiras jautājumā par to, vai Krievija ir drauds Latvijai. Lai gan latvieši vairāk sliecas Krieviju uzskatīt par draudu, pat latvieši un lielākā daļa krievvalodīgo uzskata, ka labas attiecības ar Krieviju ir būtiskas Latvijas ekonomikas attīstībai. Tikai puse Latvijas sabiedrības uzskata Krieviju par apdraudējumu.

Gandrīz trīs ceturtdaļas respondentu tā vai citādi vēlas, lai Latvijas valdība uzturētu labas attiecības ar Krieviju, neskatoties uz militāro konfliktu Ukrainā.

Latvijā Krievijas ietekmei no visām ienākumu grupām salīdzinoši visatvērtākie ir cilvēki ar zemiem ienākumiem, bezdarbnieki un fiziska darba darītāji,

secināts Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumā par sabiedrības destabilizācijas iespējamību Latvijā.

Latgalē arī cilvēki ar relatīvi augstiem ienākumiem salīdzinoši vairāk atbalsta šos vēstījumus, secinājuši pētnieki.

Pētījumā arī akcentēts, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļu ietekme uz latviski runājošo auditoriju ir ierobežota, bet tiem ir ietekme uz krievvalodīgo auditoriju. Tā kā plašsaziņas līdzekļu saturs latviešu valodā nesasniedz gandrīz pusi krievvalodīgo, īpaša uzmanība jāvelta komunikācijai ar šo sabiedrības daļu, tostarp skaidrojot Latvijas politiku Eiropas Savienības un NATO kontekstā, rekomendē eksperti. No valsts drošības viedokļa primārais uzdevums ir stiprināt Latvijas mediju telpu, nodrošinot Latvijas mediju apraidi visā valstī un paplašinot un pilnveidojot to saturu, secina pētījuma autori.

Pētījumu veikuši Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieki Toms Rostoks, Nora Vanaga, Mārtiņš Hiršs un Ieva Bērziņa.

Pētījums tika veikts hibrīdkara kontekstā ar mērķi izzināt, kādas ir iespējas Latvijā izmantot nemilitārus paņēmienus valstij naidīgu mērķu sasniegšanai. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu viedokļos par Latvijas valsti, valstisko piederības sajūtu, plašsaziņas līdzekļu ietekmi, izpratni par būtiskākajiem draudiem, Krievijas vēstījumu izplatīšanos Latvijā, kā arī Latvijas aizsardzības sistēmu un politiku.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: BNS

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz