Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, kurā glabājas esošo un nākamo pensionāru uzkrājumi, nav ilgtspējīga. Jau 2019. gadā sociālais budžets būs ”mīnusos”. Ar šādu satraucošu paziņojumu klajā nācis labklājības ministrs Jānis Reirs.
Demogrāfijas un emigrācijas dēļ jau šobrīd ir akūtā problēma, kā savilkt galus sociālajā budžetā. Taču to vēl vairāk aktualizēja Saeimas lēmums atcelt obligāto minimālas sociālo iemaksu ieviešanu.
Sociālas apdrošināšanas sistēmas galvenā problēma ir mazs strādājošo skaits, kas no algas maksā pilnu sociālo nodokli. Katrs trešais strādājošais jeb aptuveni 300 tūkstošiem maksājums nesasniedz pat minimālo līmeni, kas ir ap 120 eiro mēnesī. Tas rada problēmas ne tikai konkrētiem cilvēkiem, pazaudējot darbu vai sasirgstot, bet apdraud visas pensiju sistēmas ilgtspēju.
“Pensiju sistēma ir veidota tā, ka no iemaksātas naudas tiek uzturēti esošie pensionāri. Katram no šiem 300 tūkstošiem ir gan vecāki, gan vecvecāki. Šobrīd viņus uztur pārējie strādājošie. Tā ir tā lielākā problēma,” TV3 ziņās klāstīja labklājības ministrs Jānis Reirs.
Ar obligātajām minimālajām sociālajām iemaksām bija paredzēts sociālo budžetu katru gadu papildināt ar vairāk nekā 70 miljoniem eiro. Tas ļautu veidot uzkrājumu nebaltām dienām. Taču pēc Saeimas lēmuma tas neveidosies. Tieši otrādi – jau pēc diviem gadiem sociālajā budžetā būs robs.
“Jau 2019. gadā [sociālais] budžets ir mīnusos. Tas nozīmē, ka šobrīd sistēma nav ilgtspējīga,” piebilst Reirs.
Ja situācija ar apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju kardināli nemainīsies, pēc pāris gadiem var pietrūkt līdzekļu, piemēram, pensiju indeksācijai.
”Satraukums mums (pensionāriem) ir!” neslēpj Pensionāru federācijas vadītājs, ZZS Saeimas deputāts Andris Siliņš.
Zīmīgi – pensionāru federācijas vadītājs, kurš vienlaikus ir arī ZZS frakcijas deputāts, atbalstīja minimālo sociālo iemaksu atcelšanu.
Likumā gan tika ierakstīts, ka, lai nepieļautu krīzi apdrošināšanas sistēmā, valdībai līdz maijam jāpiedāvā alternatīvs risinājums. Nepopulāri risinājumi būtu pensionēšanās vecuma vai sociālā nodokļa palielināšana. Lai no tā izvairītos, visticamāk, politiķi pārstrādās nupat izbrāķēto ideju par minimālo sociālo maksājumu.
“Unikālu risinājumus es neredzu! Tāpat paliek minimālās sociālas iemaksas. Taču to ieviešanai jānotiek samērīgi. Par 10-20% pakāpeniski ceļot minimālo iemaksu slieksni,” TV3 Ziņām stāsta Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra.
Opozīcija gan norāda, ka šobrīd ir lietas, kas no sociālā budžeta nebūtu jāsedz.
“Pirmoreiz vēsturē valsts pārvalde tiek pakārta uz sociālā budžeta. No nākamā gada Nodarbinātības valsts aģentūra tiks finansēta no sociālā budžeta. Labklājības ministrija tādējādi grib ar speciālo budžetu apkalpot ierēdņus. Tas ir pirmais solis, baidos, ka tas nebūs pēdējais,” bažījas Saeimas deputāts (Saskaņa) Andrejs Klementjevs.
Jāpiebilst, ka minimālais sociālais maksājums ir ieviests vairākās Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā, kur tas piesaistīts minimālajai algai. Latvija to nemaksā vairums mikrouzņēmumos strādājošo, kā arī citas nodarbināto grupas, kam piemērotas dažādas atlaides.
Izsakiet savu viedokli, cienījamie topošie un esošie pensionāri, rakstot komentārus. Un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: TV3 Ziņas
Pēdējais laiks likt griestus lielajām pensijām. Vajag izrēķināt cik gadiem no viņu veiktajām iemaksām pietiek viņu pensijām. Lai nedzīvo uz mazo pensiju saņēmēju rēķina
Protams ka naudas nav , jo birokrātu armija apkaro uzņēmējdarbību ar regulām ,noteikumiem un vēl visādiem šķēršļiem!
Jāsāk ar valstij bīstamo ierēdņu tīrīšanu un aparāta samazināšanu!!!
P.S. agrāk sabiedrībā uzjundīja runas par burbuli nekustamo īpašumu tirgus sektorā, kas plīsa un pēkšņi attapāmies tur, kur toreiz nonācām. Tagad, izskatās, ka šāds burbulis veidojas Valsts sociālās apdrošināšanas jomā. Vai tiešām tā ir?
No šīs publikācijas var secināt, ka katrs trešais iedzīvotājs darbspējīgā vecumā Latvijā, neskatoties uz to, ka ir nodarbināts, dzīvo totālā nabadzībā, jo katra trešā strādājošā ienākumi nesasniedz pat minimumu, no kura varētu maksāt pilnu sociālo nodokli.
CITĒJOT: “Sociālas apdrošināšanas sistēmas galvenā problēma ir mazs strādājošo skaits, kas no algas maksā pilnu sociālo nodokli. Katrs trešais strādājošais jeb aptuveni 300 tūkstošiem maksājums nesasniedz pat minimālo līmeni, kas ir ap 120 eiro mēnesī..”
kas tad ir izzadzis šo valsti, ka mūsu 100 dumjās galvas, kas tik grib villas kanāriju salās un miljonus kontos….atcerieties vienu kapā nepaņemsi ne villas ne bankas kontus….
Nevajag valstij,izputinat visas rupnicas.Tad butu,darbavietas.Latvija,pa siem gadiem,ir izputinata.Krievu laikos nebija,tads bezdarbs
…
Un kāpēc to NVA finansēs no sociālā budžeta?
Kad atskaitīsiet to miljardu pensijas naudas,ko paņēmāt un ieskaitījāt budžeta kopējā katlā?
Risinājums ir vairāk nekā vienkāršs. Visi zin, ka ne mazāk kā puse uzņēmumu algu maksā aploksnēs. Ja viss būtu oficiāli, ievērojami palielinātos sociālās iemaksas.
Ja valsts to nemāk nodrošināt, tad tas tikai liecina, kas tā par”valsti”.
Uzņēmumi ir spiesti maksāt algu aploksnēs,meklēt kā izvairīties no nodokļu nomaksas,jo savādāk nav iespējams eksistēt nenormāli liela darbaspēka nodokļa dēļ! Faktiski valstij ir jāatdod nodokļi gandrīz tuvi vēl vienas algas apmērā par 1 cilvēku! Vēl šī naudiņa ir jānopelna,jadabūn pasūtījumi,piem.celtniecībā! Tātad darbadevējam jādabūn pasūtījumi,(lai dabūtu normālu objektu,bez ”otkata”neiztikt un ja nav ”galu” kam to iedot – nedabūsi neko,notērēsi tikai laiku un līdzekļus valsts izsludinātajos iepirkumu konkursos), strādniekam jānopelna sev alga,nodoklis par algu,uzkrājums atvaļinājuma nauda,vēl jāatstāj peļņa uzņēmumam-telpu īre,administrējoša personāla algai,atkal ar nodokļiem,transporta izdevumiem,kuri atkal apliekas ar nodokli utt… Sīkāk jebkurš var papētīt,cik darbadevējam izmaksā tikai maksājamie nodokļi par algu: https://www.vid.lv/algas-kalkulators.html… lasīt vēl »
Deputātu un ministru algu paaugstināšanai gan vienmēr pietiks nauda. Interesanti no kādām āderēm tam nolūkam dabū naudu?
Kamēr valdība neizlaupīs Latvijas valsti nekas neuzlabosies.Kāpēc valdība neatgriež paradu savā laikā aizņemoties no socialā fonda ?