Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Jurģis Liepnieks

2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.

Pirmais bija Pasaules Veselības organizācijas Latvijai ieteiktais modelis, kāds pastāv daudzviet Eiropā un kuru atbalstīja arī veselības ministre Anda Čakša, kā arī veselības nozares profesionāļi. Otrs – Latvijas bankas ieteiktais obligātās veselības apdrošināšanas modelis, bet trešais kaut kāds ne īsti saprotams hibrīds, kuru bija savīkšķījuši „Vienotības” guru Circene un Ražuks. Jau pirms šo triju modeļu skatīšanas valdībā tika izdiskutēta un noraidīta ideja par 1% no sociālā nodokļa.

Valdība, šī pati Māra Kučinska valdība, šīs pašas koalīcijas partijas un ministri veltīja šim visam lielu uzmanību, lēma un beigās arī  izlēma. Latvija ies Pasaules Veselības organizācijas un citu starptautisko ekspertu ieteikto ceļu. Lieliski. Arī nozares pārstāvju vairākums bija mierā ar šo lēmumu. Tika paziņots arī grafiks, kādā tiks sasniegts Pasaules Veselības organizācijas noteiktais finansējuma minimums veselības aprūpei, iedota papildu nauda 2017. gada budžetu veidojot un apsolīts, ka nākamais 2018. gads būs tas, kurā prioritāte būs ārstu un māsu algu palielināšana.

Visi bija mierā ar šiem lēmumiem, mediķus ieskaitot, lai gan daudz solījumu dzirdējušie mediķi, protams, nebija līdz galam pārliecināti, ka šoreiz solījumi beidzot tiks izpildīti. Viņiem izrādījās taisnība. Dažus mēnešus vēlāk, šī gada pavasarī, it kā nekas no visa iepriekš aprakstītā nebūtu noticis, Ministru prezidents Māris Kučinskis izveido darba grupu, kurai jālemj – uzminiet, par ko? – par veselības aprūpes finansēšanas modeli. Kāpēc vēl nesen nolemtais, ar valdības lēmumiem un premjera solījumiem apzīmogotais, vairs nav aktuāls, netiek paskaidrots.

Jaunu ideju arī nav, atkal tas pats 1% no sociālā nodokļa, obligātā veselības apdrošināšana tādā vai citādā formā vai nauda no kopējiem budžeta ieņēmumiem. Ministre Čakša liek saprast, ka darba grupā iet grūti, dažiem vajadzētu paņemt vārdnīcu un apskatīties, ko nozīmē vārds “prioritāte” un atzīst, ka ilgtermiņa risinājums nav redzams.

Tas ir – kā? Ilgtermiņa lēmums jau valdībā tika pieņemts šajā pat valdībā pavisam nesen. Tieši ilgtermiņa – tur bija viss, gan grafiks, gan gadi un summas. Premjers taču paziņoja, ka sabiedrība nav gatava jaunam nodoklim, arī ja tas skar veselību, un paziņoja, ka mediķu algas būs prioritāte 2018. gada budžetā. Par finansēšanas modeli valdība un koalīcija vienojās un izlēma. Kad tas viss tika atcelts? Kurš to visu atcēla? Kā iespējams tāds haoss? Kad vēl Latvijas valdība ir bijusi tik apmaldījusies, tik nespējīga plānot savu un valsts dzīvi pat viena gada garumā, tik nespējīga sekot paši saviem lēmumiem? Ir bijušas daudzas sliktas valdības, bet šis ir jauns līmenis.

Turklāt šobrīd visas vecās veselības finansēšanas idejas tiek apspriestas vienkārši jaunā debilizācijas līmenī. Cik totāli nekompetentam ir jābūt, lai pateiktu, ka eventuālā apdrošināšana segs mediķu algas – nevis kādu pakalpojumu grozu, bet gan mediķu algas! Gandrīz katrs izteikums, kas atskan no premjera mutes, liecina vienīgi par pilnīgu nezināšanu un jebkādas vīzijas trūkumu.

Lai vai kā, ir skaidrs, ka valdība ir izmetusi atkritumos pati savu padarīto iepriekšējā gadā un veselības aprūpes jautājumā mēs atkal esam nulles punktā, kur viss ir iespējams un nekas nav skaidrs. Šāda pat neskaidrība ir par nodokļiem un budžetu.

Jāsecina, ka līdz šim Kučinska valdībai labi izdodas tikai viena lieta – radīt neskaidrību, nestabilitāti un haosu. Toties šo produktu Kučinska valdība piegādā ar apskaužamu prognozējamību.

Autors: Jurģis Liepnieks

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz