Līdzšinējā integrācijas politika nedarbojas, secināts pētījumā

integrācijas politika

Vērā ņemama daļa krievvalodīgo kopienas apzināti norobežojas no pārējās sabiedrības, līdz ar to nav efektīva līdz šim Latvijā īstenotā integrācijas politika – tā secināts nesen klajā nākušā pētījumā, kurš īstenots ar mērķi labāk izprast Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju noskaņojumu un tā iemeslus. Pētījums jau ir piesaistījis arī ārvalstu ekspertu uzmanību, vēsta lsm.lv.

Socioloģiskās aptaujas pārliecinoši norāda uz to, ka krievvalodīgās sabiedrības integrācijas jomā Latvija nav sasniegusi vēlamo rezultātu – to labi raksturo fakts, ka daļa krievvalodīgās sabiedrības, kura sevi uzskata par Latvijas patriotiem, vienlaikus neslēpj, ka atbalsta Krievijas politiku Krimā.

Nesen publicētais Latvijas Universitātes politikas ekspertu sagatavots pētījums “Sabiedrības drošība: Iekļaušanas – izslēgšana dilemma. Krievvalodīgās kopienas portrets Latvijā” analizē, kāpēc krievvalodīgo kopienas noskaņojums ir tik pretrunīgs, vērtējot to, cik droši Latvijā gan no ekonomisko, gan politisko interešu viedokļa jūtas krievvalodīgo iedzīvotāji. Tāpēc pētījums ir piesaistījis arī ārvalstu ekspertu interesi. Konrāda Adenauera fonda vadītāja Latvijā un Skandināvijā Elizabete Bauere norāda, ka pētījumā uz daudziem no neskaidrajiem jautājumiem par krievu kopienu ir veiksmīgi rastas atbildes.

“Uz daudziem no jautājumiem atbildes ir sniegtas šajā pētījumā. Pirmkārt, valoda ir viens no veidiem, kā pārnest vērtības sabiedrībā, un ir nojaušams ieteikums, ka sabiedrībai ir jāspēj sazināties latviešu valodā. Otrkārt, ir jāņem vērā arī apstāklis, ka izglītoti cilvēki vienmēr labāk spēs gan iegūt sev svarīgo informāciju, gan arī izdarīt izvēli, balstoties uz šo informāciju. Un treškārt, nav iespēju un nav nepieciešamības nošķelt sabiedrības krieviski runājošo daļu no Latvijas vēstures un kultūras mantojuma. Ir jābūt abu pušu izpratnei par to, ka dzīvošana pagātnē nespēs radīt nākotni,” skaidro Elizabete Bauere.

Savukārt pētījuma redaktore, profesore Žaneta Ozoliņa uzsver, ka pētījuma gaitā ir izdevies nonākt arī pie vairākiem būtiskiem secinājumiem. Pirmkārt – nepieciešams saprast, ka valodas zināšanas nav tikai politisks jautājums, bet arī ekonomiskās konkurētspējas faktors.

“Ja runā par to, kādiem būtu jābūt secinājumiem, tad varētu izdarīt dažus būtiskus secinājumus. Pirmais ir tas, ka latviešu valoda ir ne tikai viens no būtiskajiem izdzīvošanas jautājumiem Latvijas sabiedrībā, bet tas ir arī jautājums par konkurētspēju – latviešu valoda paver daudz plašākas iespējas krieviski runājošajiem cilvēkiem Latvijā,” norāda Ozoliņa.

Papildus tam sabiedrībai būtu laiks arī atzīt, ka līdzšinējais veids, kādā ir veidota integrācijas politika un rakstīta kopējā vēsture, ir izrādījies kļūdains, turpina Ozoliņa.

“Otrs būtiskais secinājums būtu tāds, ka tradicionālās integrācijas politikas modeļi, par kuriem Latvijā līdz šim ir runāts, nestrādā. Un ir jāmeklē jauni attiecību modeļi, komunikācijas modeļi starp dažādām kopienām Latvijā, lai veidotos sapratne par to, kas tad mēs galu galā esam. Un trešais, par ko runāja jaunieši, raksturojot bilingvālo izglītību, ir tas, ka pienācis laiks rakstīt kopīgu vēsturi, kopīgu nākotnes vēsturi, ko atstāt nākamajām paaudzēm,” skaidro eksperte.

Pētījumā arī uzsvērts, ka, plānojot integrācijas politiku, ir svarīgi apzināties – krievvalodīgā kopiena nav tikai no sabiedrības vairākuma atšķirīga sabiedrības grupa, bet arī nozīmīgs ekonomisks un sociāls resurss Latvijai.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: lsm.lv.

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz