Latvija globālajā konkurētspējas indeksā pēdējā vietā no Baltijas valstīm

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV.

Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas.

Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija – no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju.

Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Ziņojumu par Globālo konkurētspējas indeksu Latvijā pārstāv “SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs”, kura direktors un “SSE Riga” asociētais profesors Arnis Sauka uzsver, ka “salīdzinoši visaugstāko novērtējumu Latvijas konkurētspēja 2016.-2017. gadā saņēmusi par makroekonomisko vidi, kas ierindots augstajā 24. vietā.

“Šī pīlāra augstāk vērtētās komponentes ir valsts budžeta bilance % no IKP (34. vieta), valsts parāds % no IKP (35. vieta) un valsts kredītreitings (38. vieta). Līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī 2016.-2017. gadā salīdzinoši labi Latvijai ir klājies attiecībā uz darba tirgus efektivitāti, kur valsts globālajā konkurētspējas indeksā ieņem 34. vietu, kas gan ir kritums no 25. vietas pērn un 17. vietas vēl gadu iepriekš. 34. pozīcijā ierindots arī pīlārs tehnoloģiskā gatavība, kas pērn bija atrodams vietu augstāk,” informēja Sauka.

Salīdzinoši augstu 2016.-2017. gadā novērtētas vairākas pīlāra tehnoloģiskā gatavība komponentes, piemēram,  interneta lietotāju proporcija  – 30. pozīcija, jaunāko tehnoloģiju pieejamība – 39. pozīcija. Savukārt pīlāra “Darba tirgus efektivitāte” komponente “Algu noteikšanas elastība” ir ierindota ļoti augstajā 6. vietā pasaulē, kas gan ir kritums no 2. vietas pērn, bet komponente “Sieviešu proporcija attiecībā pret vīriešiem darba tirgū” šogad ieņem 22. vietu (21. vieta pērn).

“Būtisku kritumu šogad piedzīvojusi komponente “Algas un produktivitātes proporcija”, kas salīdzinājumā ar 23. vietu pagājušajā gadā, 2016.-2017. gadā ierindota tikai 49. pozīcijā.

“Valsts spēja pievilināt talantus” noslīdējusi no 110. uz 118. vietu, “Valsts spēja noturēt talantus” – no 104. uz 118. vietu, bet “Nodokļu sistēmas spēja motivēt strādājošos”  – no tikai 107. uz 114. vietu pasaulē.

No “Institūciju” pīlāra viszemāk novērtētā komponente arī šogad ir “Tiesiskā regulējuma efektivitāte” (tikai 116. vieta, kritums par četrām pozīcijām).

Papildus 12 pīlāru novērtējumam, uzņēmēji vērtēja arī faktorus, kas viņuprāt rada vislielākās problēmas biznesa veikšanai Latvijā.

“Galvenie problēmfakori Latvijā, kurus izceļ Latvijas uzņēmēji 2016.-2017. gadā, ir (prioritāšu secībā): nodokļu likmes, neefektīva valdības birokrātija un nodokļu regulējums, kam seko pieeja finansējumam, nestabila politikas veidošanas prakse, korupcija un neadekvāti izglītots darbaspēks,”  norādīja Sauka.

Globālais konkurētspējas indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu pēc 12 kritēriju grupām jeb pīlāriem: 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LETA