Lai pašvaldības deputāts izlasītu visus dokumentus, nepieciešami 316 gadi

pašvaldība

“Pieņemot, ka dienā pašvaldību deputāts izlasa vidēji četras lapas, jo teksti ir juridiski un specifiski, kā arī jāizvērtē teksta institucionālās un tiesiskās sekas, nepieciešami 316 gadi,” aprēķinājis Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis.

LPS kongress aicina Valsts prezidentu un politiskās partijas pārskatīt likumu, Ministru kabineta (MK) noteikumu un citu normatīvo aktu skaitu un nepieciešamību un mazināt valstī normatīvismu.

“Tas kaitē iedzīvotājiem, jo nereti veidojas situācija, ka bez jurista konsultācijas viņi pat nezina, kas atļauts, bet kas nav. Tas kaitē uzņēmējiem, jo kavē reakciju uz tirgus pieprasījumu un sadārdzina produktu. Tas kaitē pašvaldībām, jo neļauj lēti un kvalitatīvi sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem. Nesamērīgi pieaug uzraudzības un kontroles izdevumi,” pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis (ZZS).

Piektdien, 11. maijā, Daugavpilī savā ikgadējā kongresā pulcējās pašvaldību vadītāji, kuri norādīja, ka valstī pārmērīgas tiesību jaunrades dēļ pieaug normatīvo aktu skaits un apjoms, kas kļuvis par smagu un traucējošu slogu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un arī pašvaldībām. Viens no normatīvisma cēloņiem ir nepietiekamas konsultācijas ar pašvaldībām, dažkārt pat pašvaldību viedokļa ignorēšana.

Lai pašvaldības deputāts izlasītu visus spēkā esošos normatīvos dokumentus, būtu nepieciešami četri cilvēka mūži.

“Ir skaidrs, ka tas nav iespējams, tomēr tas nenovērš iespēju, ka pašvaldības deputāts par kāda normatīva nezināšanu tiks sodīts.” M. Pūķis saskaitījis, ka pašlaik ir spēkā aptuveni 6000 pašvaldību saistošie noteikumu. Un ir taču vēl arī Ministru kabineta noteikumi, Saeimas likumi, starptautiskie līgumi. “Pārregulējuma galvenais iemesls ir tieksme visas dzīves situācijas paredzēt normatīvajos dokumentos, kas savukārt vairo birokrātiju. Jācenšas nevis palielināt, bet gan mērķtiecīgi samazināt likumu un MK noteikumu apjomu, atbrīvot darba rokas darbam privātajā sektorā,” aicina LPS padomnieks.

“Mana atbilde uz normatīvisma mazināšanu ir kvalitatīvs likumdošanas process un labi likumi. Likumu, Ministru kabineta noteikumu un saistošo noteikumu punktu ir krietni, krietni par daudz. Mums jāatzīst – tendence visu regulēt, noregulēt un pārregulēt nereti ir saistīta ar to, ka neprotam normas piemērot un nemākam cits citam uzticēties,” savā uzrunā pašvaldību vadītājiem uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Normatīvo aktu skaita samazināšana nevar būt pašmērķis, tai jāiet roku rokā ar likumu kvalitāti, taču ir skaidrs, ka tiem jāpalīdz sabiedrībai, nevis jārada birokrātija, savukārt teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Lai gan Pašvaldību savienības 29. kongress noritēja normatīvisma mazināšanas gaisotnē, tas nebija vienīgais, par ko tur tika spriests. Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsvēra kvalitatīvas izglītības nepieciešamību un aicināja kaimiņu pašvaldību vadītājus sadarboties, īstenojot mācību iestāžu tīkla optimizācijas pasākumus. Diemžēl citas iespējas, kā veikt izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, nav, jo demogrāfiskās prognozes neiepriecina un depopulācijas process valstī turpinās, norādīja Ministru prezidents.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LA.lv

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz