Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir vecāks par 65 gadiem

pensija
Latvijā iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars šā gada sākumā veidoja 19,9%, informē Centrālajā statistikas pārvalde.
.
2017.gada sākumā Latvijā bija kopumā 1,95 miljoni iedzīvotāju, tajā skaitā 388 000 bija vecāka gadagājuma cilvēki vecumā 65 gadi un vairāk.Latvijā kopš 2010.gada sākuma iedzīvotāju kopējais skaits ir samazinājies par 170 000 jeb 8%, bet vecākās paaudzes (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 4000 jeb 1%.Šā gada sākumā 46% Latvijas iedzīvotāju bija vīrieši, bet 54% – sievietes, taču vecumā no 65 gadiem vīriešu īpatsvars bija 33%, bet sieviešu – 67%. No Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstīs ir lielākā vīriešu un sieviešu disproporcija vecākās paaudzes iedzīvotāju kopskaitā.

Lielākais vecākās paaudzes iedzīvotāju īpatsvars 2017.gada sākumā bija Latgales (21,3%) un Vidzemes (20,9%) reģionā, savukārt zemākais – Pierīgas reģionā (18%).

Vidējais iedzīvotāju vecums lielākais bija Latgalē – vīriešiem 41 gads, bet sievietēm 47 gadi, kamēr mazākais tas bija Pierīgas reģionā, kur vīriešu vidējais vecums bija 38 gadi, bet sieviešu – 43 gadi.

2017.gada sākumā 66% vīriešu un 28% sieviešu vecumā virs 65 gadiem bija precēti, 44% sieviešu bija atraitnes, bet 20% – šķirtenes. No senioriem vīriešiem atraitņi bija 15%, savukārt 13% bija šķirteņi.

Ik gadu apmēram 2% no gadā laulību noslēgušajiem ir vecumā 65 gadi un vairāk.

«Laulību slēdz arī vīrieši un sievietes cienījamā vecumā – 2016.gadā 34 līgavaiņi un 12 līgavas bija vecākas par 80 gadiem. Šie seniori apprecēja par sevi vidēji 12 gadus jaunākas līgavas (līgavaiņu vidējais vecums 84 gadi, bet viņu līgavām – 72 gadi). Savukārt līgavas, kas bija vecumā virs 80 gadiem, apprecējās ar vidēji četrus gadus jaunākiem partneriem (vidējais vecums līgavām – 83 gadi, viņu līgavaiņiem – 79 gadi),» klāstīja statistikas pārvaldē.

Sieviešu mūža ilgums ir par nepilniem 10 gadiem garāks kā vīriešiem. Tik izteikta vīriešu un sieviešu mūža ilguma starpība Eiropas Savienībā ir raksturīga tikai Baltijas valstīs. Mazākā atšķirība 2015.gadā bija Nīderlandē – sieviešu paredzamais mūža ilgums bija par 3,5 gadiem garāks nekā vīriešiem.

2016.gada augstskolu beidzēju vidū vecākajam absolventam bija 71 gads. Savukārt 15 augstskolu beigušie bija vecuma grupā 60 gadu un vairāk. Zinātņu doktoru kopskaitā 15,3% veido seniori (65-69 gadi).

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz