Kalpu gēns un zema pašapziņa – Latvijā cilvēkiem ir tieksme sevi noniecināt

cilvēki

Latvijā cilvēkiem ir tendence sevi noniecināt, trūkst ambīciju, kā rezultātā tiek palaistas garām iespējas attīstīt sevi un valsti kopumā. Tā uzskata psihoterapeiti.

Kalpu gēns un zemā pašapziņa ir bērnības sekas. Piemēram, kad bērns iet spēlēties, vecāki viņu nereti no daudz kā attur.

“Mums ir pataloģiski daudz baiļu, kauna, vainas apziņas. Bailes – cilvēki nemitīgi saka “to nedari, jo nevar zināt, ko citi teiks”, tas “citi teiks” ir nelaime. Kauns parādās caur to, “ko tad es, es jau neko”,” pauž RSU Psihosomatiskās klīnikas vadītāja Gunta Ancāne.

Tomēr sabiedrībā valda uzskats, ka ar nācijas pašapziņu viss ir kārtībā un latvieši ir morāli un garīgi stipra tauta.

Arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihoterapijas klīnikas ārsts, psihoterapeits Artūrs Ancāns intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” piektdien sacīja, ka Latvijā cilvēkiem ir tendence sevi noniecināt. Tā rezultātā tiek palaistas garām daudzas iespējas.

Jautāts, kā cilvēki varētu vairot pašapziņu, viņš norādīja, ka lielā mērā šī pašapziņa ir atkarīga no bērnības. Piemēram, kad bērns iet spēlēties, vecāki viņu nereti no daudz kā attur, sakot “nerāpies!”, “neskrien!”, “nokritīsi, sasitīsies un sāpēs!”. Bieži vecāki arī mēdz teikt bērniem, lai nesmejas, jo tad vakarā būs jāraud.

“Patiesībā mums ir diezgan daudz tādu teicienu, kas neveicina attīstību, nosit ziņkāri.  Līdz ar to mēs varbūt neuzdrīkstamies darīt lietas, kuras vēlētos,” sacīja Ancāns. Viņš uzskata, ka latviešiem būtu jābūt lielākām ambīcijām, un, “ja tās vēl bāzētas realitātē, tad vispār ir super”.

Psihoterapeits aicināja audzināt bērnus tā, lai neradītu viņos mazvērtības kompleksus. Un pieaugušajiem sev uzdot jautājumu –  vai tas, ko es pašreiz daru, tiešām ir tas, ko vēlos, vai arī es cenšos kādam izpatikt? (..) Vai arī es vienkārši baidos kādreiz pateikt “nē”? Vai arī tā ir vainas izjūta? Vai bailes – ja atteikšos, mani atlaidīs?”

Savā psihoterapeita darbā ar pacientiem Ancāns novērojis atšķirību starp dažādu paaudžu dzīves uztveri. Tomēr tendences ir pozitīvas, piebilst Ancāns. Proti, jaunākā paaudze ir mazāk pārņemta ar kompleksiem. Pēc viņa teiktā, šīs pārmaiņas, kas nāk kopā ar paaudzēm, ir lēnas, bet patīkamas.

Cik vesela ir Latvijas tauta un kāda ir tās garīgā un emocionālā veselība – uz šiem jautājumiem šonedēļ meklēja atbildes dažādu jomu eksperti – antropologi, rakstnieki, pedagogi, sociologi un ārsti simpozijā par Latvijas tautas emocionālo veselību “Esi reālists, prasi neiespējamo!”

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

3 Komentāri on "Kalpu gēns un zema pašapziņa – Latvijā cilvēkiem ir tieksme sevi noniecināt"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
wera
wera

Es jau desmito gadu kliedzu visos MM, ka kalps nekad nevar kļūt par kungu! Vai tas ir āboltiņa, šleseris, šķēle,lemberģis vai vēl tur kāds. Kalpa sindroms ir zagt, laupīt nojaukt, sagraut un dedzināt!!!

valentina zemberga
valentina zemberga

es uzskatuno manas dzives pieredzes ka jabut pasparlicinatam ,zinosam un .ta pastavigam ,tada veida tu ej drosa soli pa dzivi

viedoklis
viedoklis

gan ja gan nē, sistemātiska bērna pazemošana protams var traumēt viņa psihi, tā pat kā visatļautība.

wpDiscuz