Kā studentam kļūt par ministrijas juriskonsultu? “Vienotība” zina recepti

Vienotība

Vienotības pārstāvja vadītā ministrijā pērn juriskonsulta amatā bez konkursa pieņemts cilvēks ar vidējo izglītību – otrā kursa students, Vienotības deputātes palīgs un Vienotības projektu koordinators, kas tagad kandidē pašvaldību vēlēšanās no Vienotības saraksta, kura priekšgalā ir cits Vienotības deputāts, kura palīga amatu tagadējais juriskonsults norādījis savā biogrāfijā.

„Vidējā izglītība. Darbavieta: LR Izglītības ministrija. Ieņemamais amats: juriskonsults,” – šādas ziņas Centrālajai vēlēšanu komisijai norādījis 1995. gadā dzimušais Andris Ārgalis, kurš pašlaik Vienotības sarakstā kandidē pašvaldību vēlēšanās Rīgā.

„Es nezinu nevienu, kurš būtu nokļuvis virsotnē bez smaga darba. Tā ir recepte. Tā ne vienmēr uznesīs virsotnē, bet noteikti vismaz tuvu tam,” – šādu leģendārās britu politiķes Mārgaretas Tečeres citātu kā savu moto A. Ārgalis min partijas Vienotība interneta mājas lapā.

Taču publiski pieejamie dati un Vienotības pārstāvja – Kārļa Šadurska vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas izvairīgās atbildes rada iespaidu, ka pie juriskonsulta vietas un attiecīgas peļņas iespējas cilvēkam ar vidējo izglītību šajā ministrijā ļāvis tikt nevis smags darbs, bet gan citi faktori.

Partijas Vienotība projektu koordinators un jaunatnes organizācijas valdes loceklis, palīgs Vienotības eiroparlamentārietes Ineses Vaideres birojā, Saeimas deputāta Viļņa Ķirša (Vienotība) palīgs – šādi ir būtiskākie ieraksti A. Ārgaļa nodarbju biogrāfijā. Savukārt pašlaik viņš, kā rāda Saeimas interneta lapa, ir Vienotības deputātes Solvitas Āboltiņas palīgs, mēnesī saņemot 627 eiro (dati par šā gada martu).

Taču jau 2016. gada martā, būdams Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes otrā kursa students, A. Ārgalis ir pieņemts darbā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pietiekami atbildīgajā juriskonsulta darbā, kurā viņš saskaņā ar paša skaidrojumu „konsultē profesionālajā izglītībā”.

Vai studentam-juriskonsultam ir zināšanas profesionālajā izglītībā, lai varētu sniegt šādas konsultācijas? A. Ārgalis atzīst, ka neesot vis, taču tas netraucējot: „Es neesmu profesionālās izglītības eksperts. Es palīdzu noformēt Ministru kabineta noteikumus un dažādas citas lietas, kas attiecas uz profesionālo izglītību. IZM ir profesionālās izglītības eksperti. Darbs ir vērsts nevis uz saturu, bet juridisko noformējumu.”

Citu, daudz plašāku juriskonsulta pienākumu aprakstu gan sniedz pati Izglītības un zinātnes ministrija: „Izglītības departamenta juriskonsulta darba pienākumi saistīti ar ES direktīvu ieviešanu valsts tiesību aktos, dokumentu projektu izstrādi vispārējā, mazākumtautību izglītībā, iekļaujošās izglītības, sociālās korekcijas izglītības jomā; atzinumu sniegšanu, darbu starpinstitūciju sanāksmēs u.c.”

Vai ministrijas ieskatā šādas funkcijas tiešām spēj veikt cilvēks ar vidējo izglītību – otrā kursa students? Ministrija skaidro, ka oficiāli šī amata aprakstā noteiktā prasība izglītībai esot – pirmā līmeņa profesionālā augstākā juridiskā izglītība vai akadēmiskā augstākā juridiskā izglītība, vai otrā līmeņa profesionālās augstākās juridiskās izglītības studiju „pēdējo kursu students”.

Tikai pēc atkārtotas jautājuma uzdošanas IZM atzīst, ka nekāds konkurss uz juriskonsulta vietu gan nav ticis rīkots, jo „juriskonsulta amatam ir darbinieka amata statuss”. Savukārt ne uz jautājumu par konkrētām amatpersonām, kuras pieņēmušas lēmumu par otrā kursa studenta A. Ārgaļa pieņemšanu juriskonsulta darbā, ne uz jautājumu, kā vispār A. Ārgalis varējis uzzināt par vakanci, ja tā nemaz nav tikusi izsludināta, atbilde netiek sniegta.

Savukārt pats A. Ārgalis pēc vairākkārtējas iztaujāšanas „atceras”, ka konkursa tiešām neesot bijis, par vakanci viņš uzzinājis „sadzīviskā sarunā”, pēc kā arī pieteicies ministrijā darbā un ticis pieņemts. „Ministru tikai pēc tam satiku ministrijā un viņš priecājās, ka arī es strādāju ministrijā. Tam nebija nekāda sakara ar partiju,” apgalvo students-juriskonsults.

„Nu, vismaz ne algotās attiecībās,” – tik strikti bijušais A. Ārgaļa darba devējs, tagadējais Vienotības Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis atbild uz jautājumu, vai viņš kā mērs uzskatītu par iespējamu izmantot savā darbībā juridiskus padomus no personas, kam nav augstākās juridiskās izglītības.

Taču, uzzinājis, ka runa ir par A. Ārgali, V. Ķirsis lakoniski paziņo, ka neesot veicis „pilnīgi nekādas” darbības, lai viņa bijušais palīgs un tagadējais vēlēšanu saraksta kolēģis tiktu pie šī amata.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

2 Komentāri on "Kā studentam kļūt par ministrijas juriskonsultu? “Vienotība” zina recepti"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Bebris
Bebris

Tā ir diezgan ierasta un normāla prakse, ka juridisko fakultāšu studenti jau strādā, tostarp, dažādās iestādēs. Es personīgi tajā nesaskatu neko sliktu, tādēļ, ka arī students var parādīt izcilu sniegumu darbā. Slikti ir tad, ja cilvēki tiek pieņemti darbā caur pazīšanos. Tas nav atbalstāms.

Andris Ā.
Andris Ā.

Liels paldies par situācijas izpratni! Mani pieņēma darbā, gluži tāpat, kā pieņem citus darbiniekus (kuriem nav pazīšanās vai sauktais blats), jo es neuzskatu, ka vajadzētu izmantot pazīšanos, piesakoties darbā (vēl jo vairāk tik sensitīvā sektorā, kā valsts pārvaldē). Ja pieņemtu – pieņemtu, ja nepieņemtu – tad nebūtu lemts. Jebkurā gadījumā priecājos, ka pieņēma un varu izmantot savas zināšanas darbā, kā arī iegūt jaunu, praktisku pieredzi.

wpDiscuz