DDT

bendiks_big
Nerakstītie likumi bieži vien ir svarīgāki par rakstītajiem, to neievērošana var vest pie ļaunām sekām ātrāk par ikkatru kodificētu sodu. Ja visāda veida sadzīves pieklājības un galda uzvedības mācības nav palikušas prātā, jo pusgadsimts jau garām, tad autobraukšanas mācīšanās man vēl diezgan dzīvā atmiņā.

Tā nu bija iekārtojies, ka par nederīgu padarmijai tiku atzīts vēl tālajā 1970. gadā ar graujošu ierakstu un izslēgšanu no karaklausības uzskaites. Komplektā ar divām sezonām kurortiskā, bet tomēr psihoneiroloģiska profīla iestādē un atrašanos attiecīgā uzskaitē man autovadīšanas tiesības padomju varas apstākļos iegūt nebija iespējams. Situācija mainījās tai savādajā laika posmā, kad sovjetiskā kārtība saļodzījās, bet jauna vietā vēl nebija stājusies. Ap to laiku arī iespēja nopirkt autiņu bija parādījusies, un tā nu 35 gadu vecumā sāku mācīties stūrēt.

Rakstītos likumus iemācīties nebija grūti, galvenā gudrība izrādījās nerakstītie. Tā kā lielāko daļu braukšanas man toreiz iznāca Kurzemes pusē, tad svarīgākais izrādījās DDT princips: dajoš dorogu traktoristu. Plašākā skaidrojumā tas nozīmē, ka priekšroka ikkatrā ceļa situācijā ir ne tikai traktoram, bet arī citam satiksmes līdzeklim, ja to vada iereibis traktorists.

Tiesa, mans autobraukšanas skolotājs lietoja šaurāk formulētu likumu, Traktora Apdzīšanas Kārtulu: traktors nav apdzenams, ja tas var nogriezties. Un nav svarīgi, pa labi vai pa kreisi. Ja traktors principā var nogriezties, tad tas nav apdzenams. Šī kārtula manās fotogrāfa gaitās man ir aiztaupījusi lēveni nepatikšanu un izdevumu. Laika gaitā esmu to pat papildinājis ar manuprāt svarīgu pazīmi: zils vai zaļš moskvičs, ja to vada vecis ar hūti galvā, apdzīšanas nozīmē pielīdzināms traktoram un uz to attiecas Traktora Apdzīšanas Kārtula.

Vairāk kā divdesmit gadu vecie pārdzīvojumi uzjundīja, pa gabalu vērojot zerpistu koalīcijas sarunvešanu un nupat pēdējo dienu ginesgrāmatas cienīgos notikumus (nez vai ir iesniegts pieteikums uz pasaulē īsāko frakcijas pastāvēšanu, precīzi mīnus vienas dienas garumā?). Tas, ka zatleristi ir ambiciozi amatieri, nevienam nebija noslēpums. Tomēr viņu praktiskā uzvedība pārspēja visu viņu ļaunvēļu cerības. Tik apbrīnojama rezultivitāte sačakarēt pēc kārtas visas savas iespējas nebija iedomājama, ar savu vēlētāju simpātijām sākot, un visiem sarunu partneriem beidzot. Lai cik neloģiski, tie tomēr nogriezās katru reizi, kad bija iespēja, un pat tad, ja tādas šķietami nebija. Pirmdiena rezultējās ar brašā traktorista iestūrēšanu grāvī, pie kam divas reizes vienā pēcpusdienā, kas ne katram kolhoza pļēguram būtu pa spēkam. Bet tiesības šamajam vēl nav atņemtas, un viņš pie pirmās iespējas turpinās savu šausminošo ralliju Latvijas politikas ceļos.

Secinājums skaidrs: lai ko mums nosaka rakstītie likumi, uz sarunvešanu ar zatleristiem attiecas DDT. Līdzīgi kā pensionēts padomju oficieris, kurš, hūti uzmaucis, stūrē savu jau iedarbināšanas momentā bīstamo grabažu apkārt neskatīdamies, zatleristi pārvietojas politiskajā telpā agresīvi un bīstami sev un apkārtējiem. Interakcija uz ceļa ar piedzērušu traktoristu var būt vai nu bīstama, vai vienkārši nāvējoša, no tās ir jāizvairās sava paša interesēs. DDT!

Autors: Mārcis Bendiks

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz