Čakša paziņo par apjomīgām reformām veselības aprūpē

veselības aprūpe reforma

Lai nodrošinātu pacientiem efektīvu un savlaicīgu, pieejamu veselības aprūpi, jau nākamgad ministrija sāks reformas – gaidāmas pārmaiņas slimnīcu darbā, veidojot reģionālo slimnīcu un atbalsta slimnīcu apvienības, iecerēts ieviest ģimenes ārstu kopprakses un vienotas elektroniskas pacientu rindas pie speciālistiem, trešdien medijiem pastāstīja veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītā).   

Veselības ministrija ir izstrādājusi veselības aprūpes reformu plānu, kurš tagad nodots izvērtēšanai sabiedrībai un ministrijām, tas pieejams arī Veselības ministrijas mājaslapā.

Slimnīcu resursu koncentrēšana

Čakša medijiem pastāstīja, ka reformas skars slimnīcas. Iecerēts veidot reģionālo slimnīcu un atbalsta slimnīcu apvienības, kuras kopā nodrošinātu pacientiem nepieciešamos pakalpojumus, bet nekonkurētu savā starpā par speciālistiem. Ar vairākām pašvaldībām jau notikušas sarunas par šīm izmaiņām, un vairākas slimnīcas gatavas sākt darbu pēc jauniem principiem pilotprojektā jau no nākamā gada.

Ministre uzsvēra, ka reformas laikā “mēs galīgi neko negribam aizslēgt”. Bet ja kādā vietā vēlas sniegt pakalpojumu 24 stundas diennaktī, jautājums – vai ir pietiekami daudz speciālistu, kas to var nodrošināt. Jaunā teritoriālā pieeja ļauj nekonkurēt savā starpā par vienu darbinieku. Nepārpirkt ārstu, kurš strādās divās vietās 40 kilometru attālumā, turklāt rezultātā strādā vairāk stundu, norādīja ministre.

Reformas mērķis ir domāt kopīgi kā izmantot resursus, lai neattīstītu blakus konkurējošos pakalpojumus, ja resursu trūkst, skaidroja Čakša.

Reformas rezultātā diennakts neatliekamā medicīniskā palīdzība un palīdzība akūtos gadījumos būs pieejama tuvāk dzīvesvietai. Palielinās ārstniecības iestāžu skaitu, uz kurieni Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nogādās pacientus, kad nepieciešama palīdzība, bet nav apdraudēta pacienta dzīvība (traumu, pēkšņu saslimšanu, hronisku slimību saasinājuma gadījumā).

Slimnīcas būtu sadalītas četros līmeņos. Un ministrija vērtē iespēju veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veidot astoņu slimnīcu sadarbības teritorijas, kurās divu augstāko līmeņu slimnīcas veidotu vienotu sadarbības modeli ar zemāka līmeņa ārstniecības iestādēm.

Tāpat sadarbībā ar pašvaldībām plānots veidot pakalpojumus cilvēkiem, kuri šobrīd nonāk veselības aprūpes sistēmā, bet kuru diagnoze būtībā ir “viens pats mājās un nav, kas par viņu parūpējas”. Pašvaldībām arī paredzēts novirzīt finansējumu veselības aprūpes funkciju nodrošināšanai.

 

Stratēģiskais iepirkums

Reforma arī paredz mainīt kārtību, kādā valsts maksā medicīnas iestādēm par veselības aprūpes pakalpojumiem. Līdz šim katram pakalpojumam bija noteikts tarifs, bet pakalpojuma kvalitāti uzraudzīja atsevišķi.

Ministre stāstīja, ka nākotnē plānots pārskatīt šo principu un ieviest “stratēģisko iepirkumu”. Par pakalpojumu valsts maksās, ņemot vērā kvalitāti, balstoties uz tiem kritērijiem, ko grib panākt pacientu labā.

Nacionālais veselības dienests kontrolēs kvalitāti, un valsts nevis pirks pakalpojumu un piemaksās par kvalitāti, bet sekos līdzi tam, lai pacients katrā reģionālajā vai atbalsta slimnīcā saņemtu vienādas kvalitātes pakalpojumu.

Šo sistēmu 2018.gadā ir plānots ieviest onkoloģijas pakalpojumu sniedzējiem stacionārajās ārstniecības iestādēs, ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem mamogrāfijas nodrošināšanai un medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma sniedzējiem.

 

Vienotās rindas

Tāpat reforma paredz izveidot vienotas pacientu rindas pie speciālistiem, panākot, ka pacientam, kurš saņēmis ģimenes ārsta nosūtījumu, pašam nav jāmeklē, kurp viņam tālāk jādodas.

Čakša skaidroja, ka šis princips paredz, ka ģimenes ārsts nosūtījumu elektroniski ievadīs kopējā sistēmā. Tad slimnīca vai cita medicīnas iestāde saņems šo ziņu un sazināsies ar pacientu, piedāvājot iespējamo laiku, kad cilvēks var tikt pie speciālista.

Ministre arī skaidroja, ka darbosies reģionālais princips. Onkoloģisko pacientu no Kuldīgas nesūtīs uz Rīgu, bet uz reģionālo slimnīcu.

Čakša tāpat atzina, ka būs nepieciešamas pārmaiņas arī slimnīcu reģistratūru darbā, jo “mūsu labos darbus nojauc dusmīgie reģistratori, kas neko negrib vairs dzirdēt par veselības aprūpi”,  un tam ir jāmainās.

Ministrija var rakstīt reformu plānus, bet “ja tur [reģistratūrā] paceļ telefonu dusmīgs un ar dzīvi neapmierināts” cilvēks,  tad šķiet, ka nekas nenotiek, norādīja ministre.

 

Ģimenes ārstu kopprakses

Ministre arī kārtējo reizi uzsvēra ģimenes ārstu darba nozīmi, lai savlaikus palīdzētu cilvēkiem un “mēs varētu runāt par veselību, nevis ārstēšanu”.

Reformas plānā ir ierosināt stiprināt ģimenes ārstu sistēmu, veidojot kopprakses. Trīs līdz sešu ārstu koppraksē tad varētu veidot komandu, piesaistot otro medmāsu, pediatru, ja nepieciešams,  fizioterapeitu vai kādu citu speciālistu, ņemot vērā pacientu vajadzības.

Nepieciešamības gadījumā komanda varēs nodrošināt pacientiem nepārtrauktu primārās veselības aprūpes pieejamību, paredzot sadarbību ar sociālajiem dienestiem, pilnveidojot atalgojuma sistēmu.

Lai attīstītu vēlamo ģimenes ārsta prakses modeli, primārās veselības aprūpes organizēšanā ir plānots iesaistīt arī pašvaldības.

Čakša stāstīja, ka dažas pašvaldības jau ir gatavas iesaistīties šādu prakšu veidošanā.

 

Meklēs naudu algām

Ministre tostarp sacīja, ka nepieciešams risināt arī medicīnas personāla zemo algu jautājumu. Ir jārisina arī paaudžu nomaiņas problēmas.

Viens no risinājumiem ir piesaistīt ES fondus, lai atbalstītu speciālistus, kas dodas  strādāt uz reģioniem, apmācībām un medmāsu piesaistīšanai darbam slimnīcā.

Šobrīd sadarbībā ar Latvijas Māsu asociāciju izvērtē prasības māsas profesijas un specialitāšu izglītībai. Līdz 2019.gadam ir paredzēts izveidot māsas profesijas pamatspecialitāti – vispārējās aprūpes māsa – lai māsas profesija netiktu sadrumstalota pa vairākām pamatspecialitātēm.

Pakāpenisku atalgojuma palielinājumu ministrija cer panākt, sākot no 2018.gada. Plānots, ka 2023.gadā vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, salīdzinot ar 2017.gadu, pieaugs par 2,8 reizēm, savukārt māsām, vecmātēm u.c. – par 2,7 reizēm. 2021.gadā ārstu un funkcionālo speciālistu vidējā darba samaksa sasniedz divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu. Ārstniecības un pacientu aprūpes personu darba samaksa sasniedz 60%, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu vidējā darba samaksa – 40% no ārstu un funkcionālo speciālistu vidējās darba samaksas. Lielāku finansējuma apjomu paredz stacionārajām ārstniecības iestādēm, informēja ministrija.

Čakša medijiem sacīja, ka par finansējumu veselības aprūpei ir diskutēts gan ar finanšu ministri, gan premjeru, gan ZZS frakciju un viņa šajā jautājuma “nejūtas vientuļa”. Šobrīd tiek darīts viss, lai finansējums atalgojumam un sistēmas sakārtošanai būtu, norādīja ministre.

 

Papildu 827 miljoni 2023.gadā

Veselības reformas ietvaros plānots sasniegt Pasaules Veselības organizācijas ieteikto optimālo līmeni un veselības nozarei novirzīt finansējumu vismaz 14% apmērā no valsts kopbudžeta 2023.gadā, novirzot nozarei papildus  827,7 miljonus eiro, informēja ministre.

Ar papildu finansējumu plānots veicināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem, mazinot rindas uz valsts apmaksātajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpat, lai pakāpeniski palielinātu ārstniecības personu darba samaksu, līdz 2023.gadam tam plānots novirzīt 498,9 miljonus eiro.

Nepieciešams finansējuma palielinājums arī kompensējamo un centralizēto medikamentu apmaksai, līdz 2023.gadam novirzot tam papildus 138,8 miljonus eiro. Tādā veidā tiktu uzlabota valsts kompensējamo medikamentu pieejamība, palielināts kompensācijas apmērs līdz 100%. Kompensējamo medikamentu sarakstā iekļauti jauni, inovatīvi medikamenti efektīvākai esošo diagnožu ārstēšanai un medikamenti jaunu diagnožu ārstēšanai.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

3 Komentāri on "Čakša paziņo par apjomīgām reformām veselības aprūpē"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
liuks
liuks

caksa tikai daudz un dikti runa un stasta , ta ka var saprast , ka beigas veselibas aprupe bus tikai ciks.nav ko slimot , ja nevari but vesels dodies uz kapiem.

nnn
nnn

likvidējot slimnīcas kaut ko grib atrisināt,tiešām,lai nebūtu pieejama palīdzība vai lai cilvēki vairāki mirst,

bacils
bacils

viss ir izbazarēts-tā ka no tās optimizācijas būs vēl sliktāk-nekā bija…un vēl palmu eļļu pievieno cepumiem un tt vēl joprojām..

wpDiscuz