Bondaram var nākties meklēt divus miljonus, lai paturētu savu “miera ostu” Mārupē

Bondars

Ja jaunievēlētais Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars Latvijas Krājbankas likvidatoram nevēlas atdot savu ģimenes savrupmāju – priekšvēlēšanu avīzē izreklamēto Mārupes “miera ostu”, kur viņš mēdzot sarunāties ar ķirbjiem –, tad tagadējam politiķim vispirms kopā ar sešiem citiem bijušajiem Krājbankas valdes locekļiem steidzami jāsavāc vairāk nekā 95 tūkstoši eiro valsts nodevai sakarā ar apelācijas iesniegšanu par pirmās instances tiesas spriedumu un tad jācer uz to labāko, vēsta Pietiek.

Par to, ka Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirms nedēļas slēgtā sēdē nospriedusi solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no septiņiem bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem, pirmdien paziņoja bankas likvidatora – medijos pretrunīgi vērtētā un ar skaļiem skandāliem saistītā uzņēmuma “KPMG Baltics” pārstāvis.

Taču pat pēc uzstājīga lūguma “KPMG Baltics” nevēlējās atklāt faktiski nekādas šīs civilprasības detaļas, vien to, ka tiesa nospriedusi – valdes locekļi esot vainojami, ka bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēma to nodrošinājumus.

“KPMG Baltics” nevēlas atklāt arī to bijušo Krājbankas valdes locekļu vārdus un uzvārdus, uz kuriem šis spriedums par iespaidīgo summu attiecas. Taču, kā rāda “Lursoft” dati, pēc 2007. gada Krājbankas valdē kopā ir bijušas septiņas personas: tie ir Dzintars Pelcbergs, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska, Svetlana Ovčiņņikova, Mārtiņš Zalāns, kā arī divi bijušie bankas vadītāji – Ivars Priedītis un līdzšinējais Saeimas deputāts, jaunievēlētais Rīgas domes deputāts M. Bondars.

Šim pirmās instances tiesas spriedumam stājoties spēkā, no septiņiem bijušajiem valdes locekļiem, tostarp arī politiķa M. Bondara, par labu bankas likvidatoram solidāri jāpiedzen 15 miljoni eiro – tātad pa aptuveni 2,14 miljoniem eiro “no galviņas”. Piedziņa var attiekties ne tikai uz viņu personiskajiem īpašumiem un uzkrājumiem, bet arī uz ģimeņu īpašumiem, ja tie nav īpaši nostiprināti kā konkrēta laulātā īpašums.

M. Bondara gadījumā tas nozīmē, ka, spriedumam stājoties spēkā, apdraudēta būtu arī viņa ģimenes savrupmāja Mārupē. No politiķa amatpersonas deklarācijām gan izriet, ka tā nav reģistrēta uz viņa vārda un viņš ir tikai dzīvesbiedres ņemta hipotekārā kredīta galvotājs. Taču “Lursoft” datu bāze rāda, ka līgumu par mantas šķirtību laulātie nav noslēguši, kas nozīmē, ka piedziņa, visticamāk, tiktu vērsta arī pret Mārupes savrupmāju.

Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Anitas Moļ­ņikas spriedumu gan ir iespējams pārsūdzēt, un tas, visticamāk, arī tiks darīts, taču arī tas ir dārgs prieks: kā skaidro aptaujātie juristi, šādā situācijā, kad spriedumā minētā summa ir 15 miljoni eiro, apelācijas iesniegšanai jānomaksā valsts nodeva, kuras lielums ir nedaudz virs 95,4 tūkstošiem eiro.

Vai šo summu visi atbildētāji var nomaksāt kopā, ja iesniedz kopēju apelācijas sūdzību, par to aptaujāto juristu viedokļi dalās. Jebkurā gadījumā M. Bondara amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu rāda, ka nekādu deklarētu uzkrājumu viņam nav bijis, savukārt nezināmām personām aizdoti 12 tūkstoši dolāru un 42,6 tūkstoši eiro.

Pats M. Bondars nekādus komentārus vakar sniegt nevēlējās, un arī Dz. Pelcbergs šo tēmu apspriest nevēlējās. Savukārt kāds cits bijušais bankas valdes loceklis izteica pieņēmumu, ka šāda sprieduma – 15 miljonus solidāri piedzīt arī no tiem bankas valdes locekļiem, kuri balsojumos par aizdevumu izsniegšanu nemaz nav piedalījušies, – pamatā varētu būt arī “ietekmīgu cilvēku” vēlme “uzlikt sakas” M. Bondaram kā politiķim.

“Pilnīgi pieļauju, ka pašreizējais iznākums tāds ir arī tāpēc, ka Bondara negaidītie panākumi vēlēšanās ir likuši pat viņa atbalstītājiem apdomāties, ka nepieciešams kāds “piebremzēšanas mehānisms” gadījumam, ja politiķis kļūtu “pārāk patstāvīgs”. Tāpat jāņem vērā, ka honorārs, ko šajā gadījumā teorētiski var saņemt likvidatora pārstāvis Romualds Vonsovičs, varētu būt pat 750 tūkstoši eiro – summa, kas var likties vilinoša ļoti daudziem,” – šādu versiju izteica bijušais Krājbankas valdes loceklis, lūdzot publiski viņu nepieminēt.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

2 Komentāri on "Bondaram var nākties meklēt divus miljonus, lai paturētu savu “miera ostu” Mārupē"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Roberts
Roberts

Visam kustamajam un nekustamajam,kas pieder šiemcilvēkiem, ir jāuzliek liegums,jebkādai pārreģistrācijai,pārdošanai utt..

Skolnieciņš
Skolnieciņš
Sveiki! Te Skolnieciņš dalās pieredzē par Bondara kungu. Vel pagajušgad es viņu klausijos Panākumu Universitātē. Diez gan harizmātisks, kopts un gudrs vīrietis. Vārdu sakot, tipisks elites pārstāvis ar labām manierēm. Šādu tēvu es sev gribētu, tad tikai es būtu kaut kas cits, bet ne Skolnieciņš. Tomēr man ar izcelsmi un ciltsrakstiem nepaveicās. Es par saviem vecākiem nevaru sūdzēties. Viņi ir pozitīvi un labi cilvēki, taču ļoti nabadzīgi, t.i., trūcīgo statuss. Nu, tā Skolnieciņš radās. Esmu stipri ļaunāks, gudrāks par saviem vecākiem. Manu vecāku kļūda bija godīgums, ambīciju trūkums. Viņi nekampa kā citi, kā arī nebija tālredzīgi. Mēs dzīvojam nežēlīgā kapitālismā.… lasīt vēl »
wpDiscuz