Bijušais nolaidīgais finanšu ministrs Vilks aicina atrast labākos cilvēkus valsts pārvaldē

ministrs Vilks

„Latvijas ekonomika var augt straujāk par 2% gadā! Saņematies, visu krāsu politiķi! Atrodiet iespēju atrast labākos cilvēkus valsts pārvaldē!” – ar šādu uzsaukumu sociālajā tīklā Twitter nācis klajā Vienotības pārstāvis, kādreizējais finanšu ministrs, Andris Vilks. Lai atgādinātu par paša Vilka panākumiem valsts pārvaldē, Pietiek publicējis izteiksmīgu nodaļu no grāmatas Liepājas metalurgs: kam jāsēž, kam jālido, kurā aprakstītas Vilka metodes, „uzraugot” uzņēmuma stāvokli.

2013. gada 1. februārī, kad nu jau aptuveni nedēļu visiem ir skaidrs, ka ar Latvijas lielāko rūpniecības uzņēmumu kaut kas galīgi nav kārtībā, Andra Vilka vadītā Finanšu ministrija nāk klajā ar garu skaidrojumu. Par to, cik cītīgi un pamatīgi, un, galvenais, tiesiski pamatoti tā gadu gaitā uzraudzījusi milzīgo valsts galvojumu saņēmušo Liepājas metalurgu:

Pirmkārt, Finanšu ministrija un tās pārraudzībā esošā Valsts kase esot darījušas visu, ko tai normatīvie akti liek, otrkārt, normatīvie akti prasa sniegt pamatīgu apjomu dokumentu, un ar to viss esot kārtībā, bet vēl vairāk rūpēties par valsts galvojuma likteni Finanšu ministrija nemaz neesot tiesīga, treškārt, uzraudzīšana rūpīgi sadalīta starp dažādām struktūrām, kā rezultātā konkrēti vienas atbildīgas amatpersonas vai struktūras nemaz nav, bet, ceturtkārt, vispār atbildība esot jāprasa no Liepājas metalurga padomes, kurai taču “jāuzrauga valdes darbība, tai skaitā jāuzrauga, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem”.

Apmēram to pašu Finanšu ministrija 2013. gada 6. februārī paziņo arī, atbildot uz Saeimas deputātu pieprasījumu. Visa pagarā dokumenta būtība faktiski ir koncentrēta atbildē uz jautājumu, kura konkrēti institūcija un amatpersona ir atbildīga par Liepājas metalurgam galvoto saistību uzraudzību? Atbilde ir īsa – neviena. Ierēdņu valodā izsakoties, “valsts galvoto aizdevumu uzraudzību veic dažādi departamenti atbilstoši to kompetencei”. Bet – “nevienā no departamentiem nav noteikta konkrēta persona, kas ir atbildīga par AS Liepājas metalurgs uzraudzību”.

Deputātu ērtībai un labākai izpratnei pievienota pat shēma – lūk, tā tiesiskajā Latvijas valstī teorētiski notiekot valsts galvojumu sniegšana:

“Finanšu ministrija nosaka valsts vārdā sniedzamo galvojumu maksimāli pieļaujamo limitu (gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes grafikā noteiktajā termiņā) >

Galvojuma pretendents iesniedz nozares ministrijā pieteikumu, biznesa plānu, informāciju par plānoto galvojuma nodrošinājumu >

Nozares ministrija izvērtē projekta atbilstību attiecīgās nozares ministrijas politikas plānošanas dokumentiem, sagatavo atbalstāmo galvojumu pretendentu projektu sarakstu sakārtotu prioritārā projektu realizācijas kārtībā un kopā ar pretendenta iesniegtajiem dokumentiem un nozares ministrijas projekta izvērtējumu iesniedz Finanšu ministrijā >

Finanšu ministrija veic iesniegto projektu izvērtējumu, kā prioritāros nosakot šādus kritērijus: kredītrisks, projekta atbilstība apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem, projekta īstenošanas ietekme uz valsts budžetu >

Finanšu ministrija pēc projektu izvērtēšanas sastāda atbalstāmo projektu sarakstu prioritārā secībā un iesniedz Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai >

Ministru kabinets apstiprina potenciāli atbalstāmo pretendentu un to projektu sarakstu galvojumu izsniegšanai, kas tiek iekļauts valsts budžeta likumprojektā >

Pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma stāšanās spēkā galvojuma pretendenti, kuri ir iekļauti gadskārtējā valsts budžeta likumā rīko konkursu par kredītiestādes izvēli un līdz saimnieciskā gada 1.septembrim iesniedz Finanšu ministrijā aktualizētus dokumentus, kā arī zvērināta revidenta atzinumu par projekta biznesa plānu, sertificēta vērtētāja novērtējumu nodrošinājumam, operatīvo finanšu pārskatu u.c. >

Pēc dokumentu izvērtēšanas finanšu ministrs pieņem lēmumu sniegt vai nesniegt galvojumu.”

Nav zināms, vai finanšu ministrs Andris Vilks (tomēr kaut nedaudz zinot, kā ir ticis piešķirts galvojums Liepājas metalurgam), brīdī, kad paraksta šo Saeimas deputātiem adresēto dokumentu, kam nav nekā kopēja ar reālo dzīvi, kaut nedaudz nosarkst vai tomēr ne.

Taču ne tas būtiskākais. Faktiski skaidrojumā deputātiem Andris Vilks atkārto to pašu, kas ticis izklāstīts arī skaidrojumā sabiedrībai – ar uzraudzību viss esot bijis labākajā kārtībā, viss esot darīts precīzi tā, kā tas aprakstīts normatīvajos aktos, bet tas, ka Liepājas metalurgs kaut kā nejauši un negaidīti ir nonācis kraha priekšā, varot liecināt par visu ko, tikai ne par nepietiekamu valsts galvojumu saņēmušā uzņēmuma uzraudzību. Ar to viss esot bijis kārtībā, visi vajadzīgie papīri pieprasīti un arī saņemti.

Ja rūpīgāk paraudzīties uz oficiālās uzraudzības kārtībā iesniedzamajiem un izvērtējamajiem dokumentiem, ātri kļūst skaidrs – to vidū ir ļoti maz tādu, kas agrāk vai vēlāk nebūtu pieejami publiski. To apliecina arī finanšu ministra 2013. gada februāra sākuma atskaite Saeimas deputātiem par pēdējo divu gadu kontaktiem ar Liepājas metalurgu.

2011. gadā Finanšu ministrija ar Liepājas metalurgu sarakstījusies divreiz, pieprasot uzņēmumam revidenta atzinumu (kas tāpat pēcāk ir atrodams gada pārskatā) un vēl arī reitinga novērtējumu, – un tas arī viss. Tas, kā uzņēmumam iet ar uzņēmējdarbību, Finanšu ministriju nav interesējis, – tikai mantas vērtējumi.

Savukārt 2012. gadā Finanšu ministrija pēkšņi pamanījusi, ka uzņēmumam “pasliktinājušies finanšu rādītāji” (kaut patiesībā Liepājas metalurgs ar zaudējumiem strādā jau gadiem ilgi), un “pieprasījusi paskaidrojumus”. Uzņēmums atbild, ka “rādītājiem vajadzētu izlīdzināties”, un Andra Vilka vadītajai ministrijai ar to pilnīgi pietiek. Arī visi pārējie informācijas pieprasījumi uzņēmumam ir tikpat formāli.

Tiesa, ir notikušas arī divas tikšanās, – taču abas ir bijušas tikai un vienīgi pačalošanas līmenī, bez kaut jel kādas konkrētas izpētes, analīzes un lēmumu pieņemšanas. Lūk, oficiālais atstāsts par Andra Vilka viesošanos uzņēmumā 2012. gada 8. augustā:

“Šodien AS Liepājas metalurgs vizītē bija ieradies finanšu ministrs Andris Vilks, ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, parlamentārā sekretāre Karina Korna un Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Kopā ar AS Liepājas metalurgs vadību viesi apskatīja jauno elektrotēraudkausēšanas cehu un pārliecinājās, ka darbs tajā rit bez traucējumiem.

Izvērtējot AS Liepājas metalurgs lomu Latvijas ekonomikā finanšu ministrs Andris Vilks rezumēja: “Biju šeit laikā, kad tika apturēta vecās martena krāsns darbība, mēģināju toreiz vizualizēt gaidāmo, bet tagad redzu, cik vērienīgas pārmaiņas ir notikušas.

Ir notikusi dinamiska pāreja no vecās tehnoloģijas uz jauno. Pārsteidz, ka šo sarežģīto un apjomīgo nozari ir iespējams attīstīt – rūpnīca jau iezīmē nākotnes vīzijas, redzu, kāds būs nākošais posms. Metalurgam ir spēcīgi pamati, stabils kolektīvs, visu cieņu tam, kas šeit tiek darīts, jo nozare ir sarežģīta – precedenta nav ne Latvijā, arī ne Baltijā.

Uzņēmums ir unikāls, jo nav tradicionāls, Latvijā to nav ar ko salīdzināt. Ir jāskatās, kas notiek pasaulē ar šādiem uzņēmumiem. Lai realizētu pāreju no viena ekonomiskā modeļa uz otru ir vajadzīga drosme. Ir jāsaprot, ka notiek pāreja no viena modeļa uz otru, ir iespējamas problēmas, tā notiek un pret to ir jāattiecas ar izpratni. Latvijā līdzīgu uzņēmumu nav, bet pieredze pasaulē ir.””

Tiešām tikai pačalošanas? Un kā tad izpēte, uzraudzība, pieņemtie lēmumi? Lūk, izteiksmīga Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces Baibas Bānes atbilde uz oficiālu pieprasījumu – kas abās tikšanās reizēs piedalījās, kādus jautājumus apsprieda, kur ir tikšanās protokoli vai ziņojumi par rezultātiem:

“Tikšanās [2012. gada 17. decembrī] notika pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, Finanšu ministrijas telpās, un tajā piedalījās AS Liepājas metalurgs pārstāvji [kuru vārdus ministrija nevēlas atklāt] un Finanšu ministrijas pārstāvji: A. Vilks, K. Korna, S. Bajāre, S. Jantone un K. Āboliņš. Informējam, ka operatīvās sanāksmes, kas tiek organizētas informācijas apmaiņas nolūkos, netiek protokolētas, izņemot gadījumus, kad to ir pieprasījis kāds no sanāksmes dalībniekiem.

Tikšanās [2012. gada 08. augustā] notika Liepājas vizītes ietvaros, kuras laikā Finanšu ministrijas pārstāvji apmeklēja arī Eiropas Savienības fondu projektu atvērto dienu, un tajā piedalījās AS Liepājas metalurgs pārstāvji un Finanšu ministrijas pārstāvji: A. Vilks, K. Korna, S. Bajāre un K. Āboliņš. Kā jau atbildē uz 1. jautājumu minējām, operatīvās sanāksmes, kas tiek organizētas informācijas apmaiņas nolūkos, netiek protokolētas.”

Un kā tad ar visu – ne pārāk apjomīgo un detalizēto, bet nu tomēr – informāciju, kuru Finanšu ministrija 2011. un 2012. gadā valsts galvojuma uzraudzības ietvaros esot pieprasījusi noLiepājas metalurga? Neticami, bet fakts – lūk, tās pašas Baibas Bānes oficiālais skaidrojums:

“Informējam, ka Valsts kase ir saņēmusi AS Liepājas metalurgs 2013. gada 3. aprīļa vēstuli Nr.1626/31-1, kurā norādīts, ka visa informācija, ko saņēmusi Finanšu ministrija un/vai Valsts kase saistībā ar valsts vārdā sniegto galvojumu, ir komercnoslēpums.”

Tas nozīmē: Liepājas metalurgs ir bez kādām diskusijām paziņojis Latvijas valstij, ka visa tā informācija, kas valstij tiek sniegta saistībā ar privātuzņēmuma saņemtu valsts galvojumu, esot paša uzņēmuma komercnoslēpums, – un valsts pārstāvji ar finanšu ministru priekšgalā tam ir bez ierunām piekrituši.

Vēl vairāk – Baiba Bāne noklusē to, ka tieši valsts pārstāvji ir bijuši tie, kas uzņēmumam pirms tam pieklājīgi lūguši sniegt savu atzinumu – kāds ir ar valsts galvojumu saistītās informācijas statuss.

Un tas nav nekāds izdomājums vai fantāzija – lūk, arī pati Liepājas metalurga valdes priekšsēdētāja Valērija Terentjeva 2013. gada 3. aprīļa vēstule “Par informācijas statusu”:

“Atbildot uz Jūsu pieprasījumu par Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un Valsts kasei iesniegtās informācijas statusu, AS Liepājas metalurgs informē Jūs, ka atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas trešajam punktam, 5. panta trešajai daļai, 7. panta pirmajai daļai un Komerclikuma 19. pantam visa informācija, ko AS Liepājas metalurgs laika posmā no 2009. gada 01. janvāra līdz šai dienai ir sniegusi Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un/vai Valsts kasei saistībā ar valsts galvojuma izsniegšanu, ir AS Liepājas metalurgs komercnoslēpums.

Šajā sakarā AS Liepājas metalurgs šai informācijai ir noteikusi ierobežotas pieejamības statusu, jo šīs informācijas izpaušana var nodarīt kaitējumu AS Liepājas metalurgslikumiskajām interesēm un būtiski negatīvi ietekmēt AS Liepājas metalurgs konkurētspēju.

Ņemot vērā iepriekšminēto, AS Liepājas metalurgs uzskata, ka visi dokumenti, ko AS Liepājas metalurgs laika posmā no 2009. gada 01. janvāra līdz šai dienai ir sniegusi Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un/vai Valsts kasei saistībā ar valsts galvojuma izsniegšanu, kā arī šo dokumentu saturs un tajos ietvertā informācija nav izpaužami trešajām personām…”

Arī tās skopās ziņas, ko Finanšu ministrija un Valsts kase uzdrīkstas izpaust bez Liepājas metalurga un tā saimnieku atļaujas, apliecina valsts galvojuma valstisko uzraudzītāju neieinteresētību un vienkārši nolaidību, rūpējoties par sešdesmit miljoniem valsts naudas.

Lūk, kāda, piemēram, bijusi Finanšu ministrijas rīcība, beidzot “pamanot”, ka 2012. gada pirmajā ceturksnī Liepājas metalurga darbības rezultāti vēl pasliktinājušies, – vēl viens Baibas Bānes oficiālais skaidrojums:

“Valsts galvoto kredītu uzraudzība notiek atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 12. jūlija noteikumiem Nr. 513 „Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība”. Savas kompetences ietvaros Finanšu ministrija un Valsts kase kontroli īstenoja, regulāri uzraugot AS Liepājas metalurgs finanšu rādītājus un to izpildi pret biznesa plānu.

Konstatējot AS Liepājas metalurgs iesniegto prognožu neizpildi pret biznesa plānu un finanšu rādītāju pasliktināšanos, tika veiktas pārrunas un organizētas tikšanās, kuru laikā tika pārrunāti AS Liepājas metalurgs finansiālās darbības un valsts vārdā galvotā aizdevuma atmaksas jautājumi, rosinot AS Liepājas metalurgs aktualizēt biznesa plānu un uzsākt sarunas ar Unicredit S.p.A. par aizdevuma atmaksas grafika pārskatīšanu vai pārfinansēšanu citā kredītiestādē.”

Tātad – redzot, ka bizness sāk pikēt bezdibenī, Finanšu ministrijas un Valsts kases pārstāvji “veikuši pārrunas un organizējuši tikšanās”, kuru laikā “pārrunājuši finansiālās darbības un jautājumus”, kā arī “rosinājuši aktualizēt biznesa plānu un uzsākt sarunas”. Tas tad arī viss – un, kā mēs jau labi zinām, šādas “sarunas” visa 2012. gada laikā bijušas precīzi divas (ja ieskaita ministra Andra Vilka viesošanos Liepājā un jūsmošanu par tehnisko progresu).

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek.com

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz