Ārlietu ministrija nezina, cik latviešu mīt Lielbritānijā

Ārlietu ministrija

Ne Latvijas, ne Lielbritānijas varas pārstāvji nezina, cik Latvijas pilsoņu un nepilsoņu dzīvo Apvienotās Karalistes teritorijā.

To Latvijas Radio 4 pārraidē “Doma laukums” ceturtdien, 16. februārī, atzina Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš nule kā atgriezies no pārrunām ar Lielbritānijas “Brexit” ministru Deividu Deivisu.

Lielbritānijā pieļauj, ka tās teritorijā dzīvo aptuveni simt tūkstoši latviešu. Savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) aprēķini liecina, ka tur varētu dzīvot līdz pat 150 tūkstoši latviešu, teica Rinkēvičs.

“Precīzu datu nav ne mums, ne Lielbritānijai, jo neviens nav spiests tur [oficiāli] reģistrēties,” teica Rinkēvičs.

Viņš pastāstīja, ka viens no galvenajiem jautājumiem, kurš tika apspriests ar britiem, ir latviešu liktenis pēc 2019. gada, kad Lielbritānija pametīs Eiropas Savienību (ES). Un, lai gan tas nenotiek masveidā, Ārlietu ministrija saņem pieteikumus no latviešiem, kuri sūdzas, ka attieksme pret viņiem esot mainījusies.

“Mums ir informācija, ka cilvēki ir apvainoti par to, ka viņi ir iebraucēji, taču mēs uzreiz par to paziņojām britu Ārlietu ministrijai. Taču ir arī informācija, kuru mēs analizējam un par kuru esmu runājis ar britu “Brexit” ministru,” teica Rinkēvičs.

“Piemēram, ir bijuši gadījumi, kad noteiktas pašvaldības likušas cilvēkiem parakstīt kaut kādus dokumentus. Viņi slikti pratuši angļu valodu, taču dokumentos teikts, ka viņiem ir jāpamet valsts. Tas ir pretrunā gan Lielbritānijas likumiem, gan likumiem Eiropas Savienībā. Apvienotā Karaliste vēl joprojām skaitās tās biedre,” teica Rinkēvičs.

Tomēr pašlaik Ārlietu ministrijai vairāk nevis sūdzas, bet gan uzdod jautājumus.

Pašlaik ministrija strādā, lai pēc 2019. gada Latvijas pavalstnieku statuss Lielbritānijā nemainītos.

“Mēs uzskatām, ka tam pašam jābūt arī attiecībā uz Lielbritānijas pilsoņiem [citās valstīs], taču tur ir nianse – daudz kas būs atkarīgs no Lielbritānijas un ES pārrunām. Ļoti daudz padzīvojušu britu dzīvo Spānijas, Portugāles un citu ES dienvidvalstu teritorijā. Viņi izmanto vietējo medicīnu, sociālos pakalpojumus un, piemēram, Spānijai radies jautājums – kurš par to maksās pēc 2019. gada?” teica Rinkēvičs.

“Konkrētajā gadījumā mēs palīdzam veidot kopējo ES viedokli šajā jautājumā. Tomēr, ja sasniegtā vienošanās mums nebūs pa prātam, mēs nepiekritīsim tās secinājumiem,” raidījumam teica Latvijas Ārlietu ministrs.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: lsm.lv

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz